พุทธธรรมสงฆ์
Suttantapiṭake khuddakanikāyassa mahāniddeso (เล่ม 29)

[726] Akittayi 2 vivaṭacakkhu
sakkhidhammaṁ parissayavinayaṁ
paṭipadaṁ vadehi bhaddante
pāṭimokkhaṁ athavāpi samādhiṁ.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa mahāniddeso (เล่ม 29)

[727] Akittayi 2 vivaṭacakkhūti akittayīti akittayi 3 parikittayi
ācikkhi desesi paññāpesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānimakāsi
1 Po. Ma. rāgussadaṁ ... kammussadaṁ. 2 Ma. akittayī. 3 Po. Ma. kittitaṁ
(Po. parikittitaṁ) ācikkhitaṁ desitaṁ paññapitaṁ paṭṭhapitaṁ vivaṭaṁ vibhattaṁ
uttānīkataṁ pakāsitanti akittayi.
Pakāsesīti akittayi. Vivaṭacakkhūti bhagavā pañcahi cakkhūhi vivaṭacakkhu
maṁsacakkhunāpi vivaṭacakkhu dibbacakkhunāpi vivaṭacakkhu paññācakkhunāpi
vivaṭacakkhu buddhacakkhunāpi vivaṭacakkhu samantacakkhunāpi
vivaṭacakkhu.
Kathaṁ bhagavā maṁsacakkhunāpi vivaṭacakkhu. Maṁsacakkhumhi bhagavato
pañca vaṇṇā saṁvijjanti nīlo ca vaṇṇo pītako ca vaṇṇo
lohitako ca vaṇṇo kaṇho ca vaṇṇo odāto ca vaṇṇo.
Yattha ca akkhilomāni patiṭṭhitāni taṁ nīlaṁ hoti sunīlaṁ pāsādikaṁ
dassaneyyaṁ ummārapupphasamānaṁ 1 . Tassa parato pītakaṁ hoti supītakaṁ
suvaṇṇavaṇṇaṁ pāsādikaṁ dassaneyyaṁ kaṇṇikārapupphasamānaṁ. Ubhayato
ca akkhikupāni 2 bhagavato lohitakāni honti sulohitakāni pāsādikāni
dassaneyyāni indagopakasamānāni. Majjhe kaṇhaṁ hoti sukaṇhaṁ
alūkhaṁ siniddhaṁ pāsādikaṁ dassaneyyaṁ aḷāriṭṭhakasamānaṁ 3 . Tassa
parato odātaṁ hoti suodātaṁ setaṁ paṇḍaraṁ pāsādikaṁ dassaneyyaṁ
osadhitārakasamānaṁ. Tena bhagavā pākatikena maṁsacakkhunā
attabhāvapariyāpannena purimasucaritakammābhinibbattena samantā yojanaṁ
passati divāceva rattiñca. Yadāpi caturaṅgasamannāgato andhakāro
hoti suriyo ca atthaṅgamito hoti kāḷapakkho ca uposatho
hoti tibbo ca vanasaṇḍo hoti mahā ca akālamegho 4
abbhuṭṭhito hoti evarūpepi caturaṅgasamannāgate andhakāre samantā
1 Ma. umāpupphasamānaṁ. 2 Po. Ma. Yu. akkhikūṭāni. 3 Ma. addāriṭṭhakasamānaṁ.
4 Ma. kāḷamegho.
Yojanaṁ passati. Natthi so kūṭo vā kavāṭaṁ vā pākāro vā
pabbato vā gacchaṁ vā latā vā āvaraṇaṁ rūpānaṁ dassanāya.
Ekañce tilaphalaṁ nimittaṁ katvā tilavāhe pakkhipeyya taññeva
tilaphalaṁ uddhareyya. Evaṁ parisuddhaṁ bhagavato pākatikamaṁsacakkhu.
Evaṁ bhagavā maṁsacakkhunāpi vivaṭacakkhu.
