พุทธธรรมสงฆ์
บันทึกแบบเก่าจะเลิกใช้งานใน 15/08/2026 สํารองข้อมูลไว้ด้วยครับ
Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[17] 7 Gataddhino visokassa vippamuttassa sabbadhi
sabbaganthappahīnassa pariḷāho na vijjati.
Uyyuñjanti satīmanto na nikete ramanti te
haṁsāva pallalaṁ hitvā okamokaṁ jahanti te.
Yesaṁ sanniccayo 1 natthi ye pariññātabhojanā
suññato animitto ca vimokkho yesa gocaro
ākāseva sakuntānaṁ gati tesaṁ durannayā.
Yassāsavā parikkhīṇā āhāre ca anissito
suññato animitto ca vimokkho yassa gocaro
ākāseva sakuntānaṁ padantassa durannayaṁ.
Yassindriyāni samathaṅgatāni
assā yathā sārathinā sudantā
pahīnamānassa anāsavassa
devāpi tassa pihayanti tādino.
Paṭhavīsamo no virujjhati
indakhīlūpamo tādi subbato
rahadova apetakaddamo
saṁsārā na bhavanti tādino.
1 Ma. Yu. sannicayo.
Santaṁ tassa manaṁ hoti santā vācā ca kamma ca
sammadaññā vimuttassa upasantassa tādino.
Assaddho akataññū ca sandhicchedo ca yo naro
hatāvakāso vantāso sa ve uttamaporiso.
Gāme vā yadi vā raññe ninne vā yadi vā thale
yattha arahanto viharanti taṁ bhūmirāmaṇeyyakaṁ.
Ramaṇīyāni araññāni yattha na ramatī jano
vītarāgā ramessanti na te kāmagavesino.
Arahantavaggo sattamo.
----------
Dhammapadagāthāya aṭṭhamo sahassavaggo

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[18] 8 Sahassamapi ce vācā anatthapadasañhitā
ekaṁ atthapadaṁ seyyo yaṁ sutvā upasammati.
Sahassamapi ce gāthā anatthapadasañhitā
ekaṁ gāthāpadaṁ seyyo yaṁ sutvā upasammati.
Yo ca gāthāsataṁ bhāse anatthapadasañhitā
ekaṁ dhammapadaṁ seyyo yaṁ sutvā upasammati.
Yo sahassaṁ sahassena saṅgāme mānuse jine
ekañca jeyyamattānaṁ sa ve saṅgāmajuttamo.
Attā have jitaṁ seyyo yā cāyaṁ itarā pajā
attadantassa posassa niccaṁ saññatacārino
neva devo na gandhabbo na māro saha brahmunā
jitaṁ apajitaṁ kayirā tathārūpassa jantuno.
Māse māse sahassena yo yajetha sataṁ samaṁ
ekañca bhāvitattānaṁ muhuttamapi pūjaye
sā yeva pūjanā seyyo yañce vassasataṁ hutaṁ.
Yo ca vassasataṁ jantu aggiṁ paricare vane
ekañca bhāvitattānaṁ muhuttamapi pūjaye
sā yeva pūjanā seyyo yañce vassasataṁ hutaṁ.
Yaṅkiñci yiṭṭhaṁ va hutaṁ va loke
saṁvaccharaṁ yajetha puññapekkho
sabbaṁpi taṁ na catubhāgameti
abhivādanā ujugatesu seyyo.
Abhivādanasīlissa niccaṁ vuḍḍhāpacāyino
cattāro dhammā vaḍḍhanti āyu vaṇṇo sukhaṁ balaṁ.
Yo ca vassasataṁ jīve dussīlo asamāhito
ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo sīlavantassa jhāyino.
Yo ca vassasataṁ jīve duppañño asamāhito
ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo paññavantassa jhāyino.
Yo ca vassasataṁ jīve kusīto hīnavīriyo
ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo viriyaṁ ārabhato daḷhaṁ.
Yo ca vassasataṁ jīve apassaṁ udayabbayaṁ
ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo passato udayabbayaṁ.
Yo ca vassasataṁ jīve apassaṁ amataṁ padaṁ
ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo passato amataṁ padaṁ.
Yo ca vassasataṁ jīve apassaṁ dhammamuttamaṁ
ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo passato dhammamuttamaṁ.
Sahassavaggo aṭṭhamo.
----------
Dhammapadagāthāya navamo pāpavaggo

