[297] 4 Evamme sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ bhagavā magadhesu
viharati dakkhiṇāgirismiṁ ekanāḷāyaṁ brāhmaṇagāme. Tena kho pana
samayena kasibhāradvājassa brāhmaṇassa pañcamattāni naṅgalasatāni
payuttāni honti vappakāle. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ
nivāsetvā pattacīvaramādāya yena kasibhāradvājassa brāhmaṇassa
kammanto tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena kasibhāradvājassa
brāhmaṇassa parivesanā vattati. Atha kho bhagavā
yena parivesanā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi.
Addasā kho kasibhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ piṇḍāya ṭhitaṁ
disvāna bhagavantaṁ etadavoca ahaṁ kho samaṇa kasāmi ca vappāmi
ca kasitvā ca vappitvā ca bhuñjāmi. Tvampi samaṇa kasassu
ca vappassu ca kasitvā ca vappitvā ca bhuñjāhīti 1 . Ahampi
kho brāhmaṇa kasāmi ca vappāmi ca kasitvā ca vappitvā
ca bhuñjāmīti. Na kho pana 2 samaṇa passāma bhoto gotamassa
yugaṁ vā naṅgalaṁ vā phālaṁ vā pācanaṁ vā balibaddhe 3 vā atha
ca pana bhavaṁ gotamo evamāha ahampi kho brāhmaṇa kasāmi ca
1 Ma. Yu. bhuñjassati. 2 Po. Ma. Yu. pana mayaṁ. 3 Ma. Yu. balibadde.
Vappāmi ca kasitvā ca vappitvā ca bhuñjāmīti. Atha kho
kasibhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi

[298] Kassako paṭijānāsi na ca passāma te kasiṁ
kasiṁ no pucchito brūhi yathā jānemu te kasiṁ.
Saddhā bījaṁ tapo vuṭṭhi paññā me yuganaṅgalaṁ
hirī īsā mano yottaṁ sati me phālapācanaṁ.
Kāyagutto vacīgutto āhāre udare yato
saccaṁ karomi niddhānaṁ soraccamme pamocanaṁ.
Viriyaṁ me dhuradhorayhaṁ yogakkhemādhivāhanaṁ
gacchati anivattantaṁ yattha gantvā na socati.
Evaṁ me sā kasi kaṭṭhā sā hoti amatapphalā
etaṁ kasiṁ kasitvāna sabbadukkhā pamuccatīti.

[299] Atha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo mahatiyā
kaṁsapātiyā pāyāsaṁ vaḍḍhetvā bhagavato upanāmesi bhuñjatu bhavaṁ
gotamo pāyāsaṁ kassako bhavaṁ yañhi bhavaṁ gotamo amatapphalaṁ
kasiṁ kasatīti.
Gāthābhigītamme abhojaneyyaṁ
sampassataṁ brāhmaṇa nesa dhammo
gāthābhigītaṁ panudanti buddhā
dhamme satī brāhmaṇa 1 vuttiresā.
1 Po. brāhmaṇassa.
Aññena ca kevalinaṁ mahesiṁ
khīṇāsavaṁ kukkuccavūpasantaṁ
annena pānena upaṭṭhahassu
khettañhi taṁ puññapekkhassa hotīti.

[300] Atha kassa cāhaṁ bho gotama imaṁ pāyāsaṁ dammīti.
Na khvāhaṁ taṁ brāhmaṇa passāmi sadevake loke samārake sabrahmake
sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yena 1 so
pāyāso bhutto sammā pariṇāmaṁ gaccheyya aññatra tathāgatassa
vā tathāgatasāvakassa vā tena hi tvaṁ brāhmaṇa taṁ pāyāsaṁ
appaharite vā chaḍḍehi appāṇake vā udake opilāpehīti.
Atha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo taṁ pāyāsaṁ appāṇake udake
opilāpesi. Atha kho so pāyāso udake pakkhitto cicciṭāyati
ciṭiciṭāyati saṁdhūmāyati 2 sampadhūmāyati. Seyyathāpi nāma ayogulo
divasasantatto 3 udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati
saṁdhūmāyati sampadhūmāyati evameva so pāyāso udake pakkhitto
cicciṭāyati ciṭiciṭāyati saṁdhūmāyati sampadhūmāyati.