Kathaṁ bhagavā dibbena cakkhunāpi vivaṭacakkhu. Bhagavā dibbena
cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne
upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate
yathākammūpage satte pajānāti ime vata 1 bhonto sattā kāyaduccaritena
samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena
samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā
te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ
nirayaṁ upapannā ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena
samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā
ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā te
kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannāti iti
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati
cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate
duggate yathākammūpage satte pajānāti. Ākaṅkhamāno ca bhagavā
ekampi lokadhātuṁ passeyya dvepi lokadhātuyo passeyya tissopi
1 Yu. te.
Lokadhātuyo passeyya catassopi lokadhātuyo passeyya pañcapi
lokadhātuyo passeyya dasapi lokadhātuyo passeyya vīsampi
lokadhātuyo passeyya tiṁsampi lokadhātuyo passeyya cattāḷīsampi
lokadhātuyo passeyya paññāsampi lokadhātuyo passeyya [1]-
sahassimpi cūḷanikaṁ lokadhātuṁ passeyya dvisahassimpi majjhimikaṁ
lokadhātuṁ passeyya tisahassimpi lokadhātuṁ passeyya mahāsahassimpi
lokadhātuṁ passeyya. Yāvatā vā pana ākaṅkheyya tāvatakaṁ
passeyya. Evaṁ parisuddhaṁ bhagavato dibbacakkhu. Evaṁ bhagavā
dibbena cakkhunāpi vivaṭacakkhu.
Kathaṁ bhagavā paññācakkhunāpi vivaṭacakkhu. Bhagavā mahāpañño
puthupañño hāsapañño javanapañño tikkhapañño nibbedhikapañño
paññappabhedakusalo pabhinnañāṇo adhigatapaṭisambhido catuvesārajjappatto
dasabaladhārī purisāsabho purisasīho purisanāgo purisājañño
purisadhoreyho anantañāṇo anantatejo anantayaso
addho mahaddhano dhanavā netā vinetā anunetā saññāpetā
nijjhāpetā 2 pekkhetā pasādetā. So hi bhagavā anuppannassa
maggassa uppādetā asañjātassa maggassa sañjanetā
anakkhātassa maggassa akkhātā maggaññū maggavidū maggakovido.
Maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā.
So hi bhagavā jānaṁ jānāti passaṁ passati cakkhubhūto dhammabhūto
1 Ma. satampi lokadhātuyo passeyya. 2 Ma. paññāpetā anijjhāpetā.
Ñāṇabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa
dātā dhammasāmi tathāgato. Natthi tassa bhagavato añātaṁ adiṭṭhaṁ
aviditaṁ asacchikataṁ aphusitaṁ paññāya. Atītānāgatapaccuppannaṁ
upādāya sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe
āpāthaṁ āgacchanti. Yaṅkiñci neyyaṁ nāma atthi jānitabbaṁ
attattho vā parattho vā ubhayattho vā diṭṭhadhammiko vā
attho samparāyiko vā attho uttāno vā attho gambhīro
vā attho gūḷho 1 vā attho paṭicchanno vā attho neyyo
vā attho nīto vā attho anavajjo vā attho nikkileso
vā attho vodāto 2 vā attho paramattho vā [3]- sabbantaṁ
antobuddhañāṇe parivattati. Atīte buddhassa bhagavato appaṭihataṁ
ñāṇaṁ anāgate paccuppanne appaṭihataṁ ñāṇaṁ. Sabbaṁ
kāyakammaṁ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti sabbaṁ vacīkammaṁ
sabbaṁ manokammaṁ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti. Yāvatakaṁ
