พุทธธรรมสงฆ์
บันทึกแบบเก่าจะเลิกใช้งานใน 15/08/2026 สํารองข้อมูลไว้ด้วยครับ
Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[27] 17 Kodhaṁ jahe vippajaheyya mānaṁ
saññojanaṁ sabbamatikkameyya
tannāmarūpasmiṁ asajjamānaṁ
akiñcanaṁ nānupatanti dukkhā.
Yo ve uppatitaṁ kodhaṁ rathaṁ bhantaṁva dhāraye 4
1 Ma. Yu. saccavedinaṁ. 2 Ma. Yu. phuṭo. 3 Ma. Yu. kāmesu ca.
4 Ma. vāraye.
Tamahaṁ sārathiṁ brūmi rasmiggāho itaro jano.
Akkodhena jine kodhaṁ asādhuṁ sādhunā jine
jine kadariyaṁ dānena saccenālikavādinaṁ.
Saccaṁ bhaṇe na kujjheyya dajjā appasmi 1 yācito
etehi tīhi ṭhānehi gacche devāna santike.
Ahiṁsakā ye munayo niccaṁ kāyena saṁvutā
te yanti accutaṁ ṭhānaṁ yattha gantvā na socare.
Sadā jāgaramānānaṁ ahorattānusikkhinaṁ
nibbānaṁ adhimuttānaṁ atthaṁ gacchanti āsavā.
Porāṇametaṁ atula netaṁ ajjatanāmiva
nindanti tuṇhimāsīnaṁ nindanti bahubhāṇinaṁ
mitabhāṇimpi nindanti natthi loke anindito.
Na cāhu na ca bhavissati na cetarahi vijjati
ekantaṁ nindito poso ekantaṁ vā pasaṁsito
yañce viññū pasaṁsanti anuvicca suve suve
acchiddavuttiṁ medhāviṁ paññāsīlasamāhitaṁ
nekkhaṁ jambonadasseva ko taṁ ninditumarahati
devāpi naṁ pasaṁsanti brahmunāpi pasaṁsito.
Kāyappakopaṁ rakkheyya kāyena saṁvuto siyā
kāyaduccaritaṁ hitvā kāyena sucaritaṁ care
1 Ma. appampi
Vacīpakopaṁ rakkheyya vācāya saṁvuto siyā
vacīduccaritaṁ hitvā vācāya sucaritaṁ care
manopakopaṁ rakkheyya manasā saṁvuto siyā
manoduccaritaṁ hitvā manasā sucaritaṁ care
kāyena saṁvutā dhīrā atho vācāya saṁvutā
manasā saṁvutā dhīrā te ve suparisaṁvutā.
Kodhavaggo sattarasamo.
----------
Dhammapadagāthāya aṭṭhārasamo malavaggo

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[28] 18 Paṇḍupalāsovadānisi
yamapurisāpi ca taṁ 1 upaṭṭhitā
uyyogamukhe ca tiṭṭhasi
pātheyyampi ca te na vijjati.
So karohi dīpamattano
khippaṁ vāyama paṇḍito bhava
niddhantamalo anaṅgaṇo
dibbaṁ ariyabhūmimehisi 2 .
Upanītavayo va dānisi
1 Po. Ma. te.. 2 Ma. ariyabhūmiṁ upehisi.
Sampayātosi yamassa santikaṁ
vāsopi ca te natthi antarā
pātheyyampi ca te na vijjati.
So karohi dīpamattano
khippaṁ vāyama paṇḍito bhava
niddhantamalo anaṅgaṇo
na puna jātijaraṁ upehisi.
Anupubbena medhāvī thokaṁ thokaṁ khaṇe khaṇe
kammāro rajatasseva niddhame malamattano.
Ayasā va malaṁ samuṭṭhitaṁ 1
taduṭṭhāya tameva khādati
evaṁ atidhonacārinaṁ
sāni kammāni nayanti duggatiṁ.
Asajjhāyamalā mantā anuṭṭhānamalā gharā
malaṁ vaṇṇassa kosajjaṁ pamādo rakkhato malaṁ.
Malitthiyā duccaritaṁ maccheraṁ dadato malaṁ
malā ve pāpakā dhammā asmiṁ loke paramhi ca
tato malā malataraṁ avijjā paramaṁ malaṁ
etaṁ malaṁ pahatvāna nimmalā hotha bhikkhavo.
1 samuṭṭhāyātipi.
