พุทธธรรมสงฆ์
บันทึกแบบเก่าจะเลิกใช้งานใน 15/08/2026 สํารองข้อมูลไว้ด้วยครับ
Suttantapiṭake aṅguttaranikāyassa paṭhamo bhāgo (เล่ม 20)

[490] 51 Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgato mahācoro sandhimpi
chindati nillopampi harati ekāgārikampi karoti paripanthepi tiṭṭhati
katamehi tīhi idha bhikkhave mahācoro visamanissito ca hoti
gahananissito ca hoti balavanissito ca hoti. Kathañca bhikkhave
mahācoro visamanissito hoti idha bhikkhave mahācoro nadīviduggaṁ vā
nissito hoti pabbatavisamaṁ vā evaṁ kho bhikkhave mahācoro
visamanissito hoti. Kathañca bhikkhave mahācoro gahananissito hoti
idha bhikkhave mahācoro tiṇagahanaṁ vā nissito hoti rukkhagahanaṁ vā
rodhaṁ 2 vā mahāvanasaṇḍaṁ vā evaṁ kho bhikkhave mahācoro
gahananissito hoti. Kathañca bhikkhave mahācoro balavanissito hoti
1 Ma. Yu. ito paraṁ imehi tīhi bhikkhave ṭhānehi ātappaṁ karaṇīyanti dissati.
2 Po. gehaṁ. Yu. gedhaṁ.
Idha bhikkhave mahācoro rājānaṁ vā rājamahāmattānaṁ vā nissito hoti
tassa evaṁ hoti sace maṁ koci kiñci vakkhati ime me
rājāno vā rājamahāmattā vā pariyodhāya atthaṁ bhaṇissantīti sace
naṁ koci kiñci āha tyāssa rājāno vā rājamahāmattā vā
pariyodhāya atthaṁ bhaṇanti evaṁ kho bhikkhave mahācoro balavanissito
hoti. Imehi kho bhikkhave tīhi aṅgehi samannāgato mahācoro
sandhimpi chindati nillopampi harati ekāgārikampi karoti paripanthepi
tiṭṭhati. Evameva kho bhikkhave tīhi dhammehi 1 samannāgato pāpabhikkhu
khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati sāvajjo ca hoti sānuvajjo
viññūnaṁ bahuñca apuññaṁ pasavati katamehi tīhi idha bhikkhave
pāpabhikkhu visamanissito ca hoti gahananissito ca balavanissito
ca. Kathañca bhikkhave pāpabhikkhu visamanissito hoti idha bhikkhave
pāpabhikkhu visamena kāyakammena samannāgato hoti visamena vacīkammena
samannāgato hoti visamena manokammena samannāgato hoti evaṁ
kho bhikkhave pāpabhikkhu visamanissito hoti. Kathañca bhikkhave pāpabhikkhu
gahananissito hoti idha bhikkhave pāpabhikkhu micchādiṭṭhiko hoti
antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato hoti evaṁ kho bhikkhave pāpabhikkhu
gahananissito hoti. Kathañca bhikkhave pāpabhikkhu balavanissito hoti
idha bhikkhave pāpabhikkhu rājānaṁ vā rājamahāmattānaṁ vā nissito
hoti tassa evaṁ hoti sace maṁ koci kiñci vakkhati ime me
1 Ma. aṅgehi.
Rājāno vā rājamahāmattā vā pariyodhāya atthaṁ bhaṇissantīti sace
naṁ koci kiñci āha tyāssa rājāno vā rājamahāmattā vā
pariyodhāya atthaṁ bhaṇanti evaṁ kho bhikkhave pāpabhikkhu
balavanissito hoti. Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato
pāpabhikkhu khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati sāvajjo ca hoti
sānuvajjo viññūnaṁ bahuñca apuññaṁ pasavatīti.
Cūḷavaggo pañcamo.
Tassuddānaṁ
sammukhiṭṭhānapaccayavattaṁ paresaṁ paṇḍitasīlañca
saṅkhataṁ pabbatātappaṁ mahācorenekārasāti.
Paṭhamo paṇṇāsako samatto.
----------
Dutiyapaṇṇāsako
brāhmaṇavaggo paṭhamo