neyyaṁ tāvatakaṁ ñāṇaṁ yāvatakaṁ ñāṇaṁ tāvatakaṁ neyyaṁ neyyapariyantikaṁ
ñāṇaṁ ñāṇapariyantikaṁ neyyaṁ neyyaṁ atikkamitvā ñāṇaṁ
nappavattati ñāṇaṁ atikkamitvā neyyapatho natthi aññamaññaṁ
pariyantaṭṭhāyino te dhammā. Yathā dvinnaṁ samuggapaṭalānaṁ sammāphusitānaṁ
heṭṭhimaṁ samuggapaṭalaṁ uparimaṁva nātivattati uparimaṁ samuggapaṭalaṁ
heṭṭhimaṁva nātivattati aññamaññapariyantaṭṭhāyino evameva
1 Yu. guyho. 2 Ma. Yu. vodāno. 3 Po. Ma. attho.
Buddhassa bhagavato neyyañca ñāṇañca aññamaññapariyantaṭṭhāyino
yāvatakaṁ neyyaṁ tāvatakaṁ ñāṇaṁ yāvatakaṁ ñāṇaṁ tāvatakaṁ neyyaṁ
neyyapariyantikaṁ ñāṇaṁ ñāṇapariyantikaṁ neyyaṁ neyyaṁ atikkamitvā
ñāṇaṁ nappavattati ñāṇaṁ atikkamitvā neyyapatho natthi aññamaññapariyantaṭṭhāyino
te dhammā. Sabbadhammesu buddhassa bhagavato
ñāṇaṁ parivattati. Sabbe dhammā buddhassa bhagavato āvajjanapaṭibaddhā
ākaṅkhapaṭibaddhā manasikārapaṭibaddhā cittuppādapaṭibaddhā.
Sabbasattesu buddhassa bhagavato ñāṇaṁ parivattati. Sabbesaṁ sattānaṁ
bhagavā āsayaṁ jānāti anusayaṁ jānāti caritaṁ jānāti adhimuttiṁ
jānāti apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre
dvākāre suviññāpaye duviññāpaye bhabbābhabbe satte jānāti.
Sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā
sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati. Yathā yekeci
macchakacchapā antamaso timitimiṅgalaṁ upādāya antomahāsamudde
parivattanti evameva sadevako loko samārako sabrahmako
sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati.
Yathā yekeci pakkhī antamaso garuḷaṁ venateyyaṁ upādāya ākāsassa
padese parivattanti evameva yepi te sārīputtasamā paññāya
tepi buddhañāṇassa padese parivattanti. Buddhañāṇaṁ devamanussānaṁ
pañhaṁ pharitvā abhibhavitvā tiṭṭhati. Yepi te khattiyapaṇḍitā
Brāhmaṇapaṇḍitā gahapatipaṇḍitā samaṇapaṇḍitā nipuṇā
kataparappavādā bālavedhirūpā vobhindantā maññe caranti paññāgatena
diṭṭhigatāni te pañhaṁ abhisaṅkharitvā abhisaṅkharitvā tathāgataṁ
upasaṅkamitvā pucchanti. [1]- Kathitā visajjitā ca te pañhā bhagavatā
honti niddiṭṭhakāraṇā upakkhitakā ca. Te bhagavato sampajjanti.
Athakho bhagavā tattha atirocati yadidaṁ paññāyāti. Evaṁ bhagavā
paññācakkhunāpi vivaṭacakkhu.
Kathaṁ bhagavā buddhacakkhunāpi vivaṭacakkhu. Bhagavā buddhacakkhunā lokaṁ
volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye
mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce
paralokavajjabhayadassāvino viharante. [2]- Seyyathāpi nāma uppaliniyaṁ
vā paduminiyaṁ vā puṇḍarīkiniyaṁ vā appekaccāni uppalāni vā
padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni
udakānugatāni antonimuggapositāni 3 appekaccāni uppalāni vā
padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni
samodakaṇṭhitāni appekaccāni uppalāni vā padumāni vā
puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakā accuggamma
tiṭṭhanti anūpalittāni udakena evameva bhagavā buddhacakkhunā lokaṁ
volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye
mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce
1 Po. Ma. guḷhāni ca paṭicchannāni ca. 2 Ma. appekacce na paralokavajjabhayadassāvino
viharante. 3 Po. Ma. anto nimuggaposīni.
Paralokavajjabhayadassāvino viharante. [1]- Jānāti bhagavā ayaṁ
puggalo rāgacarito ayaṁ dosacarito ayaṁ mohacarito ayaṁ vitakkacarito
ayaṁ saddhācarito ayaṁ ñāṇacaritoti. Rāgacaritassa bhagavā puggalassa
asubhakathaṁ katheti. Dosacaritassa bhagavā puggalassa mettābhāvanaṁ
ācikkhati. Mohacaritaṁ bhagavā puggalaṁ 2 uddese paripucchāya
kālena dhammassavane kālena dhammasākacchāya garusaṁvāse niveseti.