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[19] 9 Abhittharetha kalyāṇe pāpā cittaṁ nivāraye
dandhaṁ hi karato puññaṁ pāpasmiṁ ramatī mano.
Pāpañce puriso kayirā na naṁ kayirā punappunaṁ
na tamhi chandaṁ kayirātha dukkho pāpassa uccayo.
Puññañce puriso kayirā kayirāthenaṁ punappunaṁ
tamhi chandaṁ kayirātha sukho puññassa uccayo.
Pāpopi passati bhadraṁ yāva pāpaṁ na paccati
yadā ca paccati pāpaṁ atha (pāpo) pāpāni passati.
Bhadropi passati pāpaṁ yāva bhadraṁ na paccati
yadā ca paccati bhadraṁ atha (bhadro) bhadrāni passati.
Māvamaññetha pāpassa na mattaṁ 1 āgamissati
udabindunipātena udakumbhopi pūrati
āpūrati bālo pāpassa thokaṁ thokaṁpi ācinaṁ.
Māvamaññetha puññassa na mattaṁ āgamissati
udabindunipātena udakumbhopi pūrati
āpūrati dhīro puññassa thokaṁ thokaṁpi ācinaṁ.
Vāṇijova bhayaṁ maggaṁ appasattho mahaddhano
visaṁ jīvitukāmova pāpāni parivajjaye.
Pāṇimhi ce vaṇo nāssa hareyya pāṇinā visaṁ
nābbaṇaṁ visamanveti natthi pāpaṁ akubbato.
Yo appaduṭṭhassa narassa dussati
suddhassa posassa anaṅgaṇassa
tameva bālaṁ pacceti pāpaṁ
sukhumo rajo paṭivātaṁva khitto.
Gabbhameke upapajjanti nirayaṁ pāpakammino
saggaṁ sugatino yanti parinibbanti anāsavā.
Na antalikkhe na samuddamajjhe
na pabbatānaṁ vivaraṁ pavīsaṁ 2
1 Yu. na mantaṁ. Ma. na mandaṁ. 2 Ma. Yu. pavissa.
Na vijjatī so jagatippadeso
yatraṭṭhito muñceyya pāpakammā.
Na antalikkhe na samuddamajjhe
na pabbatānaṁ vivaraṁ pavīsaṁ
na vijjatī so jagatippadeso
yatraṭṭhitaṁ nappasaheyya maccu.
Pāpavaggo navamo.
--------
Dhammapadagāthāya dasamo daṇḍavaggo

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[20] 10 Sabbe tasanti daṇḍassa sabbe bhāyanti maccuno
attānaṁ upamaṁ katvā na haneyya na ghātaye.
Sabbe tasanti daṇḍassa sabbesaṁ jīvitaṁ piyaṁ
attānaṁ upamaṁ katvā na haneyya na ghātaye.
Sukhakāmāni bhūtāni yo daṇḍena vihiṁsati
attano sukhamesāno pecca so na labhate sukhaṁ.
Sukhakāmāni bhūtāni yo daṇḍena na hiṁsati
attano sukhamesāno pecca so labhate sukhaṁ.
Māvoca pharusaṁ kañci vuttā paṭivadeyyu taṁ
dukkhā hi sārambhakathā paṭidaṇḍā phuseyyu taṁ.
Sace neresi attānaṁ kaṁso upahato yathā
esa pattosi nibbānaṁ sārambho te na vijjati.
Yathā daṇḍena gopālo gāvo pājeti gocaraṁ
evaṁ jarā ca maccu ca āyuṁ pājenti pāṇinaṁ.
Atha pāpāni kammāni karaṁ bālo na bujjhati
sehi kammehi dummedho aggidaḍḍhova tappati.
Yo daṇḍena adaṇḍesu appaduṭṭhesu dussati
dasannamaññataraṁ ṭhānaṁ khippameva nigacchati
vedanaṁ pharusaṁ jāniṁ sarīrassa ca bhedanaṁ
garukaṁ vāpi ābādhaṁ cittakkhepaṁ va pāpuṇe
rājato vā upasaggaṁ abbhakkhānaṁ va dāruṇaṁ
parikkhayaṁ va ñātīnaṁ bhogānaṁ va pabhaṅguṇaṁ
atha vāssa agārāni aggi ḍahati pāvako
kāyassa bhedā duppañño nirayaṁ so upapajjati.
Na naggacariyā na jaṭā na paṅkā
nānāsakā taṇḍilasāyikā vā
rajojallaṁ ukkuṭikappadhānaṁ
sodhenti maccaṁ avitiṇṇakaṅkhaṁ.
Alaṅkato cepi samaṁ careyya
santo danto niyato brahmacārī
Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṁ
so brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhu.
Hirinisedho puriso koci lokasmi vijjati
yo niddaṁ apabodheti asso bhadro kasāmiva
asso yathā bhadro kasāniviṭṭho
ātāpino saṁvegino bhavātha
saddhāya sīlena ca viriyena ca
samādhinā dhammavinicchayena ca
sampannavijjācaraṇā patissatā
pahassatha dukkhamidaṁ anappakaṁ.
Udakaṁ hi nayanti nettikā
usukārā namayanti tejanaṁ
dāruṁ namayanti tacchakā
attānaṁ damayanti subbatā.
Daṇḍavaggo dasamo.
----------
Dhammapadagāthāya ekādasamo jarāvaggo

