[315] 44 Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā
pattacīvaramādāya yena migasālāya upāsikāya nivesanaṁ tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho migasālā upāsikā
yenāyasmā ānando tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ
abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi ekamantaṁ nisinnā kho migasālā upāsikā
āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca kathaṁkathaṁ nāmāyaṁ bhante ānanda
bhagavatā dhammo desito aññeyyo yatra hi nāma brahmacārī ca
abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyaṁ pitā
me bhante purāṇo brahmacārī ahosi ārācārī virato methunā
gāmadhammā so kālakato bhagavatā byākato sakadāgāmī satto 3 tusitaṁ
kāyaṁ upapannoti pitu 4 piyo me bhante isidatto abrahmacārī
ahosi sadārasantuṭṭho sopi kālakato bhagavatā byākato sakadāgāmī
satto tusitaṁ kāyaṁ upapannoti kathaṁkathaṁ nāmāyaṁ bhante ānanda bhagavatā
dhammo desito aññeyyo yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī
1 Ma. viññassanti. Yu. viññissanti. 2 Yu. parinibbāti. 3 Ma.
sakadāgāmipatto. aparaṁpi evaṁ ñātabbaṁ. 4 Po. Yu. petteyyo.
Ma. petteyyopi me. aparaṁpi īdisameva.
Ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyanti. Evaṁ kho panetaṁ
bhagini bhagavatā byākatanti. Atha kho āyasmā ānando migasālāya
upāsikāya nivesane piṇḍapātaṁ gahetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
Atha kho āyasmā ānando pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena
bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ
nisīdi ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca
idhāhaṁ bhante pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena
migasālāya upāsikāya nivesanaṁ tenupasaṅkamiṁ upasaṅkamitvā paññatte
āsane nisīdiṁ atha kho bhante migasālā upāsikā yenāhaṁ tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi ekamantaṁ
nisinnā kho bhante migasālā upāsikā maṁ etadavoca kathaṁkathaṁ nāmāyaṁ
bhante ānanda bhagavatā dhammo desito aññeyyo yatra hi nāma
brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti
abhisamparāyaṁ pitā me bhante purāṇo brahmacārī ahosi ārācārī virato
methunā gāmadhammā so kālakato bhagavatā byākato sakadāgāmī
satto tusitaṁ kāyaṁ upapannoti pitu piyo me bhante isidatto
abrahmacārī ahosi sadārasantuṭṭho sopi kālakato bhagavatā byākato
sakadāgāmī satto tusitaṁ kāyaṁ upapannoti kathaṁkathaṁ nāmāyaṁ bhante ānanda
bhagavatā dhammo desito aññeyyo yatra hi nāma brahmacārī ca
Abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyanti.
Evaṁ vutte ahaṁ bhante migasālaṁ upāsikaṁ etadavocaṁ evaṁ
kho panetaṁ bhagini bhagavatā byākatanti. Kā cānanda migasālā upāsikā
bālā abyattā ambakā ambakasaññā 1 ke ca purisapuggalaparopariyañāṇe
chayime ānanda puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ katame cha
idhānanda ekacco puggalo sorato hoti sukhasaṁvāso abhinandanti
sabrahmacārī ekattavāsena tassa savanenapi akataṁ hoti bāhusaccenapi
akataṁ hoti diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ hoti sāmāyikampi
vimuttiṁ na labhati so kāyassa bhedā parammaraṇā hānāya pareti
no visesāya hānagāmīyeva hoti no visesagāmī. Idha panānanda
ekacco puggalo sorato hoti sukhasaṁvāso abhinandanti sabrahmacārī
ekattavāsena tassa savanenapi kataṁ hoti bāhusaccenapi kataṁ hoti
diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti sāmāyikampi vimuttiṁ labhati so kāyassa
bhedā parammaraṇā visesāya pareti 2 no hānāya visesagāmīyeva
hoti no hānagāmī tatrānanda pamāṇikā pamiṇanti imassapi
teva dhammā aparassapi teva dhammā kasmā tesaṁ eko hīno eko
paṇītoti tañhi tesaṁ ānanda hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya
tatrānanda yvāyaṁ puggalo sorato hoti sukhasaṁvāso abhinandanti
sabrahmacārī ekattavāsena tassa savanenapi kataṁ hoti bāhusaccenapi
kataṁ hoti diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti sāmāyikampi vimuttiṁ labhati
