[305] 34 Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane
anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa
rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi katamesānaṁ
devānaṁ evaṁ ñāṇaṁ hoti sotāpannāmha 1 avinipātadhammā niyatā
sambodhiparāyanāti. Tena kho pana samayena tisso nāma bhikkhu adhunā
1 Ma. sotāpannā nāma. ito paraṁ īdisameva.
Kālakato aññataraṁ brahmalokaṁ upapanno hoti. Tatrapi naṁ evaṁ
jānanti tisso brahmā mahiddhiko mahānubhāvoti. Atha kho āyasmā
mahāmoggallāno seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ 1 vā
bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya evameva jetavane
antarahito tasmiṁ brahmaloke pāturahosi. Addasā kho tisso
brahmā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ dūratova āgacchantaṁ 2 disvāna
āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca ehi kho mārisa moggallāna
svāgataṁ mārisa moggallāna cirassaṁ kho mārisa moggallāna imaṁ
pariyāyamakāsi yadidaṁ idhāgamanāya nisīda mārisa moggallāna idamāsanaṁ
paññattanti. Nisīdi kho āyasmā mahāmoggallāno paññatte
āsane. Tissopi [3]- brahmā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ
abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho tissaṁ brahmānaṁ
āyasmā mahāmoggallāno etadavoca katamesānaṁ kho tissa devānaṁ
evaṁ ñāṇaṁ hoti sotāpannāmha avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanāti.
Cātummahārājikānaṁ kho mārisa moggallāna devānaṁ evaṁ
ñāṇaṁ hoti sotāpannāmha avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanāti.
Sabbesaññeva nu kho tissa cātummahārājikānaṁ devānaṁ evaṁ ñāṇaṁ
hoti sotāpannāmha avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanāti.
Na kho mārisa moggallāna sabbesaṁ cātummahārājikānaṁ devānaṁ evaṁ
ñāṇaṁ hoti sotāpannāmha avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanāti.
1 Po. Ma. samiñ .... 2 Po. āgataṁ. 3 Po. Ma. khosaddo dissati.
Ye kho 1 te mārisa moggallāna cātummahārājikā devā buddhe
aveccappasādena asamannāgatā dhamme aveccappasādena asamannāgatā saṅghe
aveccappasādena asamannāgatā ariyakantehi sīlehi asamannāgatā tesaṁ
na 2 evaṁ ñāṇaṁ hoti sotāpannāmha avinipātadhammā niyatā
sambodhiparāyanāti. Ye ca kho te mārisa moggallāna cātummahārājikā
devā buddhe aveccappasādena samannāgatā dhamme aveccappasādena
samannāgatā saṅghe aveccappasādena samannāgatā ariyakantehi sīlehi
samannāgatā tesaṁ evaṁ ñāṇaṁ hoti sotāpannāmha avinipātadhammā
niyatā sambodhiparāyanāti. Cātummahārājikānaññeva nu kho tissa devānaṁ
evaṁ ñāṇaṁ hoti sotāpannāmha avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanāti
udāhu tāvatiṁsānampi devānaṁ .pe. Yāmānampi devānaṁ
tusitānampi devānaṁ nimmānaratīnampi devānaṁ paranimmitavasavattīnampi devānaṁ
evaṁ ñāṇaṁ hoti sotāpannāmha avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanāti.
Paranimmitavasavattīnampi kho mārisa moggallāna devānaṁ
evaṁ ñāṇaṁ hoti sotāpannāmha avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanāti.
Sabbesaññeva nu kho tissa paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ
evaṁ ñāṇaṁ hoti sotāpannāmha avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanāti.
Na kho mārisa moggallāna sabbesaññeva 3 paranimmitavasavattīnaṁ 4
evaṁ ñāṇaṁ hoti sotāpannāmha avinipātadhammā
1 Po. ye ca kho. 2 Ma. na tesaṁ devānaṁ. 3 Ma. Yu. evasaddo natthi.
4 Ma. Yu. devānanti dissati.
Niyatā sambodhiparāyanāti. Ye kho te mārisa moggallāna
paranimmitavasavattino 1 devā buddhe aveccappasādena asamannāgatā dhamme
aveccappasādena asamannāgatā saṅghe aveccappasādena asamannāgatā
ariyakantehi sīlehi asamannāgatā na tesaṁ devānaṁ evaṁ ñāṇaṁ hoti
sotāpannāmha avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanāti. Ye ca kho
te mārisa moggallāna paranimmitavasavattino devā buddhe aveccappasādena
samannāgatā dhamme aveccappasādena samannāgatā saṅghe
aveccappasādena samannāgatā ariyakantehi sīlehi samannāgatā
tesaṁ evaṁ ñāṇaṁ hoti sotāpannāmha avinipātadhammā niyatā
sambodhiparāyanāti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno tissassa brahmuno
bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā seyyathāpi nāma balavā puriso
sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya 2
evameva brahmaloke antarahito jetavane pāturahosīti.