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[21] 11 Ko nu hāso kimānando niccaṁ pajjalite sati
andhakārena onaddhā padīpaṁ na gavesatha.
Passa cittakataṁ 1 bimbaṁ arukāyaṁ samussitaṁ
āturaṁ bahusaṅkappaṁ yassa natthi dhuvaṇṭhiti.
Parijiṇṇamidaṁ rūpaṁ roganiddhaṁ pabhaṅguṇaṁ
bhijjati pūti sandeho maraṇantaṁ hi jīvitaṁ.
Yānimāni apatthāni alāpūneva 2 sārade
kāpotakāni aṭṭhīni tāni disvāna kā rati.
Aṭṭhīnaṁ nagaraṁ kataṁ maṁsalohitalepanaṁ
yattha jarā ca maccu ca māno makkho ca ohito.
Jīranti ve rājarathā sucittā
atho sarīrampi jaraṁ upeti
satañca dhammo na jaraṁ upeti
santo have sabbhi pavedayanti.
Appassutāyaṁ puriso balivaddova jīrati
maṁsāni tassa vaḍḍhanti paññā tassa na vaḍḍhati.
Anekajātisaṁsāraṁ sandhāvissaṁ anibbisaṁ
gahakārakaṁ gavesanto dukkhā jāti punappunaṁ
gahakāraka diṭṭhosi puna gehaṁ na kāhasi
1 Po. cittīkataṁ. 2 Ma. alābūneva.
Sabbā te phāsukā bhaggā gahakūṭaṁ visaṅkhataṁ
visaṅkhāragataṁ cittaṁ taṇhānaṁ khayamajjhagā.
Acaritvā brahmacariyaṁ aladdhā yobbane dhanaṁ
jiṇṇakoñcāva jhāyanti khīṇamaccheva pallale
acaritvā brahmacariyaṁ aladdhā yobbane dhanaṁ
senti cāpātikhīṇāva purāṇāni anutthunaṁ.
Jarāvaggo ekādasamo.
------------
Dhammapadagāthāya dvādasamo attavaggo

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[22] 12 Attānañce piyaṁ jaññā rakkheyya naṁ surakkhitaṁ
tiṇṇaṁ aññataraṁ yāmaṁ paṭijaggeyya paṇḍito.
Attānameva paṭhamaṁ paṭirūpe nivesaye
athaññamanusāseyya na kilisseyya paṇḍito.
Attānañce tathā kayirā yathaññamanusāsati
sudanto vata dametha attā hi kira duddamo.
Attā hi attano nātho ko hi nātho paro siyā
attanā hi sudantena nāthaṁ labhati dullabhaṁ.
Attanā va kataṁ pāpaṁ attajaṁ attasambhavaṁ
abhimatthati dummedhaṁ vajiraṁvamhayaṁ maṇiṁ.
Yassa accantadussīlyaṁ māluvā sālamivotthataṁ
karoti so tathattānaṁ yathā naṁ icchatī diso.
Sukarāni asādhūni attano ahitāni ca
yaṁ ve hitañca sādhuñca taṁ ve paramadukkaraṁ.
Yo sāsanaṁ arahataṁ ariyānaṁ dhammajīvinaṁ
paṭikkosati dummedho diṭṭhiṁ nissāya pāpikaṁ
phalāni kaṇṭakasseva attaghaññāya 1 phallati.
Attanā va 2 kataṁ pāpaṁ attanā saṅkilissati
attanā akataṁ pāpaṁ attanā va visujjhati
suddhi asuddhi paccattaṁ nāñño aññaṁ visodhaye.
Attadatthaṁ paratthena bahunāpi na hāpaye
attadatthamabhiññāya sadatthapasuto siyā.
Attavaggo dvādasamo.
------------
Dhammapadagāthāya terasamo lokavaggo