Suttantapiṭake aṅguttaranikāyassa paṭhamo bhāgo (เล่ม 20)

[491] 52 Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati anāthapiṇḍikassa
ārāme. Athakho dve brāhmaṇā jiṇṇā vuḍḍhā mahallakā addhagatā
vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu
upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ
vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu ekamantaṁ nisinnā kho te brāhmaṇā
bhagavantaṁ etadavocuṁ mayamassu bho gotama brāhmaṇā jiṇṇā vuḍḍhā
mahallakā addhagatā vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā te camha 1
akatakalyāṇā akatakusalā akatabhīruttāṇā ovadatu no bhavaṁ gotamo
anusāsatu no bhavaṁ gotamo yaṁ amhākaṁ assa dīgharattaṁ hitāya
sukhāyāti. Taggha tumhe brāhmaṇā jiṇṇā vuḍḍhā mahallakā
addhagatā vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā te cattha akatakalyāṇā
akatakusalā akatabhīruttāṇā upanīyati kho ayaṁ brāhmaṇā
loko jarāya byādhinā maraṇena evaṁ upanīyamāne kho brāhmaṇā
loke jarāya byādhinā maraṇena yo idha kāyena saññamo vācāya
saññamo manasā saññamo taṁ tassa petassa tāṇañca lenañca
dīpañca saraṇañca parāyanañcāti.
1 Po. Ma. Yu. camhā.
Upanīyati jīvitamappamāyuṁ 1
jarūpanītassa na santi tāṇā
etaṁ bhayaṁ maraṇe pekkhamāno
puññāni kayirātha sukhāvahāni.
Yodha kāyena saññamo vācāya uda cetasā
taṁ tassa petassa sukhāya hoti
yaṁ jīvamāno pakaroti puññanti.

Suttantapiṭake aṅguttaranikāyassa paṭhamo bhāgo (เล่ม 20)

[492] 53 Athakho dve brāhmaṇā jiṇṇā vuḍḍhā mahallakā
addhagatā vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā yena bhagavā
tenupasaṅkamiṁsu upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu
ekamantaṁ nisinnā kho te brāhmaṇā bhagavantaṁ etadavocuṁ mayamassu
bho gotama brāhmaṇā jiṇṇā vuḍḍhā mahallakā addhagatā
vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā te camha akatakalyāṇā akatakusalā
akatabhīruttāṇā ovadatu no bhavaṁ gotamo anusāsatu no bhavaṁ
gotamo yaṁ amhākaṁ assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyāti. Taggha tumhe
brāhmaṇā jiṇṇā vuḍḍhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā
vīsavassasatikā jātiyā te cattha akatakalyāṇā akatakusalā
akatabhīruttāṇā āditto kho ayaṁ brāhmaṇā loko jarāya byādhinā
maraṇena evaṁ āditte kho 2 brāhmaṇā loke jarāya byādhinā
maraṇena yo idha kāyena saññamo vācāya saññamo manasā saññamo
1 Ma. Yu. jīvitamappamāyu. 2 Yu. khosaddo natthi.
Taṁ tassa petassa tāṇañca lenañca dīpañca saraṇañca parāyanañcāti.
Ādittasmiṁ agārasmiṁ yaṁ nīharati bhājanaṁ
taṁ tassa hoti atthāya no ca yaṁ tattha ḍayhati
evaṁ ādittake 1 loke jarāya maraṇena ca
nīharetheva dānena dinnaṁ hoti sunīhataṁ.
Yodha kāyena saññamo vācāya uda cetasā
taṁ tassa petassa sukhāya hoti
yaṁ jīvamāno pakaroti puññanti.

