พุทธธรรมสงฆ์
Suttantapiṭake khuddakanikāyassa jātakaṁ dutiyo bhāgo (เล่ม 28)

[767] Mahiddhiko devavaro yasassī
1 Sī. Yu. rathaṁ. 2 Ma. dudīpopi jagāma. 3 Ma. soṇṇamayaṁ. 4 Ma. pavattatha.
Senāpati tidive vāsavassa
so somayāgena malaṁ vihantvā
subhoga devaññataro ahosi.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa jātakaṁ dutiyo bhāgo (เล่ม 28)

[768] Akārayi lokamimaṁ parañca
bhāgīrathiṁ himavantañca vijjhaṁ 1
yo iddhimā devavaro yasassī
sopi tadā ādahi jātavedaṁ.
Mālāgiri himavā yo ca vijjhā 2
sudassano nisabho kākaveru 3
ete ca aññe ca nagā mahantā
cityā katā yaññakarebhi māhu.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa jātakaṁ dutiyo bhāgo (เล่ม 28)

[769] Ajjhāyakaṁ mantaguṇūpapannaṁ
tapassinaṁ yācayogītidhāhu 4
tīre samuddassudakaṁ sajantaṁ
taṁ sāgarajjhohari tenapeyyo.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa jātakaṁ dutiyo bhāgo (เล่ม 28)

[770] Āyāgavatthūni puthū paṭhabyā
saṁvijjanti brāhmaṇā vāsavassa
purimaṁ disaṁ pacchimaṁ dakkhiṇuttaraṁ
saṁvijjamānā janayanti vedaṁ.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa jātakaṁ dutiyo bhāgo (เล่ม 28)