Vitakkacaritassa bhagavā puggalassa ānāpānassatiṁ ācikkhati.
Saddhācaritassa bhagavā puggalassa pāsādanīyaṁ nimittaṁ ācikkhati
buddhasubodhiṁ dhammasudhammataṁ saṅghasupaṭipattiṁ sīlāni ca attano.
Ñāṇacaritassa bhagavā puggalassa vipassanānimittaṁ ācikkhati
aniccākāraṁ dukkhākāraṁ anattākāraṁ.
Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito
yathāpi passe janataṁ samantato
tathūpamaṁ dhammamayaṁ sumedha
pāsādamāruyha samantacakkhu
sokāvakiṇṇaṁ 3 janatamapetasoko
avekkhassu jātijarābhibhūtanti.
Evaṁ bhagavā buddhacakkhunāpi vivaṭacakkhu.
Kathaṁ bhagavā samantacakkhunāpi vivaṭacakkhu. Samantacakkhu vuccati
sabbaññutañāṇaṁ. Bhagavā sabbaññutañāṇena upeto samupeto
1 Ma. appekacce na paralokavajjabhayadassāvino viharante. 2 Po. Ma. mohacaritassa
bhagavā puggalassa. 3 Ma. sokāvatiṇṇaṁ.
Upagato samupagato upapanno samupapanno samannāgato.
Na tassa adiṭṭhamidhatthi kiñci
atho aviññātamajānitabbaṁ
sabbaṁ abhiññāsi yadatthi neyyaṁ
tathāgato tena samantacakkhūti.
Evaṁ bhagavā samantacakkhunāpi vivaṭacakkhūti akittayi vivaṭacakkhu.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa mahāniddeso (เล่ม 29)

[728] Sakkhidhammaṁ parissayavinayanti sakkhidhammanti na itihitihaṁ
na itikirāya na paramparāya na piṭakasampadāya na takkahetu
na nayahetu na ākāraparivitakkena na diṭṭhinijjhānakkhantiyā
sāmaṁ sayamabhiññātaṁ attapaccakkhadhammanti sakkhidhammaṁ.
Parissayavinayanti parissayāti dve parissayā pākaṭaparissayā ca
paṭicchannaparissayā ca.
Katame pākaṭaparissayā. Sīhā byagghā dīpi acchataracchā
kokā gomahisā 1 hatthī ahi vicchikā satapadī corā vā assu
māṇavā katakammā vā akatakammā vā cakkhurogo sotarogo
ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo
dantarogo kāso sāso pināso ḍaho jaro kucchirogo mucchā
pakkhandikā sulā visūcikā kuṭṭhaṁ gaṇḍo kilāso soso apamāro
daddu kaṇḍu kacchu rakhasā vitacchikā lohitaṁ pittaṁ madhumeho
aṁsā piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā
1 Ma. mahiṁsā.
Ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utupariṇāmajā
ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā
ābādhā sītaṁ uṇhaṁ jighacchā pipāsā uccāro passāvo
ḍaṁsamakasavātātapasiriṁsapasamphassā iti vā ime vuccanti
pākaṭaparissayā.
Katame paṭicchannaparissayā. Kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ
manoduccaritaṁ kāmacchandanīvaraṇaṁ byāpādanīvaraṇaṁ thīnamiddhanīvaraṇaṁ
uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ vicikicchānīvaraṇaṁ rāgo doso moho
kodho upanāho makkho paḷāso issā macchariyaṁ māyā sāṭheyyaṁ
thambho sārambho māno atimāno mado pamādo sabbe kilesā
sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariḷāhā sabbe santāpā
sabbākusalābhisaṅkhārā ime vuccanti paṭicchannaparissayā.
Parissayāti kenatthena parissayā. Parisahantīti parissayā.
Parihānāya saṁvattantīti parissayā. Tatrāsayāti parissayā.