Suttantapiṭake aṅguttaranikāyassa paṭhamo bhāgo (เล่ม 20)

[493] 54 Athakho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi .pe. Ekamantaṁ
nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca sandiṭṭhiko dhammo
sandiṭṭhiko dhammoti bho gotama vuccati kittāvatā nu kho bho gotama
sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṁ
veditabbo viññūhīti. Ratto kho brāhmaṇa rāgena abhibhūto pariyādinnacitto
attabyābādhāyapi ceteti parabyābādhāyapi ceteti ubhayabyābādhāyapi
ceteti cetasikaṁpi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti rāge pahīne neva
attabyābādhāyapi ceteti na parabyābādhāyapi ceteti na
ubhayabyābādhāyapi ceteti na cetasikaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti
evaṁpi kho brāhmaṇa sandiṭṭhiko dhammo hoti ... Duṭṭho kho brāhmaṇa
dosena abhibhūto pariyādinnacitto attabyābādhāyapi ceteti
1 Po. Yu. ādīpito loko. Ma. āditto kho loko.
Parabyābādhāyapi ceteti ubhayabyābādhāyapi ceteti cetasikaṁpi dukkhaṁ
domanassaṁ paṭisaṁvedeti dose pahīne neva attabyābādhāyapi ceteti
na parabyābādhāyapi ceteti na ubhayabyābādhāyapi ceteti na cetasikaṁ
dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti evaṁpi kho brāhmaṇa sandiṭṭhiko
dhammo hoti ... Mūḷho kho brāhmaṇa mohena abhibhūto pariyādinnacitto
attabyābādhāyapi ceteti parabyābādhāyapi ceteti ubhayabyābādhāyapi
ceteti cetasikaṁpi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti mohe pahīne neva
attabyābādhāyapi ceteti na parabyābādhāyapi ceteti na
ubhayabyābādhāyapi ceteti na cetasikaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti evaṁpi
kho brāhmaṇa sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko
paccattaṁ veditabbo viññūhīti. Abhikkantaṁ bho gotama .pe.
Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatanti.

Suttantapiṭake aṅguttaranikāyassa paṭhamo bhāgo (เล่ม 20)

[494] 55 Athakho aññataro brāhmaṇaparibbājako yena bhagavā
tenupasaṅkami .pe. Ekamantaṁ nisinno kho so brāhmaṇaparibbājako
bhagavantaṁ etadavoca sandiṭṭhiko dhammo sandiṭṭhiko dhammoti bho
gotama vuccati kittāvatā nu kho bho gotama sandiṭṭhiko dhammo
hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṁ veditabbo viññūhīti.
Ratto kho brāhmaṇa rāgena abhibhūto pariyādinnacitto attabyābādhāyapi
ceteti parabyābādhāyapi ceteti ubhayabyābādhāyapi ceteti
cetasikaṁpi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti rāge pahīne neva
Attabyābādhāyapi ceteti na parabyābādhāyapi ceteti na ubhayabyābādhāyapi
ceteti na cetasikaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti ratto kho
brāhmaṇa rāgena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccaritaṁ carati
vācāya duccaritaṁ carati manasā duccaritaṁ carati rāge pahīne neva
kāyena duccaritaṁ carati na vācāya duccaritaṁ carati na manasā
duccaritaṁ carati ratto kho brāhmaṇa rāgena abhibhūto pariyādinnacitto
attatthaṁpi yathābhūtaṁ nappajānāti paratthaṁpi yathābhūtaṁ nappajānāti
ubhayatthaṁpi yathābhūtaṁ nappajānāti rāge pahīne attatthaṁpi yathābhūtaṁ
pajānāti paratthaṁpi yathābhūtaṁ pajānāti ubhayatthaṁpi yathābhūtaṁ pajānāti
evaṁpi kho brāhmaṇa sandiṭṭhiko dhammo hoti ... Duṭṭho kho
brāhmaṇa .pe. Mūḷho kho brāhmaṇa mohena abhibhūto pariyādinnacitto
attabyābādhāyapi ceteti parabyābādhāyapi ceteti ubhayabyābādhāyapi
ceteti cetasikaṁpi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti mohe pahīne
neva attabyābādhāyapi ceteti na parabyābādhāyapi ceteti na
ubhayabyābādhāyapi ceteti na cetasikaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti
mūḷho kho brāhmaṇa mohena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena
duccaritaṁ carati vācāya duccaritaṁ carati manasā duccaritaṁ carati
mohe pahīne neva kāyena duccaritaṁ carati na vācāya duccaritaṁ carati
na manasā duccaritaṁ carati mūḷho kho brāhmaṇa mohena abhibhūto
pariyādinnacitto attatthaṁpi yathābhūtaṁ nappajānāti paratthaṁpi yathābhūtaṁ
Nappajānāti ubhayatthaṁpi yathābhūtaṁ nappajānāti mohe pahīne attatthaṁpi
yathābhūtaṁ pajānāti paratthaṁpi yathābhūtaṁ pajānāti ubhayatthaṁpi yathābhūtaṁ
pajānāti evaṁpi kho brāhmaṇa sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko
ehipassiko opanayiko paccattaṁ veditabbo viññūhīti. Abhikkantaṁ
bho gotama .pe. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge
pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatanti.