Sujīvaṁ ahirikena kākasūrena dhaṁsinā
pakkhandinā pagabbhena saṅkiliṭṭhena jīvitaṁ.
Hirīmatā ca dujjīvaṁ niccaṁ sucigavesinā
alīnenāpagabbhena suddhājīvena passatā.
Yo pāṇamatimāpeti musāvādañca bhāsati
loke adinnaṁ ādiyati paradārañca gacchati
surāmerayapānañca yo naro anuyuñjati
idhevameso lokasmiṁ mūlaṁ khanati attano.
Evaṁ bho purisa jānāhi pāpadhammā asaññatā
mā taṁ lobho adhammo ca ciraṁ dukkhāya randhayuṁ.
Dadāti ve yathāsaddhaṁ yathāpasādanaṁ jano
tattha yo maṅkuto hoti paresaṁ pānabhojane
na so divā vā rattiṁ vā samādhiṁ adhigacchati.
Yassacetaṁ samucchinnaṁ mulaghaccaṁ 1 samūhataṁ
sa ve divā vā rattiṁ vā samādhiṁ adhigacchati.
Natthi rāgasamo aggi natthi dosasamo gaho
natthi mohasamaṁ jālaṁ natthi taṇhāsamā nadī.
Sudassaṁ vajjamaññesaṁ attano pana duddasaṁ
paresaṁ hi so vajjāni opunāti yathābhusaṁ
attano pana chādeti kaliṁva kitavā saṭho.
1 Po. mūlaghacchaṁ.
Paravajjānupassissa niccaṁ ujjhānasaññino
āsavā tassa vaḍḍhanti ārā so āsavakkhayā.
Ākāseva padaṁ natthi samaṇo natthi bāhiro 1
papañcābhiratā pajā nippapañcā tathāgatā.
Ākāseva padaṁ natthi samaṇo natthi bāhiro 2
saṅkhārā sassatā natthi natthi buddhānamiñjitaṁ.
Malavaggo aṭṭhārasamo.
-----------
Dhammapadagāthāya ekūnavīsatimo dhammaṭṭhavaggo

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[29] 19 Na tena hoti dhammaṭṭho yenatthaṁ sahasā naye
yo ca atthaṁ anatthañca ubho niccheyya paṇḍito
asāhasena dhammena samena nayatī pare
dhammassa gutto medhāvī dhammaṭṭhoti pavuccati.
Na tena paṇḍito hoti yāvatā bahu bhāsati
khemī averī abhayo paṇḍitoti pavuccati.
Na tāvatā dhammadharo yāvatā bahu bhāsati
yo ca appampi sutvāna dhammaṁ kāyena passati
sa ve dhammadharo hoti yo dhammaṁ nappamajjati.
Na tena thero hoti yenassa palitaṁsiro.
1-2 Ma. Yu. bāhire.
Paripakko vayo tassa moghajiṇṇoti vuccati.
Yamhi saccañca dhammo ca ahiṁsā saññamo damo
sa ve vantamalo dhīro so theroti pavuccati.
Na vākkaraṇamattena vaṇṇapokkharatāya vā
sādhurūpo naro hoti issukī maccharī saṭho.
Yassa cetaṁ samucchinnaṁ mūlaghaccaṁ samūhataṁ
sa vantadoso medhāvī sādhurūpoti vuccati.
Na muṇḍakena samaṇo abbato alikaṁ bhaṇaṁ
icchālobhasamāpanno samaṇo kiṁ bhavissati.
Yo ca sameti pāpāni aṇuṁthūlāni sabbaso
samitattā hi pāpānaṁ samaṇoti pavuccati.
Na tena bhikkhu so hoti yāvatā bhikkhate pare
vissaṁ dhammaṁ samādāya bhikkhu hoti na tāvatā.
Yodha puññañca pāpañca bāhetvā brahmacariyavā
saṅkhāya loke carati sa ve bhikkhūti vuccati.
Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu
yo ca tulaṁva paggayha varamādāya paṇḍito
pāpāni parivajjeti sa muni tena so muni
yo munāti ubho loke muni tena pavuccati.
Na tena ariyo hoti yena pāṇāni hiṁsati.
Ahiṁsā sabbapāṇānaṁ ariyoti pavuccati.
Na sīlabbatamattena bāhusaccena vā pana
athavā samādhilābhena vivittasayanena vā
phusāmi nekkhammasukhaṁ aputhujjanasevitaṁ
bhikkhu vissāsamāpādi appatto āsavakkhayaṁ.
