พุทธธรรมสงฆ์
บันทึกแบบเก่าจะเลิกใช้งานใน 15/08/2026 สํารองข้อมูลไว้ด้วยครับ
Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[317] 4 Evamme sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ
viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññatarā
devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ
jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā
bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho
sā devatā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[318] Bahūdevā manussā ca maṅgalāni acintayuṁ
ākaṅkhamānā sotthānaṁ brūhi maṅgalamuttamaṁ.
Asevanā ca bālānaṁ paṇḍitānañca sevanā
pūjā ca pūjanīyānaṁ 1 etammaṅgalamuttamaṁ 2 .
Paṭirūpadesavāso ca pubbe ca katapuññatā
attasammāpaṇidhi ca etammaṅgalamuttamaṁ.
Bāhusaccañca sippañca vinayo ca susikkhito
subhāsitā ca yā vācā etammaṅgalamuttamaṁ.
Mātāpitūpaṭṭhānaṁ puttadārassa saṅgaho
1 Ma. pūjaneyyānaṁ. 2 Ma. etaṁ ....
Anākulā ca kammantā etammaṅgalamuttamaṁ
dānañca dhammacariyā ca ñātakānañca saṅgaho
anavajjāni kammāni etammaṅgalamuttamaṁ.
Āratī virati pāpā majjapānā ca saññamo
appamādo ca dhammesu etammaṅgalamuttamaṁ.
Gāravo ca nivāto ca santuṭṭhī 1 ca kataññutā
kālena dhammassavanaṁ etammaṅgalamuttamaṁ.
Khantī ca sovacassatā samaṇānañca dassanaṁ
kālena dhammasākacchā etammaṅgalamuttamaṁ.
Tapo ca brahmacariyañca 2 ariyasaccānadassanaṁ
nibbānasacchikiriyā ca etammaṅgalamuttamaṁ.
Phuṭṭhassa lokadhammehi cittaṁ yassa na kampati
asokaṁ virajaṁ khemaṁ etammaṅgalamuttamaṁ.
Etādisāni katvāna sabbatthamaparājitā
sabbattha sotthiṁ gacchanti tantesaṁ maṅgalamuttamanti.
Maṅgalasuttaṁ catutthaṁ.
-----------
1 Ma. santuṭṭhi. 2 Yu. brahmacariyā ca.
Suttanipāte dutiyassa cūḷavaggassa pañcamaṁ sūcilomasuttaṁ

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[319] 5 Evamme sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ bhagavā gayāyaṁ viharati
ṭaṅkitamañce sūcilomayakkhassa 1 bhavane. Tena kho pana samayena
kharo ca yakkho sūcilomo ca yakkho bhagavato avidūre atikkamanti.
Atha kho kharo yakkho sūcilomaṁ yakkhaṁ etadavoca eso samaṇoti.
Neso samaṇo samaṇako eso yāva 2 ahaṁ pajānāmi yadi vā [3]-
samaṇo yadi vā [4]- samaṇakoti. Atha kho sūcilomo yakkho yena
bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavato kāyaṁ upanāmesi.
Atha kho bhagavā kāyaṁ apanāmesi. Atha kho sūcilomo yakkho bhagavantaṁ
etadavoca bhāyasi maṁ samaṇāti. Na khvāhantaṁ āvuso bhāyāmi api
ca [5]- te samphasso pāpakoti. Pañhantaṁ samaṇa pucchissāmi sace
me na byākāsi cittaṁ vā te khipissāmi hadayaṁ vā te
phālessāmi pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipissāmīti.
Na khvāhantaṁ āvuso passāmi sadevake loke samārake sabrahmake
sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo me cittaṁ vā
khipeyya hadayaṁ vā phāleyya pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya
khipeyya api ca tvaṁ āvuso puccha yadākaṅkhasīti. Atha kho
sūcilomo yakkho bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[320] Rāgo ca doso ca kutonidānā
1 Ma. Yu. sūcilomassa yakkhassa. 2 Ma. yāvāhaṁ. Yu. yāva jānāmi.
3-4 Ma. Yu. so. 5 Yu. kho.
Aratī ratī lomahaṁso kutojā
kuto samuṭṭhāya mano vitakkā
kumārakā dhaṅkamivossajanti 1 .
Rāgo ca doso ca itonidānā
aratī ratī lomahaṁso itojā
ito samuṭṭhāya mano vitakkā
kumārakā dhaṅkamivossajanti 2 .
Snehajā attasambhūtā nigrodhasseva khandhajā
puthū visattā kāmesu māluvāva vitatā vane.
Ye naṁ pajānanti yatonidānaṁ
te naṁ vinodenti suṇohi yakkha
tathuttaraṁ 3 oghamimaṁ taranti
atiṇṇapubbaṁ apunabbhavāyāti.