Suttantapiṭake aṅguttaranikāyassa paṭhamo bhāgo (เล่ม 20)

[495] 56 Athakho jānussoṇī brāhmaṇo yena bhagavā
tenupasaṅkami .pe. Ekamantaṁ nisinno kho jānussoṇī brāhmaṇo
bhagavantaṁ etadavoca sandiṭṭhikaṁ nibbānaṁ sandiṭṭhikaṁ nibbānanti bho
gotama vuccati kittāvatā nu kho bho gotama sandiṭṭhikaṁ nibbānaṁ
hoti akālikaṁ ehipassikaṁ opanayikaṁ 1 paccattaṁ veditabbaṁ viññūhīti.
Ratto kho brāhmaṇa rāgena abhibhūto pariyādinnacitto attabyābādhāyapi
ceteti parabyābādhāyapi ceteti ubhayabyābādhāyapi
ceteti cetasikaṁpi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti rāge pahīne neva
attabyābādhāyapi ceteti na parabyābādhāyapi ceteti na ubhayabyābādhāyapi
ceteti na cetasikaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti evaṁpi kho
brāhmaṇa sandiṭṭhikaṁ nibbānaṁ hoti ... Duṭṭho kho brāhmaṇa .pe.
Mūḷho kho brāhmaṇa mohena abhibhūto pariyādinnacitto attabyābādhāyapi
ceteti parabyābādhāyapi ceteti ubhayabyābādhāyapi
ceteti cetasikaṁpi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti mohe pahīne neva
1 Ma. opaneyyikaṁ. ito paraṁ īdisameva.
Attabyābādhāyapi ceteti na parabyābādhāyapi ceteti na ubhayabyābādhāyapi
ceteti na cetasikaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti
evaṁpi kho brāhmaṇa sandiṭṭhikaṁ nibbānaṁ hoti ... Yato kho ayaṁ brāhmaṇa
anavasesaṁ rāgakkhayaṁ paṭisaṁvedeti anavasesaṁ dosakkhayaṁ paṭisaṁvedeti
anavasesaṁ mohakkhayaṁ paṭisaṁvedeti evaṁ kho brāhmaṇa sandiṭṭhikaṁ
nibbānaṁ hoti akālikaṁ ehipassikaṁ opanayikaṁ paccattaṁ veditabbaṁ
viññūhīti. Abhikkantaṁ bho gotama .pe. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo
dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatanti.