Dhammaṭṭhavaggo ekūnavīsatimo.
-------------
Dhammapadagāthāya vīsatimo maggavaggo

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[30] 20 Maggānaṭṭhaṅgiko seṭṭho saccānaṁ caturo padā
virāgo seṭṭho dhammānaṁ dipadānañca cakkhumā
eseva maggo natthañño dassanassa visuddhiyā.
Etañhi tumhe paṭipajjatha mārassetaṁ 1 pamohanaṁ
etañhi tumhe paṭipannā dukkhassantaṁ karissatha.
Akkhāto vo mayā maggo aññāya sallasatthanaṁ 2
tumhehi kiccaṁ ātappaṁ akkhātāro tathāgatā
paṭipannā pamokkhanti jhāyino mārabandhanā.
Sabbe saṅkhārā aniccāti yadā paññāya passati
atha nibbindati dukkhe esa maggo visuddhiyā.
Sabbe saṅkhārā dukkhāti yadā paññāya passati
1 Po. mārasenappamohanaṁ. 2 Ma. sallakantanaṁ. Yu. sallasanthanaṁ.
Atha nibbindati dukkhe esa maggo visuddhiyā.
Sabbe dhammā anattāti yadā paññāya passati
atha nibbindati dukkhe esa maggo visuddhiyā.
Uṭṭhānakālamhi anuṭṭhahāno
yuvā balī ālasiyaṁ upeto
saṁsannasaṅkappamano kusīto
paññāya maggaṁ alaso na vindati.
Vācānurakkhī manasā susaṁvuto
kāyena ca akusalaṁ na kayirā
ete tayo kammapathe visodhaye
ārādhaye maggaṁ isippaveditaṁ.
Yogā ve jāyatī 1 bhūri 2 ayogā bhūrisaṅkhayo
etaṁ dvedhā pathaṁ ñatvā bhavāya vibhavāya ca
tathattānaṁ niveseyya yathā bhūri pavaḍḍhati.
Vanaṁ chindatha mā rukkhaṁ vanato jāyatī bhayaṁ
chetvā vanañca vanathañca nibbanā hotha bhikkhavo.
Yāvaṁ hi vanatho na chijjati
aṇumattopi narassa nārisu
paṭibaddhamano va tāva so
vaccho khīrapakova mātari.
1 Yu. jāyate. 2 Yu. bhūrī.
Ucchinda sinehamattano
kumudaṁ sāradikaṁva pāṇinā
santimaggameva brūhaya
nibbānaṁ sugatena desitaṁ.
Idha vassaṁ vasissāmi idha hemantagimhisu
iti bālo vicinteti antarāyaṁ na bujjhati.
Taṁ puttapasusammattaṁ byāsattamanasaṁ naraṁ
suttaṁ gāmaṁ mahoghova maccu ādāya gacchati.
Na santi puttā tāṇāya na pitā napi bandhavā
antakenādhipannassa natthi ñātīsu tāṇatā
etamatthavasaṁ ñatvā paṇḍito sīlasaṁvuto
nibbānagamanaṁ maggaṁ khippameva visodhaye.
Maggavaggo vīsatimo.
-----------
Dhammapadagāthāya ekavīsatimo pakiṇṇakavaggo

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[31] 21 Mattāsukhapariccāgā passe ce vipulaṁ sukhaṁ
caje mattāsukhaṁ dhīro sampassaṁ vipulaṁ sukhaṁ.
Paradukkhūpadhānena yo 1 attano sukhamicchati
verasaṁsaggasaṁsaṭṭho verā so na parimuccati.
1 Ma. Yu. ayaṁ pāṭho na dissati.
Yañhi kiccaṁ tadapaviddhaṁ akiccaṁ pana kayirati 1
unnaḷānaṁ pamattānaṁ tesaṁ vaḍḍhanti āsavā.
Yesañca susamāraddhā niccaṁ kāyagatā sati
akiccante na sevanti kicce sātaccakārino
satānaṁ sampajānānaṁ atthaṁ gacchanti āsavā.
Mātaraṁ pitaraṁ hantvā rājāno dve ca khattiye
raṭṭhaṁ sānucaraṁ hantvā anīgho yāti brāhmaṇo.
Mātaraṁ pitaraṁ hantvā rājāno dve ca sotthiye
veyyagghapañcamaṁ hantvā anīgho yāti brāhmaṇo.