Kathaṁ parisahantīti parissayā. Te parissayā taṁ puggalaṁ
sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti pariyādiyanti maddanti.
Evaṁ parisahantīti parissayā.
Kathaṁ parihānāya saṁvattantīti parissayā. Te parissayā
kusalānaṁ dhammānaṁ parihānāya 1 antarāyāya saṁvattanti. Katamesaṁ
kusalānaṁ dhammānaṁ. Sammāpaṭipadāya anulomapaṭipadāya
1 Po. Ma. antarāyāya parihānāya.
Apaccanīkapaṭipadāya [1]- anvatthapaṭipadāya dhammānudhammapaṭipadāya sīlesu
paripūrikāritāya indriyesu guttadvāratāya bhojane mattaññutāya
jāgariyānuyogassa satisampajaññassa catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ
bhāvanānuyogassa catunnaṁ sammappadhānānaṁ catunnaṁ iddhippādānaṁ
pañcannaṁ indriyānaṁ pañcannaṁ balānaṁ sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ
ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa bhāvanānuyogassa imesaṁ kusalānaṁ
dhammānaṁ parihānāya antarāyāya saṁvattanti. Evaṁ 2 parihānāya
saṁvattantīti parissayā.
Kathaṁ tatrāsayāti parissayā. Tatthete pāpakā akusalā
dhammā uppajjanti attabhāvasannissayā. Yathā bile bilāsayā
pāṇā sayanti dake dakāsayā pāṇā sayanti vane vanāsayā
pāṇā sayanti rukkhe rukkhāsayā pāṇā sayanti evameva
tatthete pāpakā akusalā dhammā uppajjanti attabhāvasannissayāti
evampi tatrāsayāti parissayā.
Vuttaṁ hetaṁ bhagavatā sāntevāsiko bhikkhave bhikkhu sācariyako
dukkhaṁ na phāsu viharati kathañca bhikkhave bhikkhu sāntevāsiko
sācariyako dukkhaṁ na phāsu viharati idha bhikkhave bhikkhuno cakkhunā
rūpaṁ disvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā
saññojanīyā tyassa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā
dhammāti tasmā sāntevāsikoti vuccati te naṁ samudācaranti
1 Ma. aviruddhapaṭipadāya. 2 Ma. evampi.
Pāpakā akusalā dhammāti tasmā sācariyakoti vuccati puna caparaṁ
bhikkhave bhikkhuno sotena saddaṁ sutvā ghānena gandhaṁ ghāyitvā
jivhāya rasaṁ sāyitvā kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā manasā
dhammaṁ viññāya uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā
saññojanīyā tyassa anto vasanti anvāssavanti pāpakā
akusalā dhammāti tasmā sāntevāsikoti vuccati te naṁ
samudācaranti pāpakā akusalā dhammāti tasmā sācariyakoti vuccati
evaṁ kho bhikkhave bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṁ na phāsu
viharatīti. Evampi tatrāsayāti parissayā.
Vuttaṁ hetaṁ bhagavatā tayome bhikkhave antarāmalā
antarāamittā antarāsapattā antarāvadhakā antarāpaccatthikā
katame tayo lobho bhikkhave antarāmalo antarāamitto
antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko doso bhikkhave
antarāmalo antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako
antarāpaccatthiko moho bhikkhave antarāmalo antarāamitto
antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko ime kho bhikkhave
tayo antarāmalā antarāamittā antarāsapattā antarāvadhakā
antarāpaccatthikāti.
Anatthajanano lobho lobho cittappakopano
bhayamantarato jātaṁ taṁ jano nāvabujjhati
Luddho atthaṁ na jānāti luddho dhammaṁ na passati
andhatamaṁ tadā hoti yaṁ lobho sahate naraṁ
anatthajanano doso doso cittappakopano
bhayamantarato jātaṁ taṁ jano nāvabujjhati
kuddho atthaṁ na jānāti kuddho dhammaṁ na passati
andhatamaṁ tadā hoti yaṁ kodho sahate naraṁ
anatthajanano moho moho cittappakopano
bhayamantarato jātaṁ taṁ jano nāvabujjhati
mūḷho atthaṁ na jānāti mūḷho dhammaṁ na passati
andhatamaṁ tadā hoti yaṁ moho sahate naranti.