Suttantapiṭake aṅguttaranikāyassa paṭhamo bhāgo (เล่ม 20)

[496] 57 Athakho aññataro brāhmaṇamahāsālo yena bhagavā
tenupasaṅkami .pe. Ekamantaṁ nisinno kho so brāhmaṇamahāsālo
bhagavantaṁ etadavoca sutammetaṁ bho gotama pubbakānaṁ brāhmaṇānaṁ
vuḍḍhānaṁ mahallakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ pubbassudaṁ ayaṁ
loko avīci maññe phuṭo hoti 1 manussehi kukkuṭasampātikā
gāmanigamajanapadarājadhāniyoti ko nu kho bho gotama hetu ko paccayo
yenetarahi manussānaṁ khayo hoti tanuttaṁ paññāyati gāmāpi agāmā
honti nigamāpi anigamā honti nagarāpi anagarā honti janapadāpi
ajanapadā hontīti. Etarahi brāhmaṇa manussā adhammarāgarattā
visamalobhābhibhūtā micchādhammaparetā te adhammarāgarattā visamalobhābhibhūtā
micchādhammaparetā tiṇhāni satthāni gahetvā aññamaññassa 2
jīvitā voropenti tena bahū manussā kālaṁ karonti ayaṁpi
1 Po. Ma. Yu. ahosi. 2 Ma. aññamaññaṁ.
Kho brāhmaṇa hetu ayaṁ paccayo yenetarahi manussānaṁ khayo
hoti tanuttaṁ paññāyati gāmāpi agāmā honti nigamāpi
anigamā honti nagarāpi anagarā honti janapadāpi ajanapadā
honti. Puna ca paraṁ brāhmaṇa etarahi manussā adhammarāgarattā
visamalobhābhibhūtā micchādhammaparetā tesaṁ adhammarāgarattānaṁ visamalobhābhibhūtānaṁ
micchādhammaparetānaṁ devo na sammā dhāraṁ anuppavecchati
tena dubbhikkhaṁ hoti dussassaṁ setaṭṭhikaṁ salākāvuttaṁ tena bahū
manussā kālaṁ karonti ayaṁpi kho brāhmaṇa hetu ayaṁ paccayo
yenetarahi manussānaṁ khayo hoti tanuttaṁ paññāyati gāmāpi
agāmā honti nigamāpi anigamā honti nagarāpi anagarā honti
janapadāpi ajanapadā honti. Puna ca paraṁ brāhmaṇa etarahi manussā
adhammarāgarattā visamalobhābhibhūtā micchādhammaparetā tesaṁ adhammarāgarattānaṁ
visamalobhābhibhūtānaṁ micchādhammaparetānaṁ yakkhā vāḷe amanusse
ossajjanti tena bahū manussā kālaṁ karonti ayaṁpi kho
brāhmaṇa hetu ayaṁ paccayo yenetarahi manussānaṁ khayo hoti
tanuttaṁ paññāyati gāmāpi agamā honti nigamāpi anigamā
honti nagarāpi anagarā honti janapadāpi ajanapadā hontīti.
Abhikkantaṁ bho gotama .pe. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu
ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatanti.

Suttantapiṭake aṅguttaranikāyassa paṭhamo bhāgo (เล่ม 20)