Sūcilomasuttaṁ pañcamaṁ.
-------------
Suttanipāte dutiyassa cūḷavaggassa chaṭṭhaṁ dhammacariyasuttaṁ

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[321] 6 Dhammacariyaṁ brahmacariyaṁ etadāhu vasuttamaṁ
pabbajitopi ce hoti agārasmā 4 anagāriyaṁ.
So ce mukharajātiko vihesābhirato migo 5
1-2 Yu. vaṅka .... 3 Po. taduttaraṁ. Ma. Yu. te duttaraṁ 4 Ma. agārā.
5 Ma. Yu. mago.
Jīvitaṁ tassa pāpiyo rajaṁ vaḍḍheti attano.
Kalahābhirato bhikkhu mohadhammena āvuto 1
akkhātampi na jānāti dhammaṁ buddhena desitaṁ.
Vihesaṁ bhāvitattānaṁ avijjāya purakkhato
saṅkilesaṁ na jānāti maggaṁ nirayagāminaṁ
vinipātaṁ samāpanno gabbhā gabbhaṁ tamā tamaṁ
sa ve tādisako bhikkhu pecca dukkhaṁ nigacchati.
Gūdhakūpo 2 yathā assa sampuṇṇo gaṇavassiko
yo ca evarūpo assa dubbisodho hi saṅgaṇo.
Yaṁ evarūpaṁ jānātha bhikkhavo gehanissitaṁ
pāpicchaṁ pāpasaṅkappaṁ pāpāacāragocaraṁ.
Sabbe samaggā hutvāna abhinibbijjiyātha 3 naṁ
karaṇḍaṁ 4 va niddhamatha kasambuṁ avakassatha 5
tato palāse 6 vāhetha assamaṇe samaṇamānine.
Niddhamitvāna pāpicche pāpāacāragocare
suddhā suddhehi saṁvāsaṁ kappayavho patissatā 7
tato samaggā nipakā dukkhassantaṁ karissathāti.
Dhammacariyasuttaṁ chaṭṭhaṁ.
1 Yu. āvaṭo. 2 Ma. Yu. gūthakūpo. 3 Ma. abhinibbajjiyātha. Yu. abhinibbijjayātha.
4 Po. kāraṇḍaṁva. Ma. Yu. kāraṇḍavaṁ. 5 Ma. Yu. apakassatha. 6 Ma. yu palāpe.
7 Po. patissavā.
Suttanipāte dutiyassa cūḷavaggassa
sattamaṁ brāhmaṇadhammikasuttaṁ

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[322] 7 Evamme sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ
viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā
kosalakā brāhmaṇamahāsālā jiṇṇā vuḍḍhā mahallakā addhagatā
vayo anuppattā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu
upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ
vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te
brāhmaṇamahāsālā bhagavantaṁ etadavocuṁ sandissanti nu kho bho
gotama etarahi brāhmaṇā porāṇānaṁ brāhmaṇānaṁ brāhmaṇadhammeti.
Na kho brāhmaṇā sandissanti etarahi brāhmaṇā
porāṇānaṁ brāhmaṇānaṁ brāhmaṇadhammeti. Sādhu no bhavaṁ [1]-
gotamo porāṇānaṁ brāhmaṇānaṁ brāhmaṇadhammaṁ bhāsatu sace
bhoto gotamassa agarūti. Tena hi brāhmaṇā suṇātha sādhukaṁ
manasikarotha bhāsissāmīti. Evaṁ bhoti kho te brāhmaṇamahāsālā
bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[323] Isayo pubbakā āsuṁ saññatattā tapassino
pañca kāmaguṇe hitvā attadatthamacārisuṁ
na pasū brāhmaṇānāsuṁ na hiraññaṁ na dhāniyaṁ
sajjhāyadhanadhaññāsuṁ brahmaṁ nidhiṁ apālayuṁ 2
1 Po. so. 2 Po. brahmanidhimapālayuṁ. Ma. Yu. brahmaṁ nidhimapālayuṁ.
Yaṁ nesaṁ pakataṁ āsi dvārabhattaṁ upaṭṭhitaṁ
saddhāpakatamesānaṁ dātave tadamaññisuṁ.
Nānārattehi vatthehi sayanehāvasathehi ca
phītā janapadā raṭṭhā te namassiṁsu brāhmaṇe.
Avajjhā brāhmaṇā āsuṁ ajeyyā dhammarakkhitā
na ne koci nivāresi kuladvāresu sabbaso.
Aṭṭhacattāḷīsaṁ vassāni (komāra) brahmacariyaṁ cariṁsu te
vijjācaraṇapariyeṭṭhiṁ 1 acaruṁ brāhmaṇā pure.
Na brāhmaṇā aññamagamuṁ napi bhariyaṁ kiṇiṁsu te
sampiyeneva saṁvāsaṁ saṅgantvā samarocayuṁ.