[306] 35 Chayime bhikkhave dhammā vijjābhāgiyā katame cha
aniccasaññā anicce dukkhasaññā dukkhe anattasaññā pahānasaññā
virāgasaññā nirodhasaññā ime kho bhikkhave cha dhammā
vijjābhāgiyāti.

[307] 36 Chayimāni bhikkhave vivādamūlāni katamāni cha idha
bhikkhave bhikkhu kodhano hoti upanāhī yo so bhikkhave bhikkhu kodhano
hoti upanāhī so sattharipi agāravo viharati appatisso dhammepi
1 Po. Ma. Yu. ...vasavattī. aparaṁpi īdisameva. 2 Po. Ma. samiñ ....
Agāravo viharati appatisso saṅghepi agāravo viharati appatisso
sikkhāyapi na paripūrakārī hoti yo so bhikkhave bhikkhu satthari
agāravo viharati appatisso dhamme agāravo viharati appatisso saṅghe
agāravo viharati appatisso sikkhāya na paripūrakārī so saṅghe
vivādaṁ janeti yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno
janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ evarūpañce tumhe
bhikkhave vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha tatra
tumhe bhikkhave tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha
evarūpañce tumhe bhikkhave vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā na
samanupasseyyātha tatra tumhe bhikkhave tasseva pāpakassa vivādamūlassa
āyatiṁ anvāssavāya paṭipajjeyyātha evametassa pāpakassa
vivādamūlassa pahānaṁ hoti evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ
anvāssavo hoti. Puna caparaṁ bhikkhave bhikkhu makkhī hoti
paḷāsī .pe. Issukī hoti maccharī saṭho hoti māyāvī pāpiccho hoti
micchādiṭṭhi sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādānagāhī 1 duppaṭinissaggī
yo so bhikkhave bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādānagāhī duppaṭinissaggī
so sattharipi agāravo viharati appatisso dhammepi
agāravo viharati appatisso saṅghepi agāravo viharati appatisso
sikkhāyapi na paripūrakārī hoti yo so bhikkhave bhikkhu satthari 2
1 Po. Ma. Yu. ādhānaggāhī. 2 Po. sattharipi.
Agāravo viharati appatisso .pe. Sikkhāya na paripūrakārī 1 so
saṅghe vivādaṁ janeti yo 2 hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya
bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ evarūpañce
tumhe bhikkhave vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha
tatra tumhe bhikkhave tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya
vāyameyyātha evarūpañce tumhe bhikkhave vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā
vā na samanupasseyyātha tatra tumhe bhikkhave tasseva pāpakassa
vivādamūlassa āyatiṁ anvāssavāya paṭipajjeyyātha evametassa
pāpakassa vivādamūlassa pahānaṁ hoti evametassa pāpakassa vivādamūlassa
āyatiṁ anvāssavo hoti. Imāni kho bhikkhave cha vivādamūlānīti.

[308] 37 Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane
anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena veḷukaṇḍakī nandamātā
upāsikā sārīputtamoggallānappamukhe bhikkhusaṅghe chaḷaṅgasamannāgataṁ
dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti. Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena veḷukaṇḍakiṁ nandamātaraṁ upāsikaṁ sārīputtamoggallānappamukhe
bhikkhusaṅghe chaḷaṅgasamannāgataṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpentiṁ disvāna
bhikkhū āmantenasi esā bhikkhave veḷukaṇḍakī nandamātā upāsikā
sārīputtamoggallānappamukhe bhikkhusaṅghe chaḷaṅgasamannāgataṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti
kathañca bhikkhave chaḷaṅgasamannāgatā dakkhiṇā hoti idha
1 Po. paripūrikāriṁ. 2 Po. Yu. so.
Bhikkhave dāyakassa tīṇaṅgāni honti paṭiggāhakānaṁ tīṇaṅgāni.