[497] 58 Athakho vacchagotto paribbājako yena bhagavā
Tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi sammodanīyaṁ kathaṁ
sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi ekamantaṁ nisinno kho
vacchagotto paribbājako bhagavantaṁ etadavoca sutammetaṁ bho gotama
samaṇo gotamo evamāha mayhameva dānaṁ dātabbaṁ nāññesaṁ
dānaṁ dātabbaṁ mayhameva sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ nāññesaṁ sāvakānaṁ
dānaṁ dātabbaṁ mayhameva dinnaṁ mahapphalaṁ nāññesaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ
mayhameva sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ nāññesaṁ sāvakānaṁ dinnaṁ
mahapphalanti ye te bho gotama evamāhaṁsu samaṇo gotamo evamāha
mayhameva dānaṁ dātabbaṁ nāññesaṁ dānaṁ dātabbaṁ mayhameva sāvakānaṁ
dānaṁ dātabbaṁ nāññesaṁ sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ mayhameva dinnaṁ
mahapphalaṁ nāññesaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ mayhameva sāvakānaṁ dinnaṁ
mahapphalaṁ nāññesaṁ sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalanti kacci te bhoto
gotamassa vuttavādino na ca bhavantaṁ gotamaṁ abhūtena abbhācikkhanti
dhammassa cānudhammaṁ byākaronti na ca koci sahadhammiko vādānupāto
gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchati anabbhakkhātukāmā hi mayaṁ bhavantaṁ gotamanti.
Ye te vaccha evamāhaṁsu samaṇo gotamo evamāha mayhameva
dānaṁ dātabbaṁ .pe. Nāññesaṁ sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalanti
na me te vuttavādino abbhācikkhanti ca pana maṁ te asatā
abhūtena yo kho vaccha paraṁ dānaṁ dadantaṁ vāreti so tiṇṇaṁ
anutarāyakaro hoti tiṇṇaṁ pāripanthiko katamesaṁ tiṇṇaṁ dāyakasusa
Puññantarāyakaro hoti paṭiggāhakānaṁ lābhantarāyakaro hoti pubbeva
kho panassa attā khato ca hoti upahato ca yo kho vaccha
paraṁ dānaṁ dadantaṁ vāreti so imesaṁ tiṇṇaṁ antarāyakaro hoti
tiṇṇaṁ pāripanthiko. Ahaṁ kho pana vaccha evaṁ vadāmi yepi te
candanikāya vā oliggalle vā pāṇā tatrapi yo thālidhovanaṁ vā
sarāvadhovanaṁ vā chaḍḍeti ye tattha pāṇā te tena 1 yāpentūti
tatonidānaṁ ahaṁ vaccha puññassa āgamaṁ vadāmi ko pana vādo
manussabhūte. Apicāhaṁ vaccha sīlavato dinnaṁ mahapphalaṁ vadāmi no tathā
dussīle 2 so ca hoti pañcaṅgavippahīno pañcaṅgasamannāgato
katamāni pañcaṅgāni pahīnāni honti kāmacchando pahīno hoti
byāpādo pahīno hoti thīnamiddhaṁ pahīnaṁ hoti uddhaccakukkuccaṁ
pahīnaṁ hoti vicikicchā pahīnā hoti imāni pañcaṅgāni pahīnāni
honti katamehi pañcaṅgehi samannāgato hoti asekhena
sīlakkhandhena samannāgato hoti asekhena samādhikkhandhena samannāgato
hoti asekhena paññākkhandhena samannāgato hoti asekhena
vimuttikkhandhena samannāgato hoti asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena
samannāgato hoti imehi paccaṅgehi samannāgato hoti iti
pañcaṅgavippahīne pañcaṅgasamannāgate dinnaṁ mahapphalanti vadāmīti.
Iti kaṇhāsu setāsu rohiṇīsu harīsu vā
kammāsāsu sarūpāsu gosu pārevatāsu vā
1 Yu. yena. 2 Ma. dussīlassa.
Yāsukāsuci 1 etāsu danto jāyati puṅgavo
dhorayho balasampanno kalyāṇajavanikkamo
tameva bhāre yuñjanti nāssa vaṇṇaṁ parikkhare
evameva manussesu yasmiṁkasmiñci jātiyaṁ 2
khattiye brāhmaṇe vesse sudde caṇḍālapukkuse
yāsukāsuci etāsu danto jāyati subbato
dhammaṭṭho sīlasampanno saccavādī hirīmano
pahīnajātimaraṇo brahmacariyassa kevalī
pannabhāro visaṁyutto katakicco anāsavo
pāragū sabbadhammānaṁ anupādāya nibbuto
tasmiṁ ve 3 viraje khette vipulā hoti dakkhiṇā.
Bālā ca avijānantā dummedhā assutāvino
bahiddhā dadanti dānāni 4 nahi sante upāsare.
Ye ca sante upāsenti sappaññe dhīrasammate
saddhā ca nesaṁ sugate mūlajātā patiṭṭhitā
devalokañca te yanti kule vā idha jāyare
anupubbena nibbānaṁ adhigacchanti paṇḍitāti.