Aññatra tamhā samayā utuveramaṇimpati 2
antarā methunaṁ dhammaṁ nāssu gacchanti brāhmaṇā.
Brahmacariyañca sīlañca ajjavaṁ maddavaṁ tapaṁ
soraccaṁ avihiṁsañca khantiñcāpi avaṇṇayuṁ.
Yo nesaṁ paramo āsi brahmā daḷhaparakkamo
sa vāpi methunaṁ dhammaṁ supinantena 3 nāgamā.
Tassa vattamanusikkhantā idheke viññujātikā
brahmacariyañca sīlañca khantiñcāpi avaṇṇayuṁ.
Taṇḍulaṁ sayanaṁ vatthaṁ sappitelañca yāciya
dhammena samodhānetvā 4 tato yaññamakappayuṁ
1 Yu. ... pariyiṭṭhiṁ. 2 Po. utuveramaṇīpati 3 Po. Ma. supinantepi
4 Yu. samudānetvā.
Upaṭṭhitasmiṁ yaññasmiṁ nāssu gāvo haniṁsu te.
Yathā mātā pitā bhātā aññe vāpi ca ñātakā
gāvo no paramā mittā yāsu jāyanti osathā.
Annadā baladā cetā vaṇṇadā sukhadā tathā
etamatthavasaṁ ñatvā nāssu gāvo haniṁsu te.
Sukhumālā mahākāyā vaṇṇavanto yasassino
brāhmaṇā sehi dhammehi kiccākiccesu ussukā
yāya 1 loke avattiṁsu sukhamedhitthayampajā.
Tesaṁ āsi vipallāso disvāna aṇuto aṇuṁ
rājino ca viyākāraṁ nāriyo ca samalaṅkatā
rathe cājaññasaṁyutte sukate citrasibbane
nivesane nivese ca vibhatte bhāgaso mite
gomaṇḍalaparibyuḷhaṁ 2 nārivaragaṇāyutaṁ
uḷāraṁ mānusaṁ bhogaṁ abhijjhāyiṁsu brāhmaṇā.
Te tattha mante ganthetvā okkākaṁ tadupāgamuṁ
pahūtadhanadhaññosi
(yajassu bahu te vittaṁ) yajassu bahu te dhanaṁ.
Tato ca rājā saññatto brāhmaṇehi rathesabho
assamedhaṁ purisamedhaṁ (sammāpāsaṁ) vājapeyyaṁ niraggaḷaṁ.
1 Po. Ma. yāva. 2 Yu. paribbūḷhaṁ.
Ete yāge yajitvāna brāhmaṇānaṁ adā dhanaṁ
gāvo sayanañca vatthañca nāriyo ca samalaṅkatā
rathe cājaññasaṁyutte sukate citrasibbane 1
nivesanāni rammāni suvibhattāni sabbaso 2
nānādhaññassa pūretvā brāhmaṇānaṁ adā dhanaṁ.
Te ca tattha dhanaṁ laddhā sannidhiṁ samarocayuṁ
tesaṁ icchāvatiṇṇānaṁ bhiyyo taṇhā pavaḍḍhatha
te tattha mante ganthetvā okkākaṁ punamupāgamuṁ.
Yathā āpo ca paṭhavī ca hiraññaṁ dhanadhāniyaṁ
evaṁ gāvo manussānaṁ parikkhāro so hi pāṇinaṁ
yajassu bahu te vittaṁ yajassu bahu te dhanaṁ.
Tato ca rājā saññatto brāhmaṇehi rathesabho
nekā satasahassiyo gāvo yaññe aghātayi.
Na pādā na visāṇena nāssu hiṁsanti kenaci
gāvo eḷakasamānā soratā kumbhadūhanā
tā visāṇe gahetvāna rājā satthena ghātayi.
Tato ca devā pitaro indo asurarakkhasā
adhammo iti pakkanduṁ yaṁ sattaṁ nipatī gave.
Tayo rogā pure āsuṁ icchā anasanañjarā
pasūnañca samārambhā aṭṭhānavutimāgamuṁ.
1 Ma. sabbattha cittasibbaneti dissati. 2 Ma. Yu. bhāgaso.
Eso adhammo daṇḍānaṁ okkanto puraṇo 1 ahu 2
adūsikāyo 3 haññanti dhammā dhaṁsanti yājakā.
Evameso anudhammo porāṇo viññugarahito
yattha edisakaṁ passati yajakaṁ 4 garahatī jano.
Evaṁ dhamme viyāpanne vibhinnā suddavessikā
puthū vibhinnā khattiyā patiṁ bhariyā 5 avamaññatha.
Khattiyā brahmabandhū ca ye caññe gottarakkhitā
jātivādaṁ niraṅkatvā kāmānaṁ vasamupāgamunti 6 .