1 Ma. ammakā ammaka .... 2 Po. pavedeti.
Ayaṁ ānanda puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca
paṇītataro ca taṁ kissa hetu imañhānanda puggalaṁ dhammasoto
nibbahati tadanantaraṁ ko jāneyya aññatra tathāgatena tasmā
tihānanda mā puggalesu pamāṇikā ahuvattha mā puggalesu ca
pamāṇaṁ gaṇhittha khaññati hānanda puggalesu pamāṇaṁ gaṇhanto
ahaṁ vā ānanda puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ yo vāpanassa
mādiso. Idha panānanda ekaccassa puggalassa kodhamāno adhigato
hoti samayena samayañcassa lobhadhammā uppajjanti tassa savanenapi
akataṁ hoti bāhusaccenapi akataṁ hoti diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ
hoti sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati so kāyassa bhedā parammaraṇā
hānāya pareti no visesāya hānagāmīyeva hoti no visesagāmī.
Idha panānanda ekaccassa puggalassa kodhamāno adhigato
hoti samayena samayañcassa lobhadhammā uppajjanti tassa savanenapi
kataṁ hoti .pe. Idha panānanda ekaccassa puggalassa kodhamāno
adhigato hoti samayena samayañcassa vacīsaṅkhārā uppajjanti tassa
savanenapi akataṁ hoti bāhusaccenapi akataṁ hoti diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ
hoti sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati so kāyassa bhedā
parammaraṇā hānāya pareti no visesāya hānagāmīyeva hoti no
visesagāmī. Idha panānanda ekaccassa puggalassa kodhamāno adhigato
hoti samayena samayañcassa vacīsaṅkhārā uppajjanti tassa savanenapi
Kataṁ hoti bāhusaccenapi kataṁ hoti diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti
sāmāyikampi vimuttiṁ labhati so kāyassa bhedā parammaraṇā
visesāya pareti no hānāya visesagāmīyeva hoti no hānagāmī
tatrānanda pamāṇikā pamiṇanti imassapi teva dhammā aparassapi
teva dhammā kasmā tesaṁ eko hīno eko paṇītoti tañhi
tesaṁ ānanda hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya tatrānanda yassa
puggalassa kodhamāno adhigato hoti samayena samayañcassa vacīsaṅkhārā
uppajjanti tassa savanenapi kataṁ hoti bāhusaccenapi kataṁ hoti
diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti sāmāyikampi vimuttiṁ labhati ayaṁ ānanda
puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca paṇītataro
ca taṁ kissa hetu imañhānanda puggalaṁ dhammasoto nibbahati
tadanantaraṁ ko jāneyya aññatra tathāgatena tasmā tihānanda mā
puggalesu pamāṇikā ahuvattha mā puggalesu ca pamāṇaṁ gaṇhittha
khaññati hānanda puggalesu pamāṇaṁ gaṇhanto ahaṁ vā ānanda
puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ yo vā panassa mādiso kā cānanda
migasālā upāsikā bālā abyattā ambakā ambakasaññā ke ca
purisapuggalaparopariyañāṇe. Ime kho ānanda cha puggalā santo
saṁvijjamānā lokasmiṁ. Yathārūpena ānanda sīlena purāṇo samannāgato
ahosi tathārūpena sīlena isidatto samannāgato abhavissa nayidha
purāṇo isidattassa gatimpi aññassa yathārūpāya ca ānanda
Paññāya isidatto samannāgato ahosi tathārūpāya paññāya
purāṇo samannāgato abhavissa nayidha isidatto purāṇassa gatimpi
aññassa iti kho ānanda ime puggalā ubho ekaṅgahīnāti.

[316] 45 Daḷiddiyaṁ 1 bhikkhave dukkhaṁ lokasmiṁ kāmabhoginoti evaṁ
bhante. Yampi bhikkhave daḷiddo 2 assako anaddhiko 3 iṇaṁ ādiyati
iṇādānampi bhikkhave dukkhaṁ lokasmiṁ kāmabhoginoti evaṁ bhante.
Yampi bhikkhave daḷiddo assako anaddhiko iṇaṁ ādiyitvā vaḍḍhiṁ
paṭissuṇāti vaḍḍhipi bhikkhave dukkhā lokasmiṁ kāmabhoginoti evaṁ
bhante. Yampi bhikkhave daḷiddo assako anaddhiko vaḍḍhiṁ paṭissuṇitvā
kālābhataṁ vaḍḍhiṁ na deti codentipi naṁ codanāpi bhikkhave dukkhā
lokasmiṁ kāmabhoginoti evaṁ bhante. Yampi bhikkhave daḷiddo
assako anaddhiko codiyamāno na deti anucarantipi naṁ anucariyāpi
bhikkhave dukkhā lokasmiṁ kāmabhoginoti evaṁ bhante. Yampi bhikkhave
daḷiddo assako anaddhiko anucariyamāno na deti bandhantipi naṁ
bandhanampi bhikkhave dukkhaṁ lokasmiṁ kāmabhoginoti evaṁ bhante.