Suttantapiṭake aṅguttaranikāyassa paṭhamo bhāgo (เล่ม 20)

[498] 59 Athakho tikaṇṇo brāhmaṇo yena bhagavā
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi sammodanīyaṁ kathaṁ
sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi ekamantaṁ nisinno kho
1 Po. Yu. yāsukāsu ca. ito paraṁ īdisameva. 2 Po. Ma. jātiye. 3 Ma. Yu.
tasmiṁyeva. 4 Yu. dānā.
Tikaṇṇo brāhmaṇo bhagavato sammukhā tevijjānaṁ sudaṁ brāhmaṇānaṁ
vaṇṇaṁ bhāsati evampi tevijjā brāhmaṇā itipi tevijjā
brāhmaṇāti. Yathākathaṁ pana brāhmaṇa brāhmaṇā brāhmaṇaṁ tevijjaṁ
paññāpentīti. Idha bho gotama brāhmaṇo ubhato sujāto hoti
mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā
akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena ajjhāyako mantadharo tiṇṇaṁ vedānaṁ
pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ padako
veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayoti evaṁ kho bho
gotama brāhmaṇā brāhmaṇaṁ tevijjaṁ paññāpentīti. Aññathā
kho brāhmaṇa brāhmaṇā brāhmaṇaṁ tevijjaṁ paññāpenti aññathā
ca pana ariyassa vinaye tevijjo hotīti. Yathākathaṁ pana bho gotama
ariyassa vinaye tevijjo hoti sādhu me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ
desetu yathā ariyassa vinaye tevijjo hotīti. Tenahi brāhmaṇa
suṇāhi sādhukaṁ manasikarohi bhāsissāmīti. Evaṁ bhoti kho tikaṇṇo
brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca idha brāhmaṇa
bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ
vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati vitakkavicārānaṁ vūpasamā
ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ
pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati pītiyā ca virāgā upekkhako
ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti yantaṁ
Ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja
viharati sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva
somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ
catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati so evaṁ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite
āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmeti so
anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati seyyathīdaṁ ekampi jātiṁ dvepi
jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi
jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattāḷīsampi jātiyo
paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi
anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe
amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṁgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro
evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto so tato cuto amutra udapādiṁ
tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṁgotto evaṁgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro
evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto so tato cuto idhūpapannoti
iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati ayamassa
paṭhamā vijjā adhigatā hoti avijjā vihatā vijjā uppannā tamo
vihato āloko uppanno yathātaṁ appamattassa ātāpino
pahitattassa viharato. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte
Sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti so dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne
hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage
satte pajānāti ime 1 vata bhonto sattā kāyaduccaritena
samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā
ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā te
kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā
ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena
samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā
sammādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ
lokaṁ upapannāti [2]- iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena
satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe
sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti ayamassa dutiyā vijjā
adhigatā hoti avijjā vihatā vijjā uppannā tamo vihato
āloko uppanno yathātaṁ appamattassa ātāpino pahitattassa
viharato. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe
vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ
khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti so idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ pajānāti
ayaṁ dukkhasamudayoti yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ dukkhanirodhoti yathābhūtaṁ
pajānāti ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti ime
1 Yu. ime vā pana. 2 Yu. so.
Āsavāti yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ āsavasamudayoti yathābhūtaṁ pajānāti
ayaṁ āsavanirodhoti yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadāti
yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi
cittaṁ vimuccati bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati avijjāsavāpi cittaṁ
vimuccati vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti khīṇā jāti vusitaṁ
brahmacariyaṁ kataṁ karaṇīyaṁ nāparaṁ itthattāyāti pajānāti ayamassa
tatiyā vijjā adhigatā hoti avijjā vihatā vijjā uppannā
tamo vihato āloko uppanno yathātaṁ appamattassa
ātāpino pahitattassa viharatoti.
Anuccāvacasīlassa nipakassa ca jhāyino
cittaṁ yassa vasībhūtaṁ ekaggaṁ susamāhitaṁ
taṁ ve tamonudaṁ dhīraṁ tevijjaṁ maccuhāyinaṁ
hitaṁ devamanussānaṁ āhu saccappahāyinaṁ 1
tīhi vijjāhi sampannaṁ asammūḷhavihārinaṁ
buddhaṁ antimasārīraṁ 2 taṁ namassanti gotamaṁ.
Pubbenivāsaṁ yo vedī saggāpāyañca passati
atho jātikkhayaṁ patto abhiññāvosito muni
etāhi tīhi vijjāhi tevijjo hoti brāhmaṇo
tamahaṁ vadāmi tevijjaṁ nāññaṁ lapitalāpananti.
1 Po. Ma. sabbappahāyinaṁ 2 Po. antimadehadhāraṁ Ma. antimadehinaṁ Yu. antimasarīraṁ.
Evaṁ kho brāhmaṇa ariyassa vinaye tevijjo hotīti. Aññathā
bho gotama brāhmaṇānaṁ tevijjo aññathā ca pana ariyassa vinaye
tevijjo hoti imassa ca bho gotama ariyassa vinaye tevijjassa
brāhmaṇānaṁ tevijjo kalaṁ nāgghati soḷasiṁ abhikkantaṁ bho gotama .pe.
Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatanti.