[771] Kalīhi dhīrāna kataṁ magānaṁ
1 Ma. gijjhaṁ. 2 Ma. gijjho. 3 Ma. kuveru. Sī. Yu. kākaneru. 4 Ma. ...
yogotidhāhu. Sī. Yu. ..ṭicāha.
Bhavanti vedajjhagatā ariṭṭha
marīcidhammaṁ asamekkhitattā
māyāguṇā nātivahanti paññaṁ.
Vedā na tāṇāya bhavantirassa 1
mittadduno bhūnahuno narassa
na tāyate pariciṇṇova 2 aggi
dosantaraṁ maccamanariyakammaṁ.
Sabbañca maccā sadhanā sabhogā 3
ādīpitaṁ dāru tiṇena missaṁ
dahaṁ na tappe asamatthatejo
ko taṁ subhikkhaṁ dirasaññu kayirā.
Yathāpi khīraṁ vipariṇāmadhammaṁ
dadhi bhavitvā navanītaṁpi hoti
evaṁpi aggi vipariṇāmadhammo
tejo samārūhati yogayutto.
Na dissati aggimanuppaviṭṭho
sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi
nāmatthamāno 4 araṇīnarena
nākammunā jāyati jātavedo.
Sace hi aggi antarato vaseyya
1 Ma. bhavanti dassa. 2 Ma. ...ca. 3 Ma. sadhanaṁ sabhogaṁ. 4 Sī.Yu. nāmanthamāno.
Sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi
sabbāni susseyyuṁ vanāni loke
sukkhāni kaṭṭhāni ca pajjaleyyuṁ.
Karoti ce dārutiṇena puññaṁ
bhojaṁ naro dhūmasikhiṁ patāpavaṁ
aṅgārikā loṇakarā ca sūdā
sarīradāhāpi kareyyu puññaṁ.
Atha ce hi etepi karonti puññaṁ
ajjhenamaggiṁ idha tappayitvā
na koci lokasmiṁ karoti puññaṁ
bhojaṁ naro dhūmasikhiṁ patāpavaṁ.
Kathaṁ hi lokāpacito samāno
amanuññagandhaṁ bahūnaṁ akantaṁ
yadeva maccā parivajjayanti
tadappasaṭṭhaṁ dirasaññu bhuñje.
Sikhiñhi 1 devesu vadanti eke
āpaṁ milakkhū 2 pana devamāhu
sabbeva ete vitathaṁ bhaṇanti
aggi na devaññataro na āpo.
Anindriyaṁ santamasaññakāyaṁ
1 Ma. sikhimhi. 2 Sī. Yu. milakkhā.
Vessānaraṁ kammakaraṁ pajānaṁ
paricariyamaggiṁ sugatiṁ kathaṁ vajje
pāpāni kammāni pakrubbamāno 1 .
Sabbābhibhūtāhudha jīvikatthā
aggissa brahmā paricārikoti
sabbānubhāvī ca vasī kimatthaṁ
animmito nimmitaṁ vanditassa.
Hāsaṁ 2 anijjhānakkhamaṁ atacchaṁ
sakkārahetu parikariṁsu pubbe
te lābhasakkāre apātubhūte 3
sandhābhitā 4 jantubhi santidhammaṁ.
Ajjhenamariyā paṭhaviṁ janindā
vessā kasiṁ pāricariyañca suddā
upāgū paccekaṁ yathāpadesaṁ
katāhu ete vasināti āhu.
Etañca saccaṁ vacanaṁ bhaveyya
yathā idaṁ bhāsitaṁ brāhmaṇehi
nākhattiyo jātu labhetha rajjaṁ
nābrāhmaṇo mantapadāni sikkhe
nāññatra vessā hi kasiṁ kareyya
1 Ma. pakubbamāno. 2 Ma. hassaṁ. 3 Ma. apātubhonte. 4 Ma. sandhāpitā.
Sī. Yu. santhambhitā.
Suddo na muñce parapesanāya 1 .
Yasmā ca etaṁ vacanaṁ abhūtaṁ
musāvime odariyā bhaṇanti
tadappapaññā abhisaddahanti
passanti taṁ paṇḍitā attanāva.
Khatyā hi vessānaṁ 2 baliṁ haranti
ādāya satthāni caranti brāhmaṇā
taṁ tādisaṁ saṅkhubhitaṁ pabhinnaṁ
kasmā brahmā na ujuṁ karoti lokaṁ.
Sace hi so issaro sabbaloke
brahmāpahū bhūtapatī 3 pajānaṁ
kiṁ sabbalokaṁ vidahi alakkhiṁ
kiṁ sabbalokaṁ na sukhiṁ akāsi.
Sace hi so issaro sabbaloke
brahmāpahū bhūtapatī pajānaṁ
māyā musāvajjamadena cāpi
lokaṁ adhammena kimatthakāri 4 .
Sace hi so issaro sabbaloke
brahmāpahū bhūtapatī pajānaṁ
1 Sī. Yu. parapessitāya. 2 Sī. Yu. khattā na vessāna. 3 Ma. brāhmā
bahbhūtapatī. ito paraṁ īdisameva. 4 Ma. kimatthamakāri. Sī. Yu. kimatthakāsi.
Adhammiko bhūtapatī ariṭṭha
dhamme satī so vidahī adhammaṁ.
Kīṭā paṭaṅgā uragā ca bheṅgā 1
hantvā kimiṁ sujjhati makkhikā ca
ete hi dhammā anarīyarūpā
kambojakānaṁ vitathā bahūnaṁ.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa jātakaṁ dutiyo bhāgo (เล่ม 28)