[301] Atha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo saṁviggo lomahaṭṭhajāto
yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavato pādesu
sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavoca abhikkantaṁ bho gotama
1 Ma. Yu. yassa. 2 Ma. Yu. sandhūpāyati sampadhūpāyati. 3 Ma. divasaṁ santatto.
Abhikkantaṁ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṁ vā
ukkujjeyya paṭicchannaṁ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṁ
ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto
rūpāni dakkhantīti evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo
pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca
bhikkhusaṅghañca upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge
pāṇupetaṁ saraṇaṁ gataṁ. Labheyyāhaṁ bhoto gotamassa santike
pabbajjaṁ labheyyaṁ upasampadanti. Alattha kho kasibhāradvājo
brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṁ alattha upasampadaṁ.
Acirūpasampanno kho panāyasmā bhāradvājo eko vūpakaṭṭho
appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva yassatthāya
kulaputtā sammadeva āgārasmā anagāriyaṁ pabbajanti tadanuttaraṁ
brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā
upasampajja vihāsi khīṇā jāti vusitaṁ brahmacariyaṁ kataṁ karaṇīyaṁ
nāparaṁ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro kho 1 panāyasmā
bhāradvājo arahataṁ ahosīti.
Kasibhāradvājasuttaṁ catutthaṁ.
----------
1 Ma. ca. Yu. ca kho.
Suttanipāte uragavaggassa pañcamaṁ cundasuttaṁ

[302] 5 Pucchāmi muniṁ pahutapaññaṁ (iti cundo kammāraputto)
buddhaṁ dhammassāmiṁ vītataṇhaṁ
dipaduttamaṁ 1 sārathīnaṁ 2 pavaraṁ
kati loke samaṇā tadiṁgha brūhi.
Caturo samaṇā pañcamatthi 3 (cundāti bhagavā)
te te āvikaromi sakkhipuṭṭho
maggajino maggadesako ca
magge jīvati yo ca maggadūsī.
Kammaggajinaṁ 4 vadanti buddhā (iti cundo kammāraputto)
maggajjhāyī 5 atulyo hoti
magge jīvati me brūhi puṭṭho
atha me āvikarohi maggadūsiṁ.
Yo tiṇṇakathaṅkatho visallo
nibbānābhirato anānugiddho
lokassa sadevakassa netā
tādiṁ maggajinaṁ vadanti buddhā.
Paramaṁ paramanti yodha ñatvā
1 Ma. dvipaduttamaṁ. 2 Po. sārathiṁ. 3 Yu. na pañcamotthi. 4 Po. Ma.
kaṁmaggajinaṁ. 5 Po. Ma. maggakkhāyī kathaṁ. Yu. maggajjhāyī kathaṁ.
Akkhāti vibhajati 1 idheva dhammaṁ
taṁ kaṅkhacchidaṁ 2 muniṁ anejaṁ
dutiyaṁ bhikkhunamāhu maggadesiṁ.
Yo dhammapade sudesite
magge jīvati saññato satimā
anavajjapadāni sevamāno
tatiyaṁ bhikkhunamāhu maggajīviṁ.
Chadanaṁ katvāna subbatānaṁ
pakkhandī kuladūsako pagabbho
māyāvī asaññato palāpo
paṭirūpena ca caraṁ sa maggadūsī.
Ete ca paṭivijjhi yo gahaṭṭho
sutavā ariyasāvako sapañño
sabbe ne tādisāti 3 ñatvā
iti disvā na hāpeti tassa saddhā
kathañhi duṭṭhena asampaduṭṭhaṁ
suddhaṁ asuddhena samaṁ kareyyāti.
Cundasuttaṁ pañcamaṁ.
-----------
1 Ma. vibhajate. 2 Po. kaṅkhacchedaṁ. 3 Po. Ma. Yu. netādisāti.
Suttanipāte uragavaggassa chaṭṭhaṁ parābhavasuttaṁ

[303] 6 Evamme sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ
viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho
aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ
jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā
bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho
sā devatā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi

[304] Parābhavantaṁ purisaṁ mayaṁ pucchāma gotamaṁ 1
bhagavantaṁ puṭṭhumāgamma kiṁ parābhavato mukhaṁ.
Suvijāno bhavaṁ hoti duvijāno parābhavo
dhammakāmo bhavaṁ hoti dhammadessī parābhavo
iti hetaṁ vijānāma paṭhamo so parābhavo.
Dutiyaṁ bhagavā brūhi kiṁ parābhavato mukhaṁ.
Asantassa piyā honti sante na kurute piyaṁ
asataṁ dhammaṁ roceti taṁ parābhavato mukhaṁ
iti hetaṁ vijānāma dutiyo so parābhavo.
Tatiyaṁ bhagavā brūhi kiṁ parābhavato mukhaṁ.
Niddāsīlī sabhāsīlī anuṭṭhātā ca yo naro
alaso kodhapaññāṇo taṁ parābhavato mukhaṁ
1 Po. Ma. gotama.
Iti hetaṁ vijānāma tatiyo so parābhavo.
Catutthaṁ bhagavā brūhi kiṁ parābhavato mukhaṁ.
Yo mātaraṁ vā 1 pitaraṁ vā jiṇṇakaṁ gatayobbanaṁ
pahusanto na bharati taṁ parābhavato mukhaṁ
iti hetaṁ vijānāma catuttho so parābhavo.
Pañcamaṁ bhagavā brūhi kiṁ parābhavato mukhaṁ.
Yo brāhmaṇaṁ vā 2 samaṇaṁ vā aññaṁ vāpi vanibbakaṁ
musāvādena vañceti taṁ parābhavato mukhaṁ
iti hetaṁ vijānāma pañcamo so parābhavo.
Chaṭṭhamaṁ bhagavā brūhi kiṁ parābhavato mukhaṁ.
Pahutavitto 3 puriso sahirañño sabhojano
eko bhuñjati sādūni taṁ parābhavato mukhaṁ
iti hetaṁ vijānāma chaṭṭhamo so parābhavo.
Sattamaṁ bhagavā brūhi kiṁ parābhavato mukhaṁ.
Jātithaddho dhanathaddho gottathaddho ca yo naro
saññātiṁ atimaññeti taṁ parābhavato mukhaṁ
iti hetaṁ vijānāma sattamo so parābhavo.
Aṭṭhamaṁ bhagavā brūhi kiṁ parābhavato mukhaṁ.
Itthīdhutto surādhutto akkhadhutto ca yo naro
laddhaṁ laddhaṁ vināseti taṁ parābhavato mukhaṁ
1-2 Ma. vāsaddo natthi. 3 Ma. Yu. pahūtavitto.
Iti hetaṁ vijānāma aṭṭhamo so parābhavo.
Navamaṁ bhagavā brūhi kiṁ parābhavato mukhaṁ.
Sehi dārehi asantuṭṭho vesiyāsu padussati 1
dussati 2 paradāresu taṁ parābhavato mukhaṁ
iti hetaṁ vijānāma navamo so parābhavo.
Dasamaṁ bhagavā brūhi kiṁ parābhavato mukhaṁ.
Atītayobbano poso āneti timbarutthaniṁ
tassā issā na supati taṁ parābhavato mukhaṁ
iti hetaṁ vijānāma dasamo so parābhavo.
Ekādasamaṁ bhagavā brūhi kiṁ parābhavato mukhaṁ.
Itthiṁ 3 soṇḍiṁ vikiraṇiṁ purisaṁ vāpi tādisaṁ
issariyasmiṁ ṭhapeti 4 taṁ parābhavato mukhaṁ
iti hetaṁ vijānāma ekādasamo parābhavo.
Dvādasamaṁ bhagavā brūhi kiṁ parābhavato mukhaṁ.
Appabhogo mahātaṇho khattiye jāyate kule
so 5 ca rajjaṁ patthayati taṁ parābhavato mukhaṁ.
Ete parābhave loke paṇḍito samavekkhiya
ariyadassanasampanno sa lokaṁ bhajate sivanti.
Parābhavasuttaṁ chaṭṭhaṁ.
---------
1 Yu. padissati. 2 Yu. dissati. 3 Yu. itthisoṇḍiṁ. 4 Yu. ṭhāpeti.
5 Yu. sodha.
Suttanipāte uragavaggassa sattamaṁ vasalasuttaṁ

[305] 7 Evamme sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati
jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ
nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi.
Tena kho pana samayena aggikabhāradvājassa brāhmaṇassa nivesane
aggi pajjalito hoti āhutī 1 paggahitā. Atha kho bhagavā
sāvatthiyaṁ sapadānaṁ piṇḍāya caramāno yena aggikabhāradvājassa
brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami. Addasā kho aggikabhāradvājo
brāhmaṇo bhagavantaṁ dūrato va āgacchantaṁ disvāna
bhagavantaṁ etadavoca atreva 2 muṇḍaka atreva 2 samaṇaka atreva 2
vasalaka tiṭṭhāhīti.
Evaṁ vutte bhagavā aggikabhāradvājaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca
jānāsi pana tvaṁ brāhmaṇa vasalaṁ vā vasalakaraṇe vā dhammeti.
Na khvāhaṁ bho gotama jānāmi vasalaṁ vā vasalakaraṇe vā dhamme
sādhu me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetu yathāhaṁ jāneyyaṁ vasalaṁ
vā vasalakaraṇe vā dhammeti. Tena hi brāhmaṇa suṇāhi 3 sādhukaṁ
manasikarohi bhāsissāmīti. Evaṁ bhoti kho aggikabhāradvājo
brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca

[306] Kodhano upanāhī ca pāpamakkhī ca yo naro
1 Po. Ma. āhuti. 2 Ma. Yu. taterava. 3 Po. suṇohi.
Vipannadiṭṭhi māyāvī taṁ jaññā vasalo iti. 1
Ekajaṁ vā dvijaṁ 1 vāpi yodha pāṇaṁ vihiṁsati
yassa pāṇe dayā natthi taṁ jaññā vasalo iti. 2
Yo hanti uparundheti 2 gāmāni nigamāni ca
niggāhako samaññāto taṁ jaññā vasalo iti. 3
Gāme vā yadi vāraññe yaṁ paresaṁ mamāyitaṁ
theyyā adinnaṁ āneti 3 taṁ jaññā vasalo iti. 4
Yo have iṇamādāya bhuñjamāno palāyati
na hi te iṇamatthīti taṁ jaññā vasalo iti. 5
Yo ve kiñcikkhakamyatā panthasmiṁ vajataṁ janaṁ
hantā kiñcikkhamādeti taṁ jaññā vasalo iti. 6
Yo attahetu parahetu dhanahetu ca yo naro
sakkhipuṭṭho musā brūti taṁ jaññā vasalo iti. 7
Yo ñātīnaṁ sakhīnaṁ vā dāresu paṭidissati
sahasā 4 sampiyena vā taṁ jaññā vasalo iti. 8
Yo mātaraṁ vā pitaraṁ vā jiṇṇakaṁ gatayobbanaṁ
pahusanto na bharati taṁ jaññā vasalo iti. 9
Yo mātaraṁ vā pitaraṁ vā bhātaraṁ bhaginiṁ sasuṁ 5
hanti roseti vācāya taṁ jaññā vasalo iti. 10
Yo atthaṁ pucchito santo anatthamanusāsati
1 Yu. dijaṁ. 2 Ma. Yu. parirundhati. Po. uparundhati. 3 Ma. adinnamāneti.
Yu. adinnaṁ ādiyati. 4 Ma. sāhasā. 5 Po. sakhiṁ.
Paṭicchannena manteti taṁ jaññā vasalo iti. 11
Yo katvā pāpakaṁ kammaṁ mā maṁ jaññāti icchati
yo paṭicchannakammanto taṁ jaññā vasalo iti. 12
Yo ve parakulaṁ gantvā bhutvā 1 ca sucibhojanaṁ
āgataṁ nappaṭipūjeti taṁ jaññā vasalo iti. 13
Yo brāhmaṇaṁ vā samaṇaṁ vā aññaṁ vāpi vanibbakaṁ
musāvādena vañceti taṁ jaññā vasalo iti. 14
Yo brāhmaṇaṁ vā samaṇaṁ vā bhattakāle upaṭṭhite
roseti vācā na ca deti taṁ jaññā vasalo iti. 15
Asataṁ yodha pabrūti mohena paliguṇṭhito
kiñcikkhaṁ nijigiṁsāno taṁ jaññā vasalo iti. 16
Yo cattānaṁ samukkaṁse pare 2 ca avajānati
nihīno sena mānena taṁ jaññā vasalo iti. 17
Rosako kadariyo ca pāpiccho maccharī saṭho
ahiriko anottappī taṁ jaññā vasalo iti. 18
Yo buddhaṁ paribhāsati atha vā tassa sāvakaṁ
paribbājakaṁ 3 gahaṭṭhaṁ vā taṁ jaññā vasalo iti. 19
Yo ve anarahaṁ 4 santo arahaṁ paṭijānati 5
coro sabrahmake loke eso 6 kho vasalādhamo. 20
Ete kho vasalā vuttā mayā ye te pakāsitā.
1 Ma. Yu. bhutvāna sucibhojanaṁ. 2 Ma. pare ca mavajānāti. Yu. parañca mavajānāti.
3 Ma. Yu. paribbājaṁ. 4 Yu. anarahā. 5 Ma. paṭikhānāti. 6 Po. eso kho
vasalodhamo.. yu esa kho vasalādhamo.
Na jaccā vasalo hoti na jaccā hoti brāhmaṇo
kammunā vasalo hoti kammunā hoti brāhmaṇo.
Tadamināpi jānātha yathā medaṁ nidassanaṁ
caṇḍālaputto sopāko mātaṅgo iti vissuto
so yasapparamappatto 1 mātaṅgo yaṁ sudullabhaṁ
āgañchuṁ 2 tassupaṭṭhānaṁ khattiyā brāhmaṇā bahū.
So 3 devayānaṁ abhiruyha virajaṁ so mahāpathaṁ
kāmarāgaṁ virājetvā brahmalokūpago ahu.
Na naṁ jāti nivāresi brahmalokūpapattiyā.
Ajjhāyikakule 4 jātā brāhmaṇā mantabandhavā
te ca pāpesu kammesu abhiṇhamupadissare
diṭṭheva dhamme gārayhā samparāye ca duggati.
Na ne jāti nivāreti duggaccā 5 garahāya vā.
Na jaccā vasalo hoti na jaccā hoti brāhmaṇo
kammunā vasalo hoti kammunā hoti brāhmaṇoti.