Katamāni dāyakassa tīṇaṅgāni idha bhikkhave dāyako pubbeva dānā
sumano hoti dadaṁ cittaṁ pasādeti datvā attamano hoti imāni
dāyakassa tīṇaṅgāni katamāni paṭiggahakānaṁ tīṇaṅgāni idha bhikkhave
paṭiggāhakā vītarāgā vā honti rāgavinayāya vā paṭipannā vītadosā vā
honti dosavinayāya vā paṭipannā vītamohā vā honti mohavinayāya vā
paṭipannā imāni paṭiggāhakānaṁ tīṇaṅgāni. Iti dāyakassa tīṇaṅgāni
paṭiggāhakānaṁ tīṇaṅgāni. Evaṁ kho bhikkhave chaḷaṅgasamannāgatā dakkhiṇā
hoti evaṁ chaḷaṅgasamannāgatāya bhikkhave dakkhiṇāya na sukaraṁ puññassa
pamāṇaṁ gahetuṁ ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro
sovaggiko sukhavipāko saggasaṁvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya
hitāya sukhāya saṁvattatīti. Atha kho asaṅkheyyo appameyyo
mahāpuññakkhandhotveva saṅkhaṁ gacchati seyyathāpi bhikkhave mahāsamudde
na sukaraṁ udakassa pamāṇaṁ gahetuṁ ettakāni udakāḷhakānīti vā
ettakāni udakāḷhakasatānīti vā ettakāni udakāḷhakasahassānīti
vā ettakāni udakāḷhakasatasahassānīti vā atha kho asaṅkheyyo
appameyyo mahāudakakkhandhotveva saṅkhaṁ gacchati evameva kho bhikkhave
evaṁ chaḷaṅgasamannāgatāya dakkhiṇāya na sukaraṁ puññassa pamāṇaṁ gahetuṁ
ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko
saggasaṁvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattatīti.
Atha kho asaṅkheyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhaṁ gacchatīti.
Pubbeva dānā sumano dadaṁ cittaṁ pasādaye
datvā attamano hoti esā yaññassa sampadā.
Vītarāgo vītadoso vītamoho anāsavo 1
khettaṁ yaññassa sampannaṁ saññatā brahmacārino 2 .
Sayaṁ ācarayitvāna 3 datvā sakehi pāṇibhi.
Attano parato ceso yañño hoti mahapphalo.
Evaṁ yajitvā medhāvī saddho muttena cetasā
abyāpajjhaṁ sukhaṁ lokaṁ 4 paṇḍito upapajjatīti.

[309] 38 Athakho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi sammodanīyaṁ kathaṁ
sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi ekamantaṁ nisinno kho so
brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca ahañhi bho gotama evaṁvādī evaṁdiṭṭhi
natthi attakāro natthi parakāroti māhaṁ brāhmaṇa evaṁvādī evaṁdiṭṭhi
addasaṁ vā assosiṁ vā kathaṁ hi nāma sayaṁ abhikkamanto sayaṁ
paṭikkamanto evaṁ vakkhati natthi attakāro natthi parakāroti
taṁ kimmaññasi brāhmaṇa atthi ārabbhadhātūti evaṁ bho ārabbhadhātuyā
sati ārabbhavanto sattā paññāyantīti evaṁ bho yaṁ kho
brāhmaṇa ārabbhadhātuyā sati ārabbhavanto sattā paññāyanti ayaṁ
1 Ma. Yu. vītarāgā ... dosā ... mohā anāsavā. 2 Po. brahmacārayā. Ma. Yu.
brahmacārayo. 3 Ma. Yu. ācamayitvāna. 4 Po. loke.
Sattānaṁ attakāro ayaṁ parakāroti. Taṁ kimmaññasi brāhmaṇa atthi
nikkamadhātūti .pe. Atthi parakkamadhātu atthi thāmadhātu atthi
dhitidhātu atthi upakkamadhātūti evaṁ bho upakkamadhātuyā sati
upakkamavanto sattā paññāyantīti evaṁ bho yaṁ kho brāhmaṇa
upakkamadhātuyā sati upakkamavanto sattā paññāyanti ayaṁ sattānaṁ
attakāro ayaṁ parakāroti māhaṁ brāhmaṇa evaṁvādī evaṁdiṭṭhi addasaṁ
vā assosiṁ vā kathañhi nāma sayaṁ abhikkamanto sayaṁ paṭikkamanto
evaṁ vakkhati natthi attakāro natthi parakāroti. Abhikkantaṁ bho
gotama .pe. Ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatanti.