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[23] 13 Hīnaṁ dhammaṁ na seveyya pamādena na saṁvase
micchādiṭṭhiṁ na seveyya na siyā lokavaḍḍhano.
Uttiṭṭhe nappamajjeyya dhammaṁ sucaritaṁ care
dhammacārī sukhaṁ seti asmiṁ loke paramhi ca.
1 Ma. attaghātāya. 2 Ma. hi.
Dhammaṁ care sucaritaṁ na naṁ duccaritaṁ care
dhammacārī sukhaṁ seti asmiṁ loke paramhi ca.
Yathā pubbuḷakaṁ passe yathā passe marīcikaṁ
evaṁ lokaṁ avekkhantaṁ maccurājā na passati.
Etha passathimaṁ lokaṁ cittaṁ rājarathūpamaṁ
yattha bālā visīdanti natthi saṅgo vijānataṁ.
Yo ca pubbe pamajjitvā pacchā so nappamajjati
so 1 imaṁ lokaṁ pabhāseti abbhā muttova candimā.
Yassa pāpaṁ kataṁ kammaṁ kusalena pithīyati 2
so imaṁ lokaṁ pabhāseti abbhā muttova candimā.
Andhabhūto ayaṁ loko tanukettha vipassati
sakunto 3 jālamuttova appo saggāya gacchati.
Haṁsā 4 ādiccapathe yanti ākāse yanti iddhiyā
nīyanti dhīrā lokamhā jetvā māraṁ savāhanaṁ.
Ekaṁ dhammaṁ atītassa musāvādissa jantuno
vitiṇṇaparalokassa natthi pāpaṁ akāriyaṁ.
Na ve kadariyā devalokaṁ vajanti
bālā have nappasaṁsanti dānaṁ
dhīro ca dānaṁ anumodamāno
1 Po. Ma. somaṁ. 2 pahīyatītipi. 3 Ma. sakuṇo. 4 Ma. Yu. haṁsādiccapathe
yanti.
Teneva so hoti sukhī parattha.
Paṭhavyā ekarajjena saggassa gamanena vā
sabbalokādhipaccena sotāpattiphalaṁ varaṁ.
Lokavaggo terasamo.
---------
Dhammapadagāthāya cuddasamo buddhavaggo

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[24] 14 Yassa jitaṁ nāvajīyati
jitamassa no yāti koci loke
taṁ buddhaṁ anantagocaraṁ
apadaṁ kena padena nessatha.
Yassa jālinī visattikā
taṇhā natthi kuhiñci netave
taṁ buddhaṁ anantagocaraṁ
apadaṁ kena padena nessatha.
Ye jhānapasutā dhīrā nekkhammūpasame ratā
devāpi tesaṁ pihayanti sambuddhānaṁ satīmataṁ.
Kiccho manussapaṭilābho kicchaṁ maccāna jīvitaṁ
kicchaṁ saddhammassavanaṁ kiccho buddhānamuppado 1 .
Sabbapāpassa akaraṇaṁ kusalassūpasampadā 2
1 Ma. buddhānamuppādo. Yu. buddhānaṁ uppādo.
2 Ma. Yu. kusalassa upsampadā.
Sacittapariyodapanaṁ etaṁ buddhāna sāsanaṁ.
Khantī paramaṁ tapo tītikkhā
nibbānaṁ paramaṁ vadanti buddhā
na hi pabbajito parūpaghātī
samaṇo hoti paraṁ viheṭhayanto.
Anūpavādo anūpaghāto pātimokkhe ca saṁvaro
mattaññutā ca bhattasmiṁ pantañca sayanāsanaṁ
adhicitte ca āyogo etaṁ buddhāna sāsanaṁ.
Na kahāpaṇavassena titti kāmesu vijjati
appassādā dukkhā kāmā iti viññāya paṇḍito
api dibbesu kāmesu ratiṁ so nādhigacchati
taṇhakkhayarato hoti sammāsambuddhasāvako.
Bahuṁ ve saraṇaṁ yanti pabbatāni vanāni ca
ārāmarukkhacetyāni manussā bhayatajjitā
netaṁ kho saraṇaṁ khemaṁ netaṁ saraṇamuttamaṁ
netaṁ saraṇamāgamma sabbadukkhā pamuccati.
Yo ca buddhañca dhammañca saṅghañca saraṇaṁ gato
cattāri ariyasaccāni sammappaññāya passati
dukkhaṁ dukkhasamuppādaṁ dukkhassa ca atikkamaṁ
ariyañcaṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ dukkhūpasamagāminaṁ
Etaṁ kho saraṇaṁ khemaṁ etaṁ saraṇamuttamaṁ
etaṁ saraṇamāgamma sabbadukkhā pamuccati.
Dullabho purisājañño na so sabbattha jāyati
yattha so jāyatī dhīro taṁ kulaṁ sukhamedhati.
Sukho buddhānaṁ uppādo sukhā saddhammadesanā
sukhā saṅghassa sāmaggī samaggānaṁ tapo sukho.
Pūjārahe pūjayato buddhe yadi ca sāvake
papañcasamatikkante tiṇṇasokapariddave
te tādise pūjayato nibbute akutobhaye
na sakkā puññaṁ saṅkhātuṁ imettamapi kenaci.
Buddhavaggo cuddasamo.
Paṭhamakabhāṇavāraṁ.
---------
Dhammapadagāthāya paṇṇarasamo sukhavaggo