Suppabuddhaṁ pabujjhanti sadā gotamasāvakā
yesaṁ divā ca ratto ca niccaṁ buddhagatā sati.
Suppabuddhaṁ pabujjhanti sadā gotamasāvakā
yesaṁ divā ca ratto ca niccaṁ dhammagatā sati.
Suppabuddhaṁ pabujjhanti sadā gotamasāvakā
yesaṁ divā ca ratto ca niccaṁ saṅghagatā sati.
Suppabuddhaṁ pabujjhanti sadā gotamasāvakā
yesaṁ divā ca ratto ca niccaṁ kāyagatā sati.
Suppabuddhaṁ pabujjhanti sadā gotamasāvakā
yesaṁ divā ca ratto ca ahiṁsāya rato mano.
Suppabuddhaṁ pabujjhanti sadā gotamasāvakā
1 Ma. karīyati.
Yesaṁ divā ca ratto ca bhāvanāya rato mano.
Duppabbajjaṁ durabhiramaṁ durāvāsā gharā dukkhā
dukkho samānasaṁvāso dukkhānupatitaddhagū
tasmā na caddhagū siyā na ca dukkhānupatito siyā.
Saddho sīlena sampanno yasobhogasamappito
yaṁ yaṁ padesaṁ bhajati tattha tattheva pūjito.
Dūre santo pakāsenti himavantova pabbato
asantettha na dissanti rattikhittā 1 yathā sarā.
Ekāsanaṁ ekaseyyaṁ eko caramatandito
eko damayamattānaṁ vanante ramito siyā.
Pakiṇṇakavaggo ekavīsatimo.
-----------
Dhammapadagāthāya dvāvīsatimo nirayavaggo

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[32] 22 Abhūtavādī nirayaṁ upeti
yo vāpi katvā na karomīti cāha
ubhopi te pecca samā bhavanti
nihīnakammā manujā parattha.
Kāsāvakaṇṭhā bahavo pāpadhammā asaññatā
pāpā pāpehi kammehi nirayante upapajjare.
1 aññattha rattiṁ khittātipi dissati.
Seyyo ayoguḷo bhutto tatto aggisikhūpamo
yañce bhuñjeyya dussīlo raṭṭhapiṇḍaṁ asaññato.
Cattāri ṭhānāni naro pamatto
āpajjatī paradārūpasevī
apuññalābhaṁ nanikāmaseyyaṁ
nindaṁ tatiyaṁ nirayaṁ catutthaṁ.
Apuññalābho ca gatī ca pāpikā
bhītassa bhītāya ratī ca thokikā
rājā ca daṇḍaṁ garukaṁ paṇeti
tasmā naro paradāraṁ na seve.
Kuso yathā duggahito hatthamevānukantati
sāmaññaṁ dupparāmaṭṭhaṁ nirayāyūpakaḍḍhati.
Yaṁ kiñci sithilaṁ kammaṁ saṅkiliṭṭhañca yaṁ vataṁ
saṅkassaraṁ brahmacariyaṁ na taṁ hoti mahapphalaṁ.
Kayirañce 1 kayirathenaṁ daḷhamenaṁ parakkame
sithilo hi paribbājo bhiyyo ākirate rajaṁ.
Akataṁ dukkataṁ seyyo pacchā tappati dukkataṁ
katañca sukataṁ seyyo yaṁ katvā nānutappati.
Nagaraṁ yathā paccantaṁ guttaṁ santarabāhiraṁ
1 kayirā ce kayirāthenantipi.
Evaṁ gopetha attānaṁ khaṇo vo 1 mā upaccagā
khaṇātītā hi socanti nirayamhi samappitā.
Alajjitāye lajjanti lajjitāye na lajjare
micchādiṭṭhisamādānā sattā gacchanti duggatiṁ.
Abhaye bhayadassino bhaye ca abhayadassino
micchādiṭṭhisamādānā sattā gacchanti duggatiṁ.
Avajje vajjamatino vajje ca avajjadassino
micchādiṭṭhisamādānā sattā gacchanti duggatiṁ.
Vajjañca vajjato ñatvā avajjañca avajjato
sammādiṭṭhisamādānā sattā gacchanti suggatiṁ.
Nirayavaggo dvāvīsatimo.
--------
Dhammapadagāthāya tevīsatimo nāgavaggo

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[33] 23 Ahaṁ nāgova saṅgāme cāpāto patitaṁ saraṁ
ativākyantitikkhissaṁ dussīlo hi bahujjano.