[772] Sace hi so sujjhati yo hanāti
hatopi so saggamupeti ṭhānaṁ
bhovādi bhovādinamārayeyyuṁ
ye vāpi tesaṁ abhisaddaheyyuṁ.
Neva migā na pasunopi gāvo
āyācanti attavadhāya keci
vipphandamānā idha jīvikatthā
yaññesu pāṇe pasumārabhanti 2 .
Yūpassa ne 3 pasubandhe ca bālā
citrehi vaṇṇehi mukhaṁ nayanti
ayante yūpo kāmaduho parattha
bhavissati sassato samparāye.
Sace ca yūpe maṇisaṅkhamuttaṁ
1 Ma. bhekā. 2 pasumāharantītipi pāṭho. 3 Sī. yūpassa te.
Dhaññaṁ dhanaṁ rajataṁ jātarūpaṁ
sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi
sace duhe tidive sabbakāme
tevijjasaṅghāva puthū yajeyyuṁ
na brāhmaṇā 1 kiñci na yājayeyyuṁ.
Kuto ca yūpe maṇisaṅkhamuttaṁ
dhaññaṁ dhanaṁ rajataṁ jātarūpaṁ
sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi
kuto duhe tidive sabbakāme.
Saṭhā ca luddā ca paluddhabālā 2
citrehi 3 vaṇṇehi mukhaṁ nayanti
ādāya aggiṁ mama dehi vittaṁ
tato sukhī hohisi sabbakāme.
Tamaggihuttaṁ saraṇaṁ pavissa
citrehi 3 vaṇṇehi mukhaṁ nayanti
oropayitvā kesamassuṁ nakhañca
vedehi vittaṁ atigāḷhayanti.
Kākā ulūkaṁva raho labhitvā
ekaṁ samānaṁ bahukā samecca
annāni bhutvā kuhakā kuhitvā
1 Ma. abrāhmaṇaṁ. 2 Sī. Yu. upaladadhabālā. 3 Ma. citatehi.
Muṇḍaṁ karitvā yaññapathosajanti 1 .
Evaṁ hi so vañcito brāhmaṇehi
eko samāno bahukā samecca
te yogayogena vilumpamānā
diṭṭhaṁ adiṭṭhena dhanaṁ haranti.
Akāsiyā rājūhi vānusiṭṭhā
tadassa ādāya dhanaṁ haranti
te tādisā corasamā asantā
vajjhā na haññanti ariṭṭha loke.
Indassa bāhārasi dakkhiṇāti
yaññesu chindanti palāsayaṭṭhiṁ
tañcepi saccaṁ maghavā chinnabāhu
kenassa indo asure jināti.
Tañceva tucchaṁ maghavā samaṅgī
hantvā avajjho paramo sudevo 2
mantā ime brāhmaṇā tuccharūpā
sandiṭṭhikā vañcanā esa loke.
Mālāgiri himavā yo ca vijjhā
sudassano nisabho kākaveru 3
ete ca aññe ca nagā mahantā
1 Ma. ...pathossajanti. 2 Ma. sa devo. 3 Ma. kuveru.
Cityā katā yaññakarebhimāhu.
Yathāpakārāni hi iṭṭhakāni
cityā katā yaññakarebhimāhu
na pabbatā honti tathāpakārā
aññādisā acalā diṭṭhaselā.
Na iṭṭhakā honti silā cirena
na tattha sañjāyati ayo na lohaṁ
yaññañca etaṁ parivaṇṇayantā
cityā katā yaññakarebhimāhu.
Ajjhāyakaṁ mantaguṇūpapannaṁ
tapassinaṁ yācayogītidhāhu 1
tīre samuddassudakaṁ sajantaṁ
taṁ sāgarajjhohari 2 tenapeyyo.
Parosahassaṁpi samantavede
mantūpapanne nadiyo vahanti
na tena byāpannarasūdakāni
kasmā samuddo atulo apeyyo.
Yekeci kūpā idha jīvaloke
loṇūdakā kūpakhaṇehi khātā
na brāhmaṇajjhoharaṇena tesu
1 Ma. ...yogoti.... 2 Ma. sāgarojjhohari.
Āpo apeyyo dirasaññurāhu 1 .
Pure puratthā kā kassa bhariyā
mano manussaṁ ajanesi pubbe
tenāpi dhammena na koci hīno
evampi vossaggavibhaṅgamāhu.
Caṇḍālaputtopi adhicca vede
bhāseyya mante kusalo matīmā 2
na tassa muddhā viphaleyya sattadhā
mantā ime attavadhāya katā 3 .
Vācā katā giddhi katā gahitā
dummocayā kābyāpathānupannā
bālāna cittaṁ visame niviṭṭhaṁ
tadappapaññā abhisaddahanti.
Sīhassa byagghassa ca dīpino ca
na vijjatī porisiyaṁbalena
manussabhāvo ca gavaṁva pekkho
jātī hi tesaṁ asamā samānaṁ 4 .
Sace ca rājā paṭhaviṁ vijitvā
sajīvavā assavā pārisajjo
sayameva so sattusaṅghaṁ vijeyya
1 Ma. dvarasaññumāhu. 2 Sī.Yu. mutīmā. 3 Sī.Yu. kattā. 4 Ma. samānā.
Tassappajā nicca sukhī bhaveyya.
Khattiyamantā ca tayo ca vedā
atthena ete samakā bhavanti
tesañca atthaṁ avinicchinitvā
na bujjhati oghapathaṁva channaṁ.
Khattiyamantā ca tayo ca vedā
atthena ete samakā bhavanti
lābho alābho yaso ayaso ca
sabbeva tesaṁ catunnañca 1 dhammā.
Yathāpi ibbhā dhanadhaññahetu
kammāni kārenti 2 puthū paṭhabyā
tevijjasaṅghāpi tatheva ajja
kammāni kārenti 2 puthū paṭhabyā.
Ibbhehi ete samakā bhavanti
niccussukā kāmaguṇesu yuttā
kammāni kārenti 2 puthū paṭhabyā
tadappapaññā dirasaññurā te.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa jātakaṁ dutiyo bhāgo (เล่ม 28)