Evampi tatrāsayāti parissayā.
Vuttaṁ hetaṁ bhagavatā tayo kho mahārāja purisassa dhammā
ajjhattaṁ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya
katame tayo lobho kho mahārāja purisassa dhammo ajjhattaṁ
uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya doso
kho mahārāja purisassa dhammo ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati
ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya moho kho mahārāja purisassa
dhammo ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya
ime kho mahārāja tayo purisassa dhammā ajjhattaṁ uppajjamānā
uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāyāti.
Lobho doso ca moho ca purisaṁ pāpacetasaṁ
hiṁsanti attasambhūtā tacasāraṁva samphalanti.
Evampi tatrāsayāti parissayā.
Vuttaṁ hetaṁ bhagavatā
rāgo ca doso ca itonidānā
aratī rati lomahaṁso ito jāto
ito samuṭṭhāya manovitakkā
kumārakā dhaṅkamivossajjantīti.
Evampi tatrāsayāti parissayā.
Parissayavinayanti parissayavinayaṁ parissayapahānaṁ parissayavūpasamaṁ
parissayapaṭinissaggaṁ parissayapaṭippassaddhiṁ amataṁ nibbānanti
sakkhidhammaṁ parissayavinayaṁ.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa mahāniddeso (เล่ม 29)

[729] Paṭipadaṁ vadehi bhaddanteti paṭipadaṁ vadehi sammāpaṭipadaṁ
anulomapaṭipadaṁ apaccanīkapaṭipadaṁ anvatthapaṭipadaṁ dhammānudhammapaṭipadaṁ
sīlesu paripūrikāritaṁ indriyesu guttadvārataṁ bhojane mattaññutaṁ
jāgariyānuyogaṁ satisampajaññaṁ cattāro satipaṭṭhāne cattāro
sammappadhāne cattāro iddhippāde pañcindriyāni pañca balāni
satta bojjhaṅge ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ nibbānañca nibbānagāminiñca
paṭipadaṁ vadehi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja
uttānīkarohi pakāsehīti paṭipadaṁ vadehi. Bhaddanteti so
Nimmito buddhaṁ bhagavantaṁ ālapati. Athavā yaṁ tvaṁ dhammaṁ
ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi
pakāsesi sabbantaṁ sundaraṁ bhaddakaṁ kalyāṇaṁ anavajjaṁ sevitabbanti
paṭipadaṁ vadehi bhaddante.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa mahāniddeso (เล่ม 29)

[730] Pāṭimokkhaṁ athavāpi samādhinti pāṭimokkhanti sīlaṁ
patiṭṭhā ādi caraṇaṁ saṁyamo saṁvaro mukhaṁ pamukhaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ
samāpattiyā. Athavāpi samādhinti yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti
avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho
samādhindriyaṁ samādhibalaṁ sammāsamādhīti pāṭimokkhaṁ athavāpi samādhiṁ.
Tenāha so nimmito
akittayi vivaṭacakkhu
sakkhidhammaṁ parissayavinayaṁ
paṭipadaṁ vadehi bhaddante
pāṭimokkhaṁ athavāpi samādhinti.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa mahāniddeso (เล่ม 29)

[731] Cakkhūhi neva lolassa
gāmakathāya āvaraye sotaṁ
rase ca nānugijjheyya
na ca mamāyetha kiñci lokasmiṁ.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa mahāniddeso (เล่ม 29)

[732] Cakkhūhi neva lolassāti kathaṁ cakkhulolo 1 hoti.