Dantaṁ nayanti samitiṁ dantaṁ rājābhirūhati
danto seṭṭho manussesu yotivākyantitikkhati.
Varamassatarā dantā ājānīyā ca sindhavā
kuñjarā ca mahānāgā attadanto tato varaṁ.
1 Yu. ve.
Na hi etehi yānehi gaccheyya agataṁ disaṁ
yathāttanā sudantena danto dantena gacchati.
Dhanapālako nāma kuñjaro
kaṭukappabhedano dunnivārayo
baddho kabalaṁ na bhuñjati
sumarati nāgavanassa kuñjaro.
Middhī yadā hoti mahagghaso ca
niddāyitā samparivattasāyī
mahāvarāhova nivāpapuṭṭho
punappunaṁ gabbhamupeti mando.
Idaṁ pure cittamacāri cārikaṁ 1
yenicchakaṁ yatthakāmaṁ yathāsukhaṁ
tadajjahaṁ niggahessāmi yoniso
hatthippabhinnaṁ viya aṁkusaggaho.
Appamādaratā hotha sacittamanurakkhatha
duggā uddharathattānaṁ paṅke sannova 2 kuñjaro.
Sace labhetha nipakaṁ sahāyaṁ
saddhiṁcaraṁ sādhuvihāridhīraṁ
abhibhuyya sabbāni parissayāni
careyya tenattamano satīmā.
1 Yu. cāritaṁ. 2 Yu. sattova.
No ce labhetha nipakaṁ sahāyaṁ
saddhiṁcaraṁ sādhuvihāridhīraṁ
rājāva raṭṭhaṁ vijitaṁ pahāya
eko care mātaṅgaraññeva nāgo.
Ekassa caritaṁ seyyo natthi bāle sahāyatā
eko care na ca pāpāni kayirā
appossukko mātaṅgaraññeva nāgo.
Atthamhi jātamhi sukhā sahāyā
tuṭṭhī sukhā yā itarītarena
puññaṁ sukhaṁ jīvitasaṅkhayamhi
sabbassa dukkhassa sukhaṁ pahānaṁ.
Sukhā matteyyatā loke atho petteyyatā sukhā
sukhā sāmaññatā loke atho brahmaññatā sukhā.
Sukhaṁ yāva jarā sīlaṁ sukhā saddhā patiṭṭhitā
sukho paññāya paṭilābho pāpānaṁ akaraṇaṁ sukhaṁ.
Nāgavaggo tevīsatimo.
---------
Dhammapadagāthāya catuvīsatimo taṇhāvaggo

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[34] 24 Manujassa pamattacārino
taṇhā vaḍḍhati māluvā viya
so palavatī 1 hurāhuraṁ
phalamicchaṁva vanasmiṁ vānaro.
Yaṁ esā sahatī jammī taṇhā loke visattikā
sokā tassa pavaḍḍhanti abhivaḍḍhaṁva bīraṇaṁ.
Yo ce taṁ sahatī jammiṁ taṇhaṁ loke duraccayaṁ
sokā tamhā papatanti udabinduva pokkharā.
Taṁ vo vadāmi bhaddaṁ vo yāvantettha samāgatā
taṇhāya mūlaṁ khaṇatha usīratthova bīraṇaṁ.
Mā vo naḷaṁ va sotova māro bhañji punappunaṁ.
Yathāpi mūle anupaddave daḷhe
chinnopi rukkho punareva rūhati
evampi taṇhānusaye anūhate
nibbattati dukkhamidaṁ punappunaṁ.
Yassa chattiṁsatīsotā manāpassavanā bhusā
mahā 2 vahanti duddiṭṭhiṁ saṅkappā rāganissitā.
1 pariplavatītipi. 2 Yu. vāhāvahanti.
Savanti sabbadhī sotā latā ubbhijja tiṭṭhati
tañca disvā lataṁ jātaṁ mūlaṁ paññāya chindatha.
Saritāni sinehitāni ca
somanassāni bhavanti jantuno
te sātasitā sukhesino
te ve jātijarūpagā narā.
Tasiṇāya purakkhatā pajā
parisappanti sasova bādhito 1
saññojanasaṅgasattā 2
dukkhamupenti punappunaṁ cirāya.
Tasiṇāya purakkhatā pajā
parisappanti sasova bādhito 3
tasmā tasiṇaṁ vinodaye
bhikkhu ākaṅkhaṁ 4 virāgamattano.