Iti kho bhikkhave daḷiddiyampi dukkhaṁ lokasmiṁ kāmabhogino iṇādānampi
dukkhaṁ lokasmiṁ kāmabhogino vaḍḍhipi dukkhā lokasmiṁ kāmabhogino
codanāpi dukkhā lokasmiṁ kāmabhogino anucariyāpi dukkhā lokasmiṁ
kāmabhogino bandhanampi dukkhaṁ lokasmiṁ kāmabhogino evameva kho
1 Ma. Yu. dāliddiyaṁ. 2 Ma. Yu. daliddo. 3 Po. Yu. anāḷiko. Ma. anāḷhiko.
Bhikkhave yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu hiri natthi
kusalesu dhammesu ottappaṁ natthi kusalesu dhammesu viriyaṁ natthi
kusalesu dhammesu paññā natthi kusalesu dhammesu ayaṁ vuccati
bhikkhave ariyassa vinaye daḷiddo assako anaddhiko sakho so
bhikkhave daḷiddo assako anaddhiko saddhāya asati kusalesu dhammesu
hiriyā asati kusalesu dhammesu ottappe asati kusalesu dhammesu
viriye asati kusalesu dhammesu paññāya asati kusalesu dhammesu
kāyena duccaritaṁ carati vācāya duccaritaṁ carati manasā duccaritaṁ carati
idamassa iṇādānamhi vadāmi so tassa kāyaduccaritassa paṭicchādanahetu
pāpikaṁ icchaṁ paṇidahati mā maṁ jaññūti icchati mā
maṁ jaññūti saṅkappeti mā maṁ jaññūti vācaṁ bhāsati mā maṁ
jaññūti kāyena parakkamati so tassa vacīduccaritassa paṭichādanahetu
.pe. So tassa manoduccaritassa paṭicchādanahetu pāpikaṁ icchaṁ
paṇidahati mā maṁ jaññūti icchati mā maṁ jaññūti saṅkappeti
mā maṁ jaññūti vācaṁ bhāsati mā maṁ jaññūti kāyena parakkamati
idamassa vaḍḍhiyā vadāmi tamenaṁ pesalā sabrahmacārī evamāhaṁsu
ayañca so āyasmā evaṁkārī evaṁsamācāroti idamassa codanāya
vadāmi tamenaṁ araññagataṁ vā rukkhamūlagataṁ vā suññāgāragataṁ vā
vippaṭisārasahagatā pāpakā akusalavitakkā samudācaranti idamassa
Anucariyāya vadāmi sakho so bhikkhave daḷiddo assako anaddhiko
kāyena duccaritaṁ caritvā vācāya duccaritaṁ caritvā manasā duccaritaṁ
caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā nirayabandhane vā bajjhati
tiracchānayonibandhane vā nāhaṁ bhikkhave aññaṁ ekaṁ bandhanaṁ samanupassāmi
evaṁdāruṇaṁ evaṁdukkhaṁ 1 evaṁantarāyakaraṁ anuttarassa yogakkhemassa
adhigamāya yathayidaṁ bhikkhave nirayabandhanaṁ vā tiracchānayonibandhanaṁ vāti.
Daḷiddiyaṁ dukkhaṁ loke iṇādānañca vuccati
daḷiddo iṇamādāya bhuñjamāno vihaññati
tato anucaranti naṁ bandhanampi nigacchati
etañhi bandhanaṁ dukkhaṁ kāmalābhābhijappinaṁ.
Tatheva ariyavinaye saddhā yassa na vijjati
ahiriko anottappī pāpakammaṁ vinibbayo 2
kāyaduccaritaṁ katvā vacīduccaritāni ca
manoduccaritaṁ katvā mā maṁ jaññūti icchati
so saṁsappati kāyena vācāya uda cetasā
pāpakammaṁ pavaḍḍhento tattha tattha punappunaṁ.
So pāpakammo dummedho jānaṁ dukkaṭamattano
daḷiddo iṇamādāya bhuñjamāno vihaññati.
Tato anucaranti naṁ saṅkappā mānasā dukkhā
1 Ma. Yu. evaṁ kaṭukaṁ. 2 Yu. pāpakammavinicchayo.
Gāme vā yadivā raññe yassa vippaṭisārajā.
So pāpakammo dummedho jānaṁ dukkaṭamattano
yonimaññataraṁ gantvā niraye vāpi bajjhati
etañhi bandhanaṁ dukkhaṁ yamhā dhīro pamuccati.