[310] 39 Tīṇīmāni bhikkhave nidānāni kammānaṁ samudayāya katamāni
tīṇi lobho nidānaṁ kammānaṁ samudayāya doso nidānaṁ kammānaṁ
samudayāya moho nidānaṁ kammānaṁ samudayāya na bhikkhave lobhā
alobho samudeti atha kho bhikkhave lobhā lobhova samudeti na
bhikkhave dosā adoso samudeti atha kho bhikkhave dosā dosova
samudeti na bhikkhave mohā amoho samudeti atha kho bhikkhave
mohā mohova samudeti na bhikkhave lobhajena kammena dosajena
kammena mohajena kammena devā paññāyanti manussā paññāyanti
yā vāpanaññāpi kāci sugati 1 atha kho bhikkhave lobhajena kammena
dosajena kammena mohajena kammena nirayo paññāyati tiracchānayoni
paññāyati pittivisayo 2 paññāyati yā vāpanaññāpi kāci duggati 3
1 Po. Ma. Yu. sugatayo. 2 Ma. Yu. pettivisayo. 3 Po. Ma. Yu. duggatiyo.
Imāni kho bhikkhave tīṇi nidānāni kammānaṁ samudayāya. Tīṇīmāni
bhikkhave nidānāni kammānaṁ samudayāya katamāni tīṇi alobho nidānaṁ
kammānaṁ samudayāya adoso nidānaṁ kammānaṁ samudayāya amoho
nidānaṁ kammānaṁ samudayāya na bhikkhave alobhā lobho samudeti atha
kho bhikkhave alobhā alobhova samudeti na bhikkhave adosā doso
samudeti atha kho bhikkhave adosā adosova samudeti na bhikkhave
amohā moho samudeti atha kho bhikkhave amohā amohova samudeti
na bhikkhave alobhajena kammena adosajena kammena amohajena kammena
nirayo paññāyati tiracchānayoni paññāyati pittivisayo paññāyati
yā vāpanaññāpi kāci duggati atha kho bhikkhave alobhajena kammena
adosajena kammena amohajena kammena devā paññāyanti manussā
paññāyanti yā vāpanaññāpi kāci sugati imāni kho bhikkhave
tīṇi nidānāni kammānaṁ samudayāyāti.

[311] 40 Evamme sutaṁ ekaṁ samayaṁ bhagavā kimmilāyaṁ 1 viharati
veḷuvane. Atha kho āyasmā kimmilo yena bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi ekamantaṁ nisinno
kho āyasmā kimmilo bhagavantaṁ etadavoca ko nu kho bhante hetu
ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko
hotīti idha kimmila tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā
upāsikāyo satthari agāravā viharanti appatissā dhamme agāravā
1 Ma. kimilāyaṁ. Yu. kimbilāyaṁ.
Viharanti appatissā saṅghe agāravā viharanti appatissā sikkhāya
agāravā viharanti appatissā appamāde agāravā viharanti
appatissā paṭisanthāre agāravā viharanti appatissā ayaṁ kho kimmila
hetu ayaṁ paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo na
ciraṭṭhitiko hotīti. Ko pana bhante hetu ko paccayo yena
tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotīti idha kimmila
tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo satthari
sagāravā viharanti sappatissā dhamme sagāravā viharanti sappatissā
saṅghe sagāravā viharanti sappatissā sikkhāya sagāravā viharanti
sappatissā appamāde sagāravā viharanti sappatissā paṭisanthāre
sagāravā viharanti sappatissā ayaṁ kho kimmila hetu ayaṁ paccayo yena
tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotīti.