Yo nibbanaṭho vanādhimutto
vanamutto vanameva dhāvati
taṁ puggalameva passatha
mutto bandhanameva dhāvati.
Na taṁ daḷhaṁ bandhanamāhu dhīrā
yadāyasaṁ dārujaṁ pabbajañca
1-3 Ma. banudhito.. 2 Ma. Yu. saññojanasaṅgasattakā. 4 Yu. ākaṅkhī.
Sārattarattā maṇikuṇḍalesu
puttesu dāresu ca yā apekkhā.
Etaṁ daḷhaṁ bandhanamāhu dhīrā
ohārinaṁ sithilaṁ duppamuñcaṁ
etaṁpi chetvāna paribbajanti
anapekkhino kāmasukhaṁ pahāya.
Ye rāgarattānupatanti sotaṁ
sayaṁ kataṁ makkaṭakova jālaṁ
etampi chetvāna vajanti dhīrā
anapekkhino sabbadukkhaṁ pahāya.
Muñca pure muñca pacchato
majjhe muñca bhavassa pāragū
sabbattha vimuttamānaso
na puna jātijaraṁ upehisi.
Vitakkamathitassa jantuno
tibbarāgassa subhānupassino
bhiyyo taṇhā pavaḍḍhati
esa kho daḷhaṁ karoti bandhanaṁ.
Vitakkūpasame ca yo rato
asubhaṁ bhāvayatī sadā sato
Esa kho vyantikāhati
esacchecchati 1 mārabandhanaṁ.
Niṭṭhaṁ gato asantāsī vītataṇho anaṅgaṇo
acchindi bhavasallāni antimoyaṁ samussayo.
Vītataṇho anādāno niruttipadakovido
akkharānaṁ sannipātaṁ jaññā pubbaparāni ca
sa ve antimasārīro mahāpañño mahāpurisoti vuccati.
Sabbābhibhū sabbavidūhamasmi
sabbesu dhammesu anūpalitto
sabbañjaho taṇhakkhaye vimutto
sayaṁ abhiññāya kamuddiseyyaṁ.
Sabbadānaṁ dhammadānaṁ jināti
sabbaṁ rasaṁ dhammaraso jināti
sabbaṁ ratiṁ dhammaratī jināti
taṇhakkhayo sabbadukkhaṁ jināti.
Hananti bhogā dummedhaṁ no 1 ce pāragavesino
bhogataṇhāya dummedho hanti aññeva attanaṁ.
Tiṇadosāni khettāni rāgadosā ayaṁ pajā
tasmā hi vītarāgesu dinnaṁ hoti mahapphalaṁ.
1 esacchindatītipi. 2 no ca itipi.
Tiṇadosāni khettāni dosadosā ayaṁ pajā
tasmā hi vītadosesu dinnaṁ hoti mahapphalaṁ.
Tiṇadosāni khettāni mohadosā ayaṁ pajā
tasmā hi vītamohesu dinnaṁ hoti mahapphalaṁ.
Tiṇadosāni khettāni icchādosā ayaṁ pajā
tasmā hi vigaticchesu dinnaṁ hoti mahapphalaṁ.
Taṇhāvaggo catuvīsatimo.
------------
Dhammapadagāthāya pañcavīsatimo bhikkhuvaggo

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[35] 25 Cakkhunā saṁvaro sādhu sādhu sotena saṁvaro
ghānena saṁvaro sādhu sādhu jivhāya saṁvaro
kāyena saṁvaro sādhu sādhu vācāya saṁvaro
manasā saṁvaro sādhu sādhu sabbattha saṁvaro
sabbattha saṁvuto bhikkhu sabbadukkhā pamuccati.
Hatthasaññato pādasaññato
vācāya saññato saññatattamo
ajjhattarato samāhito
eko santusito tamāhu bhikkhu 1 .
Yo mukhasaññato bhikkhu mantabhāṇī anuddhato
atthaṁ dhammañca dīpeti madhuraṁ tassa bhāsitaṁ.
1 Ma. Yu. bhikkhuṁ.
Dhammārāmo dhammarato dhammaṁ anuvicintayaṁ
dhammaṁ anussaraṁ bhikkhu saddhammā na parihāyati.
Salābhaṁ nātimaññeyya nāññesaṁ pihayañcare
aññesaṁ pihayaṁ bhikkhu samādhiṁ nādhigacchati.
Appalābhopi ce bhikkhu salābhaṁ nātimaññati
taṁ ve devā pasaṁsanti suddhājīviṁ atanditaṁ.