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[25] 15 Susukhaṁ vata jīvāma verinesu averino
verinesu manussesu viharāma averino.
Susukhaṁ vata jīvāma āturesu anāturā
āturesu manussesu viharāma anāturā.
Susukhaṁ vata jīvāma ussukesu anussukā
Ussukesu manussesu viharāma anussukā.
Susukhaṁ vata jīvāma yesanno natthi kiñcanaṁ
pītibhakkhā bhavissāma devā ābhassarā yathā.
Jayaṁ veraṁ pasavati dukkhaṁ seti parājito
upasanto sukhaṁ seti hitvā jayaparājayaṁ.
Natthi rāgasamo aggi natthi dosasamo kali
natthi khandhādisā 1 dukkhā natthi santiparaṁ sukhaṁ.
Jighacchā paramā rogā saṅkhārā paramā dukkhā
etaṁ ñatvā yathābhūtaṁ nibbānaṁ paramaṁ sukhaṁ.
Ārogyaparamā lābhā santuṭṭhīparamaṁ dhanaṁ
vissāsaparamā ñāti nibbānaṁ paramaṁ sukhaṁ.
Pavivekarasaṁ pitvā rasaṁ upasamassa ca
niddaro hoti nippāpo dhammapītirasaṁ pivaṁ.
Sāhu dassanamariyānaṁ sannivāso sadā sukho
adassanena bālānaṁ niccameva sukhī siyā.
Bālasaṅgatacārī hi dīghamaddhāna socati
dukkho bālehi saṁvāso amitteneva sabbadā.
Dhīro ca sukhasaṁvāso ñātīnaṁva samāgamo
tasmā hi
dhīrañca paññañca bahussutañca
1 Po. Ma. khandhasamā.
Dhorayhasīlaṁ vatavantamariyaṁ
taṁ tādisaṁ sappurisaṁ sumedhaṁ
bhajetha nakkhattapathaṁva candimā.
Sukhavaggo paṇṇarasamo.
------------
Dhammapadagāthāya soḷasamo piyavaggo

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa khuddakapāṭho (เล่ม 25)

[26] 16 Ayoge yuñjamattānaṁ yogasmiñca ayojayaṁ
atthaṁ hitvā piyaggāhī pihetattānuyoginaṁ.
Mā piyehi samāgañchi appiyehi kudācanaṁ
piyānaṁ adassanaṁ dukkhaṁ appiyānañca dassanaṁ
tasmā piyaṁ na kayirātha piyāpāyo hi pāpako
ganthā tesaṁ na vijjanti yesaṁ natthi piyāppiyaṁ.
Piyato jāyatī soko piyato jāyatī bhayaṁ
piyato vippamuttassa natthi soko kuto bhayaṁ.
Pemato jāyatī soko pemato jāyatī bhayaṁ
pemato vippamuttassa natthi soko kuto bhayaṁ.
Ratiyā jāyatī soko ratiyā jāyatī bhayaṁ
ratiyā vippamuttassa natthi soko kuto bhayaṁ.
Kāmato jāyatī soko kāmato jāyatī bhayaṁ
Kāmato vippamuttassa natthi soko kuto bhayaṁ.
Taṇhāya jāyatī soko taṇhāya jāyatī bhayaṁ
taṇhāya vippamuttassa natthi soko kuto bhayaṁ.
Sīladassanasampannaṁ dhammaṭṭhaṁ saccavādinaṁ 1
attano kammakubbānaṁ tañjano kurute piyaṁ.
Chandajāto anakkhāte manasā ca phuṭho 2 siyā
kāme 3 ca apaṭibaddhacitto uddhaṁsototi vuccati.
Cirappavāsiṁ purisaṁ dūrato sotthimāgataṁ
ñātī mittā suhajjā ca abhinandanti āgataṁ
tatheva katapuññampi asmā lokā paraṁ gataṁ
puññāni paṭigaṇhanti piyaṁ ñātīva āgataṁ.
Piyavaggo soḷasamo.
---------
Dhammapadagāthāya sattarasamo kodhavaggo