[773] Kassa bherī mudiṅgā ca saṅkhā paṇavadindimā
purato paṭipannāni hāsayantā rathesabhaṁ.
Kassa kañcanapaṭṭena puthunā vijjuvaṇṇinā
1 Sī. Yu. sabbe te sabbesaṁ catunna. 2 Ma. karonti.
Yuvā kalāpasannaddho ko eti siriyā jalaṁ.
Ukkāmukhe pahaṭṭhaṁva khadiraṅgārasannibhaṁ
mukhaṁ cārurivābhāti ko eti siriyā jalaṁ.
Kassa jambonadaṁ chattaṁ sasalākaṁ manoramaṁ
ādiccaraṁsāvaraṇaṁ ko eti siriyā jalaṁ.
Kassa aṅgapariggayha 1 vālavījanimuttamaṁ
ubhato varapaññassa 2 muddhani uparūpari.
Kassa pekkhuṇahatthāni citrāni ca mudūni ca
suvaṇṇamaṇidaṇḍāni 3 caranti ubhatomukhaṁ.
Khadiraṅgāravaṇṇābhā ukkāmukhapahaṁsitā
kassete kuṇḍalā vaggū sobhanti ubhatomukhaṁ.
Kassa vātena chupitā siniddhaggā dumu kāḷikā 4
sobhayanti nalātantaṁ nabhā vijjurivuggatā.
Kassa etāni akkhīni āyatāni puthūni ca
ko sobhati visālakkho kassetaṁ uṇṇajaṁ mukhaṁ.
Kassete lapanajātā suddhā saṅkhavarūpamā
bhāsamānassa sobhanti dantā kuppilasādisā.
Kassa lākhārasasamā hatthapādā sukhe ṭhitā
ko so bimboṭṭhasampanno divā suriyova sobhati.
Himaccaye himavato 5 brahāsālova 6 pupphito
1 Ma. aṅgaṁ pariggayha. Sī. Yu. aṅkaṁ .... 2 Sī. Yu. carate varapaññassa. 3 Ma.
kāñcanamaṇidaṇḍāni. Sī. Yu. tapaññamaṇidaṇḍāni. 4 Ma. niddhantā mudukāḷakā.
5 Ma. himavati. 6 Ma. mahāsālo va.
Ko so odātapāvāro jayaṁ indova sobhati.
Suvaṇṇapīḷakākiṇṇaṁ maṇidaṇḍavicittakaṁ
ko so parisamoggayha aṁse 1 khaggaṁ pamuñcati.
Suvaṇṇavikatā citrā sukatā citrasibbinī 2
ko so omuñcate pādā namo katvā mahesino.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa jātakaṁ dutiyo bhāgo (เล่ม 28)

[774] Dhataraṭṭhassa te nāgā 3 iddhimanto yasassino
samuddajāya uppannā ete nāgā mahiddhikāti.
Bhūridattajātakaṁ chaṭṭhaṁ.
---------
7 Candakumārajātakaṁ 4

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa jātakaṁ dutiyo bhāgo (เล่ม 28)

[775] Rājāsi luddakakammo
ekarājā pupphavatitāyaṁ 5
so pucchi brahmabandhuṁ
khaṇḍahālaṁ purohitaṁ muḷhaṁ
saggānamaggamācikkha 6
tvamasi brāhmaṇa dhammavinayakusalo
yathā ito vajanti sugatiṁ
narā puññāni katvāna.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa jātakaṁ dutiyo bhāgo (เล่ม 28)

[776] Atidānaṁ dadatvāna 7
1 Ma. īsaṁ. Sī. Yu. īso khaggaṁva. 2 Ma. cittasibbanā. 3 Ma. dhataraṭṭhā hi
te nāgā. 4 Sī. Yu. khaṇḍahālajātakaṁ. 5 Ma. pupaphavatīyā. 6 Sī. Yu.
saggamaggamācikkha. 7 Ma. daditvāna.
Avajjhe deva ghātetvā
evaṁ vajanti sugatiṁ
narā puññāni katvāna.