Sabbaso nāmarūpasmiṁ yassa natthi mamāyitaṁ
asatā ca na socati sa ve bhikkhūti vuccati.
Mettāvihārī yo bhikkhu pasanno buddhasāsane
adhigacche padaṁ santaṁ saṅkhārūpasamaṁ sukhaṁ.
Siñca bhikkhu imaṁ nāvaṁ sittā te lahumessati
chetvā rāgañca dosañca tato nibbānamehisi.
Pañca chinde pañca jahe pañca uttari bhāvaye
pañcasaṅgātigo bhikkhu oghatiṇṇoti vuccati.
Jhāya bhikkhu mā ca pamādo
mā te kāmaguṇe bhamassu cittaṁ
mā lohaguḷaṁ gilī pamatto
mā kandi dukkhamidanti ḍayhamāno.
Natthi jhānaṁ apaññassa paññā natthi ajhāyato 3
yamhi jhānañca paññā ca sa ve nibbānasantike.
1 Po. ajhāyino.
Suññāgāraṁ paviṭṭhassa santacittassa bhikkhuno
amānusī ratī hoti sammā dhammaṁ vipassato.
Yato yato sammasati khandhānaṁ udayabbayaṁ
labhatī pītipāmojjaṁ amataṁ taṁ vijānataṁ.
Tatrāyamādi bhavati idha paññassa bhikkhuno
indriyagutti 1 santuṭṭhī pātimokkhe ca saṁvaro
mitte bhajassu kalyāṇe suddhājīve atandite.
Paṭisanthāravuttyassa ācārakusalo siyā
tato pāmojjabahulo dukkhassantaṁ karissati 2 .
Vassikā viya pupphāni maddavāni pamuñcati
evaṁ rāgañca dosañca vippamuñcetha bhikkhavo.
Santakāyo santavāco santamano susamāhito
vantalokāmiso bhikkhu upasantoti vuccati.
Attanā codayattānaṁ paṭimaṁsetamattanā
so attagutto satimā sukhaṁ bhikkhu vihāhisi.
Attā hi attano nātho attā hi attano gati
tasmā saññama attānaṁ assaṁ bhadraṁva vāṇijo.
Pāmojjabahulo bhikkhu pasanno buddhasāsane
adhigacche padaṁ santaṁ saṅkhārūpasamaṁ sukhaṁ.
Yo have daharo bhikkhu yuñjati buddhasāsane
1 Yu. indriyagutto. 2 Po. karissasi.
So imaṁ lokaṁ pabhāseti abbhā muttova candimā.
Bhikkhuvaggo pañcavīsatimo.
-----------
Dhammapadagāthāya chabbīsatimo brāhmaṇavaggo

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[36] 26 Chinda sotaṁ parakkamma kāme panūda brāhmaṇa
saṅkhārānaṁ khayaṁ ñatvā akataññūsi brāhmaṇa.
Yadā dvayesu dhammesu pāragū hoti brāhmaṇo
athassa sabbe saṁyogā atthaṁ gacchanti jānato.
Yassa pāraṁ apāraṁ vā pārāpāraṁ na vijjati
vītaddaraṁ visaññuttaṁ tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Jhāyiṁ virajamāsīnaṁ katakiccaṁ anāsavaṁ
uttamatthaṁ anuppattaṁ tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Divā tapati ādicco rattimābhāti candimā
sannaddho khattiyo tapati jhāyī tapati brāhmaṇo
atha sabbamahorattiṁ buddho tapati tejasā.
Bāhitapāpo hi brāhmaṇo
samacariyā samaṇoti vuccati
pabbājayamattano malaṁ
tasmā pabbajitoti vuccati.
Na brāhmaṇassa pahareyya nāssa muñcetha brāhmaṇo
dhi brāhmaṇassa hantāraṁ tato dhi yassa muñcati.
Na brāhmaṇassetadakiñci seyyo
yadānisedho manaso piyehi
yato yato hiṁsamano nivattati
tato tato sammatimeva dukkhaṁ.
Yassa kāyena vācāya manasā natthi dukkataṁ
saṁvutaṁ tīhi ṭhānehi tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Yamhā dhammaṁ vijāneyya sammāsambuddhadesitaṁ
sakkaccaṁ naṁ namasseyya aggihuttaṁva brāhmaṇo.
Na jaṭāhi na gottehi 1 na jaccā hoti brāhmaṇo
yamhi saccañca dhammo ca so sucī 2 so ca brāhmaṇo.