[312] 41 Evamme sutaṁ ekaṁ samayaṁ bhagavā 1 rājagahe viharati
gijjhakūṭe pabbate. Atha kho āyasmā sārīputto pubbaṇhasamayaṁ
nivāsetvā pattacīvaramādāya sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ gijjhakūṭā pabbatā
orohanto addasa aññatarasmiṁ padese mahantaṁ dārukkhandhaṁ disvā bhikkhū
āmantesi passatha no āvuso tumhe amuṁ mahantaṁ dārukkhandhanti
evamāvusoti. Ākaṅkhamāno āvuso bhikkhu iddhimā cetovasippatto
amuṁ dārukkhandhaṁ paṭhavītveva adhimucceyya taṁ kissa hetu atthi
1 Ma. Yu. āyasmā sārīputato.
Āvuso amusmiṁ dārukkhandhe paṭhavīdhātu yaṁ nissāya bhikkhu iddhimā
cetovasippatto amuṁ dārukkhandhaṁ paṭhavītveva adhimucceyya. Ākaṅkhamāno
āvuso bhikkhu iddhimā cetovasippatto amuṁ dārukkhandhaṁ
āpotveva adhimucceyya .pe. Tejotveva adhimucceyya vāyotveva
adhimucceyya subhantveva adhimucceyya asubhantveva adhimucceyya
taṁ kissa hetu atthi āvuso amusmiṁ dārukkhandhe asubhadhātu yaṁ
nissāya bhikkhu iddhimā cetovasippatto amuṁ dārukkhandhaṁ asubhantveva
adhimucceyyāti.

[313] 42 Evamme sutaṁ ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu carikañcaramāno
mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena icchānaṅgalaṁ nāma kosalānaṁ
brāhmaṇagāmo tadavasari tatra sudaṁ bhagavā icchānaṅgale viharati
icchānaṅgalavanasaṇḍe. Assosuṁ kho icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā
samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito icchānaṅgalaṁ
anuppatto icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Taṁ kho pana
bhavantaṁ gotamaṁ evaṁkalyāṇo kittisaddo abbhuggato itipi so
bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno .pe. Buddho bhagavāti
so imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ .pe. Arahataṁ dassanaṁ hotīti. Atha
kho icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā tassā rattiyā accayena pahūtaṁ
khādanīyaṁ bhojanīyaṁ ādāya yena icchānaṅgalavanasaṇḍo tenupasaṅkamiṁsu
upasaṅkamitvā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhaṁsu uccāsaddā mahāsaddā.
Tena kho pana samayena āyasmā nāgito bhagavato upaṭṭhāko
hoti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ nāgitaṁ āmantesi ke pana
te nāgita uccāsaddā mahāsaddā kevaṭṭāmaññe macche vilopentīti 1 .
Ete bhante icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā pahūtaṁ khādanīyaṁ
bhojanīyaṁ ādāya bahidvārakoṭṭhake ṭhitā bhagavantañceva 2 uddissa
bhikkhusaṅghañcāti. Māhaṁ nāgita yasena samāgamaṁ mā ca mayā yaso yo
kho nāgita nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa
sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī yassāhaṁ
nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī
assaṁ akicchalābhī akasiralābhī so taṁ miḷhasukhaṁ middhasukhaṁ lābhasakkārasilokasukhaṁ
sādiyeyyāti. Adhivāsetudāni bhante bhagavā adhivāsetu sugato
adhivāsanakālodāni bhante bhagavato adhivāsanakālodāni bhante bhagavato 3
yena yenevadāni bhante bhagavā gamissati taṁninnāva bhavissanti brāhmaṇagahapatikā
negamā ceva jānapadā ca seyyathāpi bhante thullaphusitake
deve vassante yathāninnaṁ udakāni pavattanti evameva kho bhante
yena yenevadāni bhagavā gamissati taṁninnāva bhavissanti brāhmaṇagahapatikā
negamā ceva jānapadā ca taṁ kissa hetu tathā hi
bhante bhagavato sīlapaññānanti. Māhaṁ nāgita yasena samāgamaṁ mā
ca mayā yaso yo kho nāgita nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa
upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī
1 Po. Ma. macchavilopeti. 2 Po. Ma. Yu. bhagavantaṁ yeva. 3 Po. Ma. Yu. adhi ...
bhagavatoti ime pāṭhā natthi.