Dhammaladdhehi bhogehi dadaṁ cittaṁ pasādayaṁ
ubhayattha kaṭaggāho saddhassa gharamesino
diṭṭhadhammahitatthāya samparāya sukhāya ca
evametaṁ gahaṭṭhānaṁ cāgo puññaṁ pavaḍḍhati.
Tatheva ariyavinaye saddhā yassa patiṭṭhitā
hirimano ca ottappī paññavā sīlasaṁvuto
eso kho ariyavinaye sukhaṁ jīvīti 1 vuccati.
Nirāmisaṁ sukhaṁ laddhā upekkhaṁ adhitiṭṭhati
pañca nīvaraṇe hitvā niccaṁ āraddhaviriyo
jhānāni upasampajja ekodi nipako sato
etaṁ 2 ñatvā yathābhūtaṁ sabbasaññojanakkhaye
sabbaso anupādāya sammā cittaṁ vimuccati.
Tassa sammāvimuttassa ñāṇaṁ ce hoti tādino
akuppā me vimuttīti bhavasaññojanakkhaye.
Etaṁ kho paramaṁ ñāṇaṁ etaṁ sukhamanuttaraṁ
asokaṁ virajaṁ khemaṁ etaṁ āṇaṇyā muttamanti.
1 Ma. Yu. sukhajīvīti. 2 Ma. Yu. evaṁ. 3 Ma. Yu. āṇaṇyamuttamanti.

[317] 46 [1]- Ekaṁ samayaṁ āyasmā mahācundo cetīsu viharati
sañjātiyaṁ 2 . Tatra kho āyasmā mahācundo bhikkhū āmantesi āvuso
bhikkhavoti. Āvusoti kho te bhikkhū āyasmato mahācundassa
paccassosuṁ. Āyasmā mahācundo etadavoca idha āvuso dhammayogā
bhikkhū jhāyī bhikkhū apasādenti ime pana jhāyinomhā jhāyinomhāti
jhāyanti pajjhāyanti [3]- kiñhime jhāyanti kintime
jhāyanti kathañhime 4 jhāyantīti tattha dhammayogā ca bhikkhū
nappasīdanti jhāyī ca bhikkhū nappasīdanti na ca bahujanahitāya
paṭipannā honti bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya
devamanussānaṁ idha panāvuso jhāyī bhikkhū dhammayoge bhikkhū apasādenti
ime pana dhammayogamhā dhammayogamhāti uddhatā unnaḷā capalā
mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino 5 asampajānā asamāhitā vibbhantacittā
pākaṭindriyā kiñhime dhammayogā kintime dhammayogā
kathañhime dhammayogāti tattha jhāyī ca bhikkhū nappasīdanti dhammayogā
ca bhikkhū nappasīdanti na ca bahujanahitāya paṭipannā honti
bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ
idha panāvuso dhammayogā bhikkhū dhammayogānaññeva bhikkhūnaṁ vaṇṇaṁ
bhāsanti no jhāyīnaṁ bhikkhūnaṁ vaṇṇaṁ bhāsanti tattha dhammayogā
ca bhikkhū nappasīdanti jhāyī ca bhikkhū nappasīdanti na ca
bahujanahitāya paṭipannā honti bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya
1 Po. Ma. Yu. evaṁ me sutaṁ. 2 sayaṁ jātiyaṁ. Yu. sahajātiyaṁ. 3 Ma. etthantare
nijjhāyanti avajjhāyanti kimimeti dissanti. 4 Ma. kathaṁ ime. 5 Po. Ma. Yu.
muṭṭhassatī.
Hitāya sukhāya devamanussānaṁ idha panāvuso jhāyī bhikkhū jhāyīnaññeva
bhikkhūnaṁ vaṇṇaṁ bhāsanti no dhammayogānaṁ bhikkhūnaṁ vaṇṇaṁ
bhāsanti tattha jhāyī ca bhikkhū nappasīdanti dhammayogā ca bhikkhū
nappasīdanti na ca bahujanahitāya paṭipannā honti bahujanasukhāya
bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ tasmā tihāvuso
evaṁ sikkhitabbaṁ dhammayogā samānā jhāyīnaṁ bhikkhūnaṁ vaṇṇaṁ
bhāsissāmāti evañhi vo āvuso sikkhitabbaṁ taṁ kissa hetu
acchariyā hete āvuso puggalā dullabhā lokasmiṁ ye amataṁ dhātuṁ
kāyena phusitvā viharanti tasmā tihāvuso evaṁ sikkhitabbaṁ jhāyī
samānā dhammayogānaṁ bhikkhūnaṁ vaṇṇaṁ bhāsissāmāti evañhi vo
āvuso sikkhitabbaṁ taṁ kissa hetu acchariyā hete āvuso
puggalā dullabhā lokasmiṁ ye gambhīrātthapadaṁ paññāya ativijjhapassantīti.

[318] 47 Atha kho moḷiyasivako 1 paribbājako yena bhagavā
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi sammodanīyaṁ kathaṁ
sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi ekamantaṁ nisinno kho
moḷiyasivako paribbājako bhagavantaṁ etadavoca sandiṭṭhiko dhammo
sandiṭṭhiko dhammoti bhante vuccati kittāvatā nu kho bhante sandiṭṭhiko
dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko 2 paccattaṁ veditabbo
viññūhīti tenahi sivaka taññevettha paṭipucchissāmi 3 yathā te
1 Po. Yu. moliyasivako. Ma. moḷiyasīvako. 2 Ma. opaneyyiko. 3 Ma. paṭipucchāmi.
Khameyya tathā naṁ byākareyyāsi taṁ kiṁ maññasi sivaka santaṁ
vā ajjhattaṁ lobhaṁ atthi me ajjhattaṁ lobhoti pajānāsi asantaṁ
vā ajjhattaṁ lobhaṁ natthi me ajjhattaṁ lobhoti pajānāsīti.
Evaṁ bhante. Yaṁ kho tvaṁ sivaka santaṁ vā ajjhattaṁ lobhaṁ atthi
me ajjhattaṁ lobhoti pajānāsi asantaṁ vā ajjhattaṁ lobhaṁ
natthi me ajjhattaṁ lobhoti pajānāsi evampi 1 kho sivaka
sandiṭṭhiko dhammo hoti .pe. Taṁ kiṁ maññasi sivaka santaṁ
vā ajjhattaṁ dosaṁ .pe. Santaṁ vā ajjhattaṁ mohaṁ santaṁ
vā ajjhattaṁ lobhadhammaṁ santaṁ vā ajjhattaṁ dosadhammaṁ santaṁ vā
ajjhattaṁ mohadhammaṁ atthi me ajjhattaṁ mohadhammoti pajānāsi
asantaṁ vā ajjhattaṁ mohadhammaṁ natthi me ajjhattaṁ mohadhammoti
pajānāsīti. Evaṁ bhante. Yaṁ kho tvaṁ sivaka santaṁ vā ajjhattaṁ
mohadhammaṁ atthi me ajjhattaṁ mohadhammoti pajānāsi asantaṁ
vā ajjhattaṁ mohadhammaṁ natthi me ajjhattaṁ mohadhammoti pajānāsi
evampi kho sivaka sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko
opanayiko paccattaṁ veditabbo viññūhīti. Abhikkantaṁ bhante .pe.
Upāsakaṁ maṁ bhante bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ
gatanti.

[319] 48 Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ
1 Yu. pisaddo natthi.
Vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi ekamantaṁ nisinno kho so brāhmaṇo
bhagavantaṁ etadavoca sandiṭṭhiko dhammo sandiṭṭhiko dhammoti bho
gotama vuccati kittāvatā nu kho bho gotama sandiṭṭhiko dhammo
hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṁ veditabbo viññūhīti
tenahi brāhmaṇa taññevettha paṭipucchissāmi yathā te khameyya
tathā naṁ byākareyyāsi taṁ kiṁ maññasi brāhmaṇa santaṁ vā
ajjhattaṁ rāgaṁ atthi me ajjhattaṁ rāgoti pajānāsi asantaṁ vā
ajjhattaṁ rāgaṁ natthi me ajjhattaṁ rāgoti pajānāsīti. Evaṁ bho.
Yaṁ kho tvaṁ brāhmaṇa santaṁ vā ajjhattaṁ rāgaṁ atthi me ajjhattaṁ
rāgoti pajānāsi asantaṁ vā ajjhattaṁ rāgaṁ natthi me ajjhattaṁ
rāgoti pajānāsi evampi 1 kho brāhmaṇa sandiṭṭhiko dhammo
hoti .pe. Taṁ kiṁ maññasi brāhmaṇa santaṁ vā ajjhattaṁ dosaṁ santaṁ
vā ajjhattaṁ mohaṁ santaṁ vā ajjhattaṁ kāyasandosaṁ santaṁ vā ajjhattaṁ
vacīsandosaṁ .pe. Santaṁ vā ajjhattaṁ manosandosaṁ atthi me ajjhattaṁ
manosandosoti pajānāsi asantaṁ vā ajjhattaṁ manosandosaṁ natthi me
ajjhattaṁ manosandosoti pajānāsīti. Evaṁ bho. Yaṁ kho tvaṁ brāhmaṇa
santaṁ vā ajjhattaṁ manosandosaṁ atthi me ajjhattaṁ manosandosoti
pajānāsi asantaṁ vā ajjhattaṁ manosandosaṁ natthi me ajjhattaṁ
manosandosoti pajānāsi evampi 1 kho brāhmaṇa sandiṭṭhiko dhammo
hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṁ veditabbo viññūhīti.
1 Yu. pisaddo natthi.
Abhikkantaṁ bho gotama abhikkantaṁ bho gotama .pe. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ
gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatanti.

[320] 49 Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane
anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā ca khemo
āyasmā ca sumano sāvatthiyaṁ viharanti andhavanasmiṁ. Atha kho āyasmā
ca khemo āyasmā ca sumano yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu upasaṅkamitvā
bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu ekamantaṁ nisinno
kho āyasmā khemo bhagavantaṁ etadavoca yo so bhante bhikkhu
arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho
parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto tassa na evaṁ hoti
atthi me seyyoti vā atthi me sadisoti vā atthi me hīnoti
vāti. Idamavoca āyasmā khemo. Samanuñño satthā ahosi.
Atha kho āyasmā khemo samanuñño me satthāti uṭṭhāyāsanā
bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā
sumano acirapakkante āyasmante kheme bhagavantaṁ etadavoca yo
so bhante bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro
anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto tassa
na evaṁ hoti natthi me seyyoti vā natthi me sadisoti vā
natthi me hīnoti vāti. Idamavoca āyasmā sumano. Samanuñño
Satthā ahosi. Atha kho āyasmā sumano samanuñño me satthāti
uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha
kho bhagavā acirapakkantesu 1 āyasmante ca kheme āyasmante ca sumane
bhikkhū āmantesi evaṁ kho bhikkhave kulaputtā aññaṁ byākaronti
attho ca vutto attā ca anupanīto atha ca pana idhekacce
moghapurisā hasamānakā maññe aññaṁ byākaronti te pacchā vighātaṁ
āpajjantīti.
Na ussesu na osesu 2 samatthe 3 nopaniyyare
khīṇā sañjāti 4 vusitaṁ brahmacariyaṁ caranti
saññojanavippamuttāti.

[321] 50 Indriyasaṁvare bhikkhave asati indriyasaṁvaravipannassa
hatūpanisaṁ hoti sīlaṁ sīle asati sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi
sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ
yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa
hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa
hatūpanisaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ seyyathāpi bhikkhave
rukkho sākhāpalāsavipanno tassa pappaṭikāpi na pāripūriṁ gacchati
tacopi na pāripūriṁ gacchati pheggupi na pāripūriṁ gacchati sāropi
na pāripūriṁ gacchati evameva kho bhikkhave indriyasaṁvare asati
indriyasaṁvaravipannassa hatūpanisaṁ hoti sīlaṁ .pe. Vimuttiñāṇadassanaṁ.
1 Ma. Yu. acirapakkante. 2 Ma. Yu. omesu. 3 Ma. Yu. samatte.
4 Ma. khīṇā jāti.
Indriyasaṁvare bhikkhave sati indriyasaṁvarasampannassa upanissayasampannaṁ
hoti sīlaṁ sīle sati sīlasampannassa upanissayasampanno hoti
sammāsamādhi sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa
upanissayasampannaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ yathābhūtañāṇadassane sati
yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanissayasampanno hoti nibbidāvirāgo
nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanissayasampannaṁ hoti
vimuttiñāṇadassanaṁ seyyathāpi bhikkhave rukkho sākhāpalāsasampanno
tassa pappaṭikāpi pāripūriṁ gacchati tacopi pāripūriṁ gacchati pheggupi
pāripūriṁ gacchati sāropi pāripūriṁ gacchati evameva kho bhikkhave
indriyasaṁvare sati indriyasaṁvarasampannassa .pe. Upanissayasampannaṁ
hoti vimuttiñāṇadassananti.

[322] 51 Atha kho āyasmā ānando yenāyasmā sārīputto
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmatā sārīputtena saddhiṁ sammodi
sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi ekamantaṁ
nisinno kho āyasmā ānando āyasmantaṁ sārīputtaṁ etadavoca
kittāvatā nu kho āvuso sārīputta bhikkhu assutañceva dhammaṁ suṇāti
sutā cassa dhammā na sammosaṁ gacchanti ye cassa dhammā pubbe
cetasā samphuṭṭhapubbā te ca samudācaranti aviññātañca vijānātīti
āyasmā kho ānando bahussuto paṭibhātu āyasmantaññeva
ānandanti tenahāvuso sārīputta dhammaṁ suṇāhi sādhukaṁ manasikarohi
Bhāsissāmīti evaṁ āvusoti kho āyasmā sārīputto āyasmato
ānandassa paccassosi āyasmā ānando etadavoca idhāvuso
sārīputta bhikkhu dhammaṁ pariyāpuṇāti suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ gāthaṁ
udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhutadhammaṁ vedallaṁ [1]- yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ
dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena
paresaṁ vāceti yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena sajjhāyaṁ
karoti yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ cetasā anuvitakketi anuvicāreti
manasānupekkhati yasmiṁ āvāse therā bhikkhū viharanti bahussutā
āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā tasmiṁ āvāse vassaṁ
upeti te kālena kālaṁ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati idaṁ
bhante kathaṁ imassa kvatthoti tassa te 2 avivaṭañceva vivaranti
anuttānīkatañca uttānīkaronti anekavihitesu ca kaṅkhāṭṭhāniyesu
dhammesu kaṅkhaṁ paṭivinodenti ettāvatā nu 3 kho āvuso sārīputta
bhikkhu assutañceva dhammaṁ suṇāti sutā cassa dhammā na sammosaṁ
gacchanti ye cassa dhammā pubbe cetasā samphuṭṭhapubbā te ca
samudācaranti aviññātañca vijānātīti acchariyaṁ āvuso abbhutaṁ
āvuso yāva subhāsitañcidaṁ āyasmatā ānandena imehi ca mayaṁ
chahi dhammehi samannāgataṁ āyasmantaṁ ānandaṁ dhārema āyasmā hi
ānando dhammaṁ pariyāpuṇāti suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ gāthaṁ udānaṁ
itivuttakaṁ jātakaṁ abbhutadhammaṁ vedallaṁ āyasmā ānando yathāsutaṁ
1 Ma. soti dissati. 2 Po. Ma. te tassa āyasmato. 3 Ma. Yu. nusaddo
natthi.
Yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti āyasmā ānando
yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ vāceti āyasmā
ānando yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena sajjhāyaṁ karoti āyasmā
ānando yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ cetasā anuvitakketi anuvicāreti
manasānupekkhati āyasmā ānando yasmiṁ āvāse therā bhikkhū
viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā tasmiṁ
āvāse vassaṁ upeti te āyasmā ānando kālena kālaṁ upasaṅkamitvā
paripucchati paripañhati idaṁ bhante kathaṁ imassa kvatthoti te
āyasmato ānandassa avivaṭañceva vivaranti anuttānīkatañca
uttānīkaronti anekavihitesu ca kaṅkhāṭṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṁ
paṭivinodentīti.

[323] 52 Atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi sammodanīyaṁ kathaṁ
sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi ekamantaṁ nisinno kho
jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca khattiyā bho gotama
kimadhippāyā kiṁupavicārā kiṁadhiṭṭhānā kiṁabhinivesā kiṁpariyosānāti
khattiyā kho brāhmaṇa bhogādhippāyā paññūpavicārā balādhiṭṭhānā
paṭhavīabhinivesā issariyapariyosānāti.
Brāhmaṇā pana bho gotama kimadhippāyā kiṁupavicārā
kiṁadhiṭṭhānā kiṁabhinivesā kiṁpariyosānāti brāhmaṇā kho brāhmaṇa
Bhogādhippāyā paññūpavicārā mantādhiṭṭhānā yaññābhinivesā
brahmalokapariyosānāti.
Gahapatikā pana bho gotama kimadhippāyā kiṁupavicārā kiṁadhiṭṭhānā
kiṁabhinivesā kiṁpariyosānāti gahapatikā kho brāhmaṇa bhogādhippāyā
paññūpavicārā sippādhiṭṭhānā kammantābhinivesā niṭṭhitakammantapariyosānāti.
Itthī pana bho gotama kimadhippāyā kiṁupavicārā kiṁadhiṭṭhānā
kiṁabhinivesā kiṁpariyosānāti itthī kho brāhmaṇa purisādhippāyā
alaṅkārūpavicārā puttādhiṭṭhānā asapatiabhinivesā 1 issariyapariyosānāti.
Corā pana bho gotama kimadhippāyā kiṁupavicārā kiṁadhiṭṭhānā
kiṁabhinivesā kiṁpariyosānāti corā kho brāhmaṇa ādānādhippāyā
gahaṇūpavicārā satthādhiṭṭhānā andhakārābhinivesā adassanapariyosānāti.
Samaṇā pana bho gotama kimadhippāyā kiṁupavicārā kiṁadhiṭṭhānā
kiṁabhinivesā kiṁpariyosānāti samaṇā kho brāhmaṇa khantisoraccādhippāyā
paññūpavicārā sīlādhiṭṭhānā akiñcanābhinivesā 2 nibbānapariyosānāti.
Acchariyaṁ bho gotama abbhutaṁ bho gotama khattiyānampi bhavaṁ
gotamo jānāti adhippāyañca upavicārañca adhiṭṭhānañca abhinivesañca
pariyosānañca brāhmaṇānampi bhavaṁ gotamo jānāti .pe. Gahapatikānampi 3
bhavaṁ gotamo jānāti itthīnampi bhavaṁ gotamo jānāti
1 Po. Ma. asapatībhinivesā. 2 Ma. Yu. ākiñcaññābhinivesā. 3 Ma. gahapatīnampi.
Corānampi bhavaṁ gotamo jānāti samaṇānampi bhavaṁ gotamo jānāti
adhippāyañca upavicārañca adhiṭṭhānañca abhinivesañca pariyosānañca.
Abhikkantaṁ bho gotama .pe. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu
ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatanti.

[324] 53 Athakho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi sammodanīyaṁ kathaṁ
sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi ekamantaṁ nisinno kho so
brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca atthi nukho bho gotama eko dhammo
bhāvito bahulīkato yo ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati diṭṭhadhammikañceva
atthaṁ yo ca attho samparāyikoti atthi kho
brāhmaṇa eko dhammo bhāvito bahulīkato yo ubho atthe samadhiggayha
tiṭṭhati diṭṭhadhammikañceva atthaṁ yo ca attho samparāyikoti
katamo pana bho gotama eko dhammo bhāvito bahulīkato yo ubho
atthe samadhiggayha tiṭṭhati diṭṭhadhammikañceva atthaṁ yo ca attho
samparāyikoti appamādo kho brāhmaṇa eko dhammo bhāvito
bahulīkato yo ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati diṭṭhadhammikañceva
atthaṁ yo ca attho samparāyiko seyyathāpi brāhmaṇa yāni kānici
jaṅgalānaṁ pāṇānaṁ padajātāni sabbāni tāni hatthipade samodhānaṁ
gacchanti hatthipadaṁ tesaṁ aggamakkhāyati yadidaṁ mahantattena evameva
kho brāhmaṇa appamādo eko dhammo bhāvito bahulīkato yo 1
1 Ma. Yu. ayaṁ pāṭho natthi.
Ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati diṭṭhadhammikañceva atthaṁ yo ca
attho samparāyiko seyyathāpi brāhmaṇa kūṭāgārassa yā kāci
gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā kūṭaṁ
tāsaṁ aggamakkhāyati evameva kho brāhmaṇa .pe. Seyyathāpi
brāhmaṇa pabbajalāyako pabbajaṁ lāyitvā agge gahetvā odhunāti
nidhunāti nicchādeti 1 evameva kho brāhmaṇa .pe. Seyyathāpi
brāhmaṇa ambapiṇḍiyā vaṇṭacchinnāya yāni kānici ambāni
vaṇṭopanibandhanāni 2 sabbāni tāni tadanvayāni bhavanti evameva kho
brāhmaṇa .pe. Seyyathāpi brāhmaṇa ye keci khuddakarājāno 3 sabbe
te rañño cakkavattissa anuyuttā bhavanti rājā tesaṁ cakkavatti
aggamakkhāyati evameva kho brāhmaṇa .pe. Seyyathāpi brāhmaṇa
yā kāci tārakarūpānaṁ pabhā sabbā tā candassa pabhāya kallaṁ
nāgghanti soḷasiṁ candappabhā tāsaṁ aggamakkhāyati evameva kho
brāhmaṇa appamādo eko dhammo bhāvito bahulīkato yo 4 ubho atthe
samadhiggayha tiṭṭhati diṭṭhadhammikañceva atthaṁ yo ca attho samparāyiko
ayaṁ kho brāhmaṇa eko dhammo bhāvito bahulīkato yo 4 ubho
atthe samadhiggayha tiṭṭhati diṭṭhadhammikañceva atthaṁ yo ca attho
samparāyikoti. Abhikkantaṁ bho gotama abhikkantaṁ bho gotama .pe.
Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatanti.
1 Sī. nippoṭeti. Yu. nicchedeti. 2 Yu. vaṇṭūpa .... 3 Ma. Yu.
khuddarājāno. 4 Ma. Yu. ayaṁ pāṭho natthi.