Kinte jaṭāhi dummedha kinte ajinasāṭiyā
abbhantarante gahaṇaṁ bāhiraṁ parimajjasi.
Paṁsukūladharaṁ jantuṁ kisandhamanisanthataṁ
ekaṁ vanasmiṁ jhāyantaṁ tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Na cāhaṁ brāhmaṇaṁ brūmi yonijaṁ mattisambhavaṁ
bhovādī nāma so hoti sa ve hoti sakiñcano
akiñcanaṁ anādānaṁ tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Sabbasaṁyojanaṁ chetvā yo ve na paritassati
1 Po. Ma. Yu. gotutena. 2 Yu. sukhī.
Saṅgātigaṁ visaṁyuttaṁ tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Chetvā naddhiṁ 1 varattañca sandānaṁ 2 sahanukkamaṁ
ukkhittapalighaṁ buddhaṁ tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Akkosaṁ vadhabandhañca aduṭṭho yo titikkhati
khantībalaṁ balāṇīkaṁ tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Akkodhanaṁ vatavantaṁ sīlavantaṁ anussadaṁ
dantaṁ antimasārīraṁ tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Vāri pokkharapatteva āraggeriva sāsapo
yo na limpati kāmesu tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Yo dukkhassa pajānāti idheva khayamattano
pannabhāraṁ visaññuttaṁ tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Gambhīrapaññaṁ medhāviṁ maggāmaggassa kovidaṁ
uttamatthaṁ anuppattaṁ tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Asaṁsaṭṭhaṁ gahaṭṭhehi anāgārehi cūbhayaṁ
anokasāriṁ appicchaṁ tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Nidhāya daṇḍaṁ bhūtesu tasesu thāvaresu ca
yo na hanti na ghāteti tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Aviruddhaṁ viruddhesu attadaṇḍesu nibbutaṁ
sādānesu anādānaṁ tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Yassa rāgo ca doso ca māno makkho ca pātito
1 Yu. nandī. 2 Yu. sandāmaṁ. Ma. Po. sandhānaṁ.
Sāsaporiva āraggā tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Akakkasaṁ viññāpaniṁ giraṁ saccaṁ udīraye
yāya nābhisaje kañci tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Yodha dīghaṁ vā rassaṁ vā aṇuṁ thūlaṁ subhāsubhaṁ
loke adinnaṁ nādiyati tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Āsā yassa na vijjanti asmiṁ loke paramhi ca
nirāsayaṁ 1 visaṁyuttaṁ tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Yassālayā na vijjanti aññāya akathaṅkathī
amatogadhaṁ anuppattaṁ tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Yodha puññañca pāpañca ubho saṅgaṁ upaccagā
asokaṁ virajaṁ suddhaṁ tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Candaṁva vimalaṁ suddhaṁ vippasannamanāvilaṁ
nandibhavaparikkhīṇaṁ tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Yo imaṁ palipathaṁ duggaṁ saṁsāraṁ mohamaccagā
tiṇṇo pāragato jhāyī anejo akathaṅkathī
anupādāya nibbuto tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Yodha kāme pahantvāna anāgāro paribbaje
kāmabhavaparikkhīṇaṁ tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Yodha taṇhaṁ pahantvāna anāgāro paribbaje
1 nirāsāsantipi.
Taṇhābhavaparikkhīṇaṁ tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Hitvā mānusakaṁ yogaṁ dibbaṁ yogaṁ upaccagā
sabbayogavisaṁyuttaṁ tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Hitvā ratiñca aratiñca sītibhūtaṁ nirūpadhiṁ
sabbalokābhibhuṁ vīraṁ tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Cutiṁ yo vedi sattānaṁ upapattiñca sabbaso
asattaṁ sugataṁ buddhaṁ tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Yassa gatiṁ na jānanti devā gandhabbamānusā
khīṇāsavaṁ arahantaṁ tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Yassa pure ca pacchā ca majjhe ca natthi kiñcanaṁ
akiñcanaṁ anādānaṁ tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Usabhaṁ pavaraṁ vīraṁ mahesiṁ vijitāvinaṁ
anejaṁ nhātakaṁ buddhaṁ tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Pubbenivāsaṁ yo vedi saggāpāyañca passati
atho jātikkhayaṁ patto abhiññā vosito muni
sabbavositavosānaṁ tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
Brāhmaṇavaggo chabbīsatimo.
Dhammapadagāthāya uddānaṁ