Suttantapiṭake aṅguttaranikāyassa paṭhamo bhāgo (เล่ม 20)

[499] 60 Athakho jānussoṇī brāhmaṇo yena bhagavā
tenupasaṅkami .pe. Ekamantaṁ nisinno kho jānussoṇī brāhmaṇo
bhagavantaṁ etadavoca yassassu bho gotama yañño vā saddhaṁ vā
thālipāko vā deyyadhammaṁ vā tevijjesu brāhmaṇesu dānaṁ
dadeyyāti. Yathā kathaṁ pana brāhmaṇa brāhmaṇā brāhmaṇaṁ tevijjaṁ
paññāpentīti. Idha bho gotama brāhmaṇo ubhato sujāto hoti
mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā
akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena ajjhāyako mantadharo tiṇṇaṁ vedānaṁ
pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ padako
veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayoti evaṁ kho bho
gotama brāhmaṇā brāhmaṇaṁ tevijjaṁ paññāpentīti. Aññathā
kho brāhmaṇa brāhmaṇā brāhmaṇaṁ tevijjaṁ paññāpenti aññathā
ca pana ariyassa vinaye tevijjo hotīti. Yathākathaṁ pana bho gotama
ariyassa vinaye tevijjo hoti sādhu me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ
desetu yathā ariyassa vinaye tevijjo hotīti. Tenahi brāhmaṇa
Suṇāhi sādhukaṁ manasikarohi bhāsissāmīti. Evaṁ bhoti kho
jānussoṇī brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca idha
brāhmaṇa bhikkhu vivicceva kāmehi .pe. Catutthaṁ jhānaṁ upasampajja
viharati so evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe
vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussati-
ñāṇāya cittaṁ abhininnāmeti so anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ
anussarati .pe. Ayamassa paṭhamā vijjā adhigatā hoti avijjā
vihatā vijjā uppannā tamo vihato āloko uppanno
yathātaṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. So evaṁ
samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte
kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ
abhininnāmeti so dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena
satte passati .pe. Ayamassa dutiyā vijjā adhigatā hoti
avijjā vihatā vijjā uppannā tamo vihato āloko uppanno
yathātaṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. So evaṁ
samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte
kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavā naṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti
so idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ pajānāti .pe. Ayaṁ dukkhanirodhagāminī
paṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti ime āsavāti yathābhūtaṁ pajānāti .pe.
Ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti tassa evaṁ
Jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati bhavāsavāpi
cittaṁ vimuccati avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati vimuttasmiṁ vimuttamiti
ñāṇaṁ hoti khīṇā jāti vusitaṁ brahmacariyaṁ kataṁ karaṇīyaṁ
nāparaṁ itthattāyāti pajānāti ayamassa tatiyā vijjā adhigatā
hoti avijjā vihatā vijjā uppannā tamo vihato āloko
uppanno yathātaṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharatoti.
Yo 1 sīlabbatasampanno pahitatto samāhito
cittaṁ yassa vasībhūtaṁ ekaggaṁ susamāhitaṁ
pubbenivāsaṁ