Yassāhaṁ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa
nikāmalābhī assaṁ 1 akicchalābhī akasiralābhī so taṁ miḷhasukhaṁ middhasukhaṁ
lābhasakkārasilokasukhaṁ sādiyeyya 2 idhāhaṁ nāgita bhikkhuṁ passāmi
gāmantavihāraṁ 3 samāhitaṁ nisinnaṁ tassa mayhaṁ nāgita evaṁ hoti idānimaṁ
āyasmantaṁ ārāmiko taṁ kiṁ ghaṭessati samaṇuddeso vā samādhimhā
taṁ bhāvessatīti tenāhaṁ nāgita tassa bhikkhuno na attamano homi
gāmantavihārena idha panāhaṁ nāgita bhikkhuṁ passāmi araññikaṁ 4 araññe
pacalāyamānaṁ nisinnaṁ tassa mayhaṁ nāgita evaṁ hoti idāni
ayamāyasmā imaṁ niddākilamathaṁ paṭivinodetvā araññasaññaṁ yeva manasikarissati
ekagganti tenāhaṁ nāgita tassa bhikkhuno attamano homi
araññavihārena idha panāhaṁ nāgita bhikkhuṁ passāmi araññikaṁ araññe
asamāhitaṁ nisinnaṁ tassa mayhaṁ nāgita evaṁ hoti idāni
ayamāyasmā asamāhitaṁ vā cittaṁ samādahissati samāhitaṁ vā cittaṁ
anurakkhissatīti tenāhaṁ nāgita bhikkhuno attamano homi araññavihārena
idha panāhaṁ nāgita bhikkhuṁ passāmi araññikaṁ araññe
samāhitaṁ nisinnaṁ tassa mayhaṁ nāgita evaṁ hoti idāni
ayamāyasmā avimuttaṁ vā cittaṁ vimocessati vimuttaṁ vā cittaṁ
anurakkhissatīti tenāhaṁ nāgita tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena
idha panāhaṁ nāgita bhikkhuṁ passāmi gāmantavihāraṁ lābhiṁ
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ so taṁ lābhasakkārasilokaṁ
1 Ma. Yu. ayaṁ pāṭho natthi. 2 Yu. sādiyeyyāti. 3 Ma. gāmantavihāriṁ.
4 Ma. Yu. araññakaṁ.
Nikāmayamāno riñcati paṭisallānaṁ riñcati araññavanapatthāni
pantāni senāsanāni gāmanigamarājadhāniṁ osaritvā vāsaṁ
kappeti tenāhaṁ nāgita tassa bhikkhuno na attamano homi
gāmantavihārena idha panāhaṁ nāgita bhikkhuṁ passāmi araññikaṁ lābhiṁ
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ so taṁ
lābhasakkārasilokaṁ paṭippaṇāmetvā na riñcati paṭisallānaṁ na riñcati
araññavanapatthāni pantāni senāsanāni tenāhaṁ nāgita tassa bhikkhuno
attamano homi araññavihārena yasmiṁ 1 panāhaṁ nāgita samaye
addhānamaggapaṭipanno na kañci 2 passāmi purato vā pacchato vā phāsu
me nāgita tasmiṁ samaye hoti antamaso uccārapassāvakammāyāti.
Sekhaparihāniyavaggo catuttho.
Tassuddānaṁ
sekhā dve aparihāni moggallānavijjābhāgiyā
vivādadānattakārī nidānaṁ kimmila dārukkhandhena nāgitoti.
--------------
Dhammikavaggo pañcamo

[314] 43 Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane
anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā patta
cīvaramādāya sāvatthiyaṁ piṇḍāya pāvisi sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā
pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi
1 Po. yasmā. Ma. Yu. yasmāhaṁ. 2 Po. Yu. kiñci.
Āyāmānanda yena pubbārāmo migāramātupāsādo tenupasaṅkamissāma
divā vihārāyāti. Evaṁ bhanteti kho āyasmā ānando bhagavato
paccassosi. Atha kho bhagavā āyasmatā ānandena saddhiṁ yena
pubbārāmo migāramātupāsādo tenupasaṅkami atha kho bhagavā
sāyaṇhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi
āyāmānanda yena pubbakoṭṭhako tenupasaṅkamissāma gattāni
parisiñcitunti. Evaṁ bhanteti kho āyasmā ānando bhagavato
paccassosi. Atha kho bhagavā āyasmatā ānandena saddhiṁ yena
pubbakoṭṭhako tenupasaṅkami gattāni parisiñcituṁ pubbakoṭṭhake
gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni
pubbasadisāni kurumāno 1 .
Tena kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa seto
nāma nāgo mahāturiyatāḷitavāditena pubbakoṭṭhakā paccuttarati. Apissu
taṁ jano disvā evamāha abhirūpo vata bho rañño nāgo dassanīyo
vata bho rañño nāgo pāsādiko vata bho rañño nāgo
kāyupapanno vata bho rañño nāgoti 2 .