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[324] Evaṁ vutte te brāhmaṇamahāsālā bhagavantaṁ
etadavocuṁ abhikkantaṁ bho gotama abhikkantaṁ bho gotama
seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya paṭicchannaṁ vā
vivareyya mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya andhakāre vā
telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhantīti evamevaṁ
bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito ete mayaṁ
bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca upāsake
no bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṅgateti.
Brāhmaṇadhammikasuttaṁ sattamaṁ.
-----------
1 Ma. purāṇo. 2 Po. Yu. ahū. 3 Po. adūsikā ye. 4 Po. yājakaṁ. Ma. Yu. ājakaṁ.
5 Ma. patiṁ bhariyāvamaññatha. 6 Po. kāmānaṁ vasamāgamuṁ. Ma. vasamanvagunti.
Suttanipāte dutiyassa cūḷavaggassa aṭṭhamaṁ nāvāsuttaṁ

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[325] 8 Yasmā hi dhammaṁ puriso vijaññā
indaṁva naṁ devatā pūjayeyya
so pūjito tasmiṁ pasannacitto
bahussuto pātukaroti dhammaṁ.
Tadaṭṭhikatvāna nisamma dhīro
dhammānudhammaṁ paṭipajjamāno
viññū vibhāvī nipuṇo ca hoti
yo tādisaṁ bhajati appamatto.
Khuddañca bālaṁ upasevamāno
anāgatatthañca usuyyakañca
idheva dhammaṁ avibhāvayitvā
avitiṇṇakaṅkho maraṇaṁ upeti.
Yathā naro āpagaṁ otaritvā
mahodakaṁ salilaṁ sīghasotaṁ
so vuyhamāno anusotagāmī
kiṁ so pare sakkhati tārayetuṁ.
Tatheva dhammaṁ avibhāvayitvā
bahussutānaṁ anisāmayatthaṁ
sayaṁ ajānaṁ avitiṇṇakaṅkho
Kiṁ so pare sakkhati nijjhapetuṁ.
Yathāpi nāvaṁ daḷhamāruhitvā
piyenarittena samaṅgibhūto
so tāraye tattha bahūpi aññe
tatrūpayaññū kusalo matimā 1
evampi yo vedagu bhāvitatto
bahussuto hoti avedhadhammo
so kho pare nijjhapaye pajānaṁ
sotāvadhānopanisūpapanne.
Tasmā have sappurisaṁ bhajetha
medhāvinañceva bahussutañca
aññāya atthaṁ paṭipajjamāno
viññātadhammo sa 2 sukhaṁ labhethāti.
Nāvāsuttaṁ aṭṭhamaṁ
-------
suttanipāte dutiyassa cūḷavaggassa navamaṁ kiṁsīlasuttaṁ

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[326] 9 Kiṁsīlo kiṁsamācāro kāni kammāni brūhayaṁ
naro sammāniviṭṭhassa uttamatthañca pāpuṇe.
Vuḍḍhāpacāyī anusuyyako siyā
1 Ma. Yu. mutīmā. 2 Yu. so.
Kālaññu cassa gurunaṁ 1 dassanāya
dhammiṁ kathaṁ erayitaṁ khaṇaññū
suṇeyya sakkacca subhāsitāni.
Kālena gacche gurunaṁ 1 sakāsaṁ
thambhaṁ niraṅkatvā nivātavuttī
atthaṁ dhammaṁ saṁyamaṁ 2 brahmacariyaṁ
anussare ceva sammācare 3 ca.
Dhammārāmo dhammarato
dhamme ṭhito dhammavinicchayaññū
nevācare dhammasandosavādaṁ
tacchehi nīyetha subhāsitehi.
Hassaṁ ca 4 jappaṁ paridevaṁ padosaṁ
māyākataṁ kūhanaṁ 5 giddhimānaṁ
sārambhakakkassakasāvamucchaṁ 6
hitvā care vītamado ṭhitatto.
Viññātasārāni subhāsitāni
sutañca viññāta samādhisāraṁ
na tassa paññā ca sutañca vaḍḍhati
yo sāhaso hoti naro pamatto.
Dhamme ca ye ariyappavedite ratā
1 Ma. garūnaṁ. Yu. garunaṁ. 2 Yu. saññamaṁ. 3 Ma. Yu. samācare. 4 Ma. Yu.
casaddo na dissati. 5 Ma. Yu. kuhanaṁ. 6 Ma. sārambhaṁ kakkasaṁ kasāvañca mucchaṁ.
Anuttarā te vacasā manasā kammunā ca
te santisoraccasamādhisaṇṭhitā
sutassa paññāya ca sāramajjhagūti.
Kiṁsīlasuttaṁ navamaṁ.
---------
Suttanipāte dutiyassa cūḷavaggassa dasamaṁ uṭṭhānasuttaṁ