Idhekacco cakkhulolo cakkhuloliyena 3 samannāgato hoti adiṭṭhaṁ
1 Ma. cakkhuloloti. 2 Ma. ayaṁ pāṭho natthi. 3 Ma. cakkhuloliyesu.
Dakkhitabbaṁ diṭṭhaṁ samatikkamitabbanti ārāmena ārāmaṁ uyyānena
uyyānaṁ gāmena gāmaṁ nigamena nigamaṁ nagarena nagaraṁ raṭṭhena raṭṭhaṁ
janapadena janapadaṁ dīghacārikaṁ anvatthitacārikaṁ anuyutto viharati
rūpadassanāya evampi cakkhulolo hoti. Athavā antaragharaṁ
paviṭṭho vīthiṁ paṭipanno asaṁvuto gacchati hatthiṁ olokento
assaṁ olokento rathaṁ olokento pattiṁ olokento itthiyo
olokento purise olokento kumārake olokento kumārikāyo
olokento antarāpaṇaṁ olokento gharamukhāni olokento
uddhaṁ olokento adho olokento disāvidisaṁ pekkhamāno gacchati
evampi cakkhulolo hoti. Athavā cakkhunā rūpaṁ disvā nimittaggāhī
hoti anubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ
viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ
tassa saṁvarāya na paṭipajjati na rakkhati cakkhundriyaṁ cakkhundriye
na saṁvaraṁ āpajjati evampi cakkhulolo hoti. Yathā vā paneke
bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te
evarūpaṁ visūkadassanaṁ anuyuttā viharanti seyyathīdaṁ naccaṁ gītaṁ
vāditaṁ pekkhaṁ akkhānaṁ pāṇissaraṁ vetāḷaṁ kumbhathūnaṁ sobhanagarakaṁ 1
caṇḍālaṁ vaṁsaṁ dhovanaṁ hatthiyuddhaṁ assayuddhaṁ mahisayuddhaṁ usabhayuddhaṁ
ajayuddhaṁ 2 meṇḍayuddhaṁ kukkuṭayuddhaṁ vaṭṭakayuddhaṁ daṇḍayuddhaṁ
muṭṭhiyuddhaṁ nibbuddhaṁ uyyodhikaṁ balaggaṁ senābyūhaṁ aṇīkadassanaṁ iti
1 Ma. sobhanakaṁ. 2 Po. Yu. goyuddhaṁ.
Vā evampi cakkhulolo hoti.
Kathaṁ na cakkhulolo hoti. Idha bhikkhu antaragharaṁ paviṭṭho
vīthiṁ paṭipanno saṁvuto gacchati na hatthiṁ olokento na assaṁ
olokento na rathaṁ olokento na pattiṁ olokento na itthiyo
olokento na purise olokento na kumārake olokento
na kumārikāyo olokento na antarāpaṇaṁ olokento na
gharamukhāni olokento na uddhaṁ olokento na adho olokento
na disāvidisaṁ pekkhamāno gacchati evampi na cakkhulolo hoti.
Athavā bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti
nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ
abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa
saṁvarāya paṭipajjati rakkhati cakkhundriyaṁ cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati
evampi na cakkhulolo hoti. Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā
saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ visūkadassanaṁ
ananuyuttā viharanti seyyathīdaṁ naccaṁ gītaṁ vāditaṁ pekkhaṁ
akkhānaṁ .pe. Aṇīkadassanaṁ iti vā evarūpā visūkadassanānuyogā 1
paṭivirato hoti evampi na cakkhulolo hoti.
Cakkhūhi neva lolassāti cakkhuloliyaṁ pajaheyya vinodeyya
byantīkareyya anabhāvaṅgameyya cakkhuloliyā ārato assa virato
paṭivirato nikkhanto nissaṭṭho vippamutto visaññutto vimariyādikatena
1 Po. Ma. visūkadassanā.
Cetasā vihareyyāti cakkhūhi neva lolassa.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa mahāniddeso (เล่ม 29)

[733] Gāmakathāya āvaraye sotanti gāmakathā vuccanti
battiṁsa tiracchānakathā. Seyyathīdaṁ. Rājakathā corakathā mahāmattakathā
senākathā bhayakathā yuddhakathā annakathā pānakathā vatthakathā yānakathā
sayanakathā mālākathā gandhakathā ñātikathā gāmakathā nigamakathā
nagarakathā janapadakathā itthīkathā purisakathā sūrakathā visikkhākathā
kumbhaṭṭhānakathā pubbapetakathā nānattakathā lokakkhāyikā
samuddakkhāyikā itibhavābhavakathā iti vāti gāmakathāya. Āvaraye
sotanti gāmakathāya sotaṁ āvareyya nivāreyya sannivāreyya 1 rakkheyya
gopeyya pidaheyya pacchindeyyāti gāmakathāya āvaraye sotaṁ.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa mahāniddeso (เล่ม 29)

[734] Rase ca nānugijjheyyāti rasoti mūlaraso khandharaso
tacaraso pattaraso puppharaso phalaraso ambilaṁ madhuraṁ tittikaṁ
kaṭukaṁ loṇikaṁ khārikaṁ lambilaṁ 2 kasāvo sāduṁ asāduṁ sītaṁ uṇhaṁ.
Santeke samaṇabrāhmaṇā rasagiddhā te jivhaggena rasaggāni
pariyesantā āhiṇḍanti. Te ambilaṁ labhitvā anambilaṁ pariyesanti
anambilaṁ labhitvā ambilaṁ pariyesanti .pe. Sītaṁ labhitvā uṇhaṁ
pariyesanti uṇhaṁ labhitvā sītaṁ pariyesanti. Te yaṁ yaṁ labhitvā
tena tena na tussanti aparāparaṁ pariyesanti manāpikesu rasesu
rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhopannā laggā laggitā
palibuddhā. Yassesā rasataṇhā pahīnā samucchinnā .pe.
1 Ma. saṁvareyya. 2 Ma. lambikaṁ. Yu. ambilaṁ.
Ñāṇagginā daḍḍhā so paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti
neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya yāvadeva imassa
kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṁsuparatiyā brahmacariyānuggahāya .pe.
Phāsuvihāro cāti. Yathā vaṇaṁ ālimpeyya yāvadeva āruhaṇatthāya
yathā vā pana akkhaṁ abbhañjeyya yāvadeva bhārassa nittharaṇatthāya
yathā vā pana puttamaṁsaṁ āhāreyya yāvadeva kantārassa nittharaṇatthāya
evameva bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti neva
davāya .pe. Anavajjatā ca phāsuvihāro cāti rasataṇhaṁ
pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṅgameyya rasataṇhāya
ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭṭho vippamutto
visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyyāti rase ca
nānugijjheyya.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa mahāniddeso (เล่ม 29)

[735] Na ca mayāyetha kiñci lokasminti mamattāti dve mamattā
taṇhāmamattañca diṭṭhimamattañca .pe. Idaṁ taṇhāmamattaṁ .pe.
Idaṁ diṭṭhimamattaṁ. Taṇhāmamattaṁ pahāya diṭṭhimamattaṁ
paṭinissajjitvā cakkhuṁ na mamāyeyya na gaṇheyya na parāmaseyya
nābhiniviseyya sotaṁ ghānaṁ jivhaṁ kāyaṁ rūpe sadde gandhe rase
phoṭṭhabbe kulaṁ gaṇaṁ āvāsaṁ lābhaṁ yasaṁ pasaṁsaṁ sukhaṁ cīvaraṁ
piṇḍapātaṁ senāsanaṁ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ kāmadhātuṁ rūpadhātuṁ
arūpadhātuṁ kāmabhavaṁ rūpabhavaṁ arūpabhavaṁ saññābhavaṁ asaññābhavaṁ
Nevasaññānāsaññābhavaṁ ekavokārabhavaṁ catuvokārabhavaṁ pañcavokārabhavaṁ
atītaṁ anāgataṁ paccuppannaṁ diṭṭha suta muta viññātabbe dhamme na
mamāyeyya na gaṇheyya na parāmaseyya nābhiniviseyya. Kiñcīti
kiñci rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ.
Lokasminti apāyaloke .pe. Āyatanaloketi na ca mamāyetha
kiñci lokasmiṁ. Tenāha bhagavā
cakkhūhi neva lolassa
gāmakathāya āvaraye sotaṁ
rase ca nānugijjheyya
na ca mamāyetha kiñci lokasminti.