Evaṁ vutte āyasmā udāyi bhagavantaṁ etadavoca hatthimeva
nu kho bhante mahantaṁ brahantaṁ kāyupapannaṁ jano disvā evamāha
nāgo vata bho nāgoti udāhu aññampi kañci mahantaṁ brahantaṁ
1 Ma. Yu. gattāni pubbāpayamāno. 2 Yu. ito paraṁ nāgo vata bho nāgoti
dissanti.
Kāyupapannaṁ jano disvā evamāha nāgo vata bho nāgoti hatthimpi
kho udāyi mahantaṁ brahantaṁ kāyupapannaṁ jano disvā evamāha nāgo
vata bho nāgoti. Assampi kho udāyi mahantaṁ brahantaṁ goṇampi
kho udāyi mahantaṁ brahantaṁ uragampi kho udāyi mahantaṁ brahantaṁ
rukkhampi kho udāyi mahantaṁ brahantaṁ manussampi kho udāyi mahantaṁ
brahantaṁ kāyupapannaṁ jano disvā evamāha nāgo vata bho nāgoti
apicudāyi yo sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā
pajāya sadevamanussāya āguṁ na karoti kāyena vācāya manasā tamahaṁ
nāgoti brūmīti. Acchariyaṁ bhante abbhutaṁ bhante yāva
subhāsitañcidaṁ bhante bhagavatā apicudāyi yo sadevake loke samārake
sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya āguṁ na
karoti kāyena vācāya manasā tamahaṁ nāgoti brūmīti.
Idañca panāhaṁ bhante bhagavatā subhāsitaṁ imāhi gāthāhi anumodāmi
manussabhūtaṁ sambuddhaṁ attadantaṁ samāhitaṁ
iriyamānaṁ brahmapathe cittassūpasame rataṁ
yaṁ manussā namassanti sabbadhammānapāraguṁ
devāpi taṁ namassanti iti me arahato sutaṁ.
Sabbasaññojanātītaṁ vanā nibbānamāgataṁ 1
kāmehi nekkhammarataṁ muttaṁ selāva kañcanaṁ
sabbe accarucī nāgo himavāññe siluccayo 2
1 Ma. nibbanamāgataṁ. 2 Ma. Yu. siluccaye.
Sabbesaṁ nāganāmānaṁ saccanāmo anuttaro.
Nāgaṁ vo kittayissāmi na hi āguṁ karoti so
soraccaṁ avihiṁsā ca pādā nāgassa te duve
tapo ca brahmacariyaṁ caraṇā nāgassa tyāpare
saddhāhattho mahānāgo upekkhāsetadantavā
sati gīvā siro paññā vimaṁsā dhammacintanā
dhammakucchisamātapo viveko tassa vāladhi
so jhāyī assāsarato ajjhattūpasamāhito 1
gacchaṁ samāhito nāgo ṭhito nāgo samāhito
seyyaṁ 2 samāhito nāgo nisinno pi samāhito
sabbattha saṁvuto nāgo esā nāgassa sampadā.
Bhuñjati anavajjāni sāvajjāni na bhuñjati
ghāsācchādanaṁ 3 laddhā sannidhiṁ parivajjaye 4
saññojanaṁ anuṁ thūlaṁ sabbaṁ chetvāna bandhanaṁ
yena yeneva gacchati anapekkhova gacchati.
Yathāpi udake jātaṁ puṇḍarikaṁ pavaḍḍhati
na upalimpati toyena sucigandhaṁ manoramaṁ
tatheva loke sujāto buddho loke viharati 5
na upalimpati lokena toyena padumaṁ yathā.
Mahāggini pajjalito 6 anāhārūpasammati
1 Ma. Yu. ajjhattaṁ susamāhito. 2 Yu. sayaṁ. 3 Ma. Yu. ghāsamacchādanaṁ.
4 Ma. Yu. parivajjayaṁ. 5 Yu. virajjati. 6 Ma. mahāginiva jalito.
Yu. mahāgini ....
Saṅkhāresūpasantesu nibbutoti pavuccati.
Atthassāyaṁ viññāpanī upamā viññūhi desitā.
Viññāyanti 1 mahānāgā nāgaṁ nāgena desitaṁ.
Vītarāgo vītadoso vītamoho anāsavo
sarīraṁ vijahaṁ nāgo parinibbissati 2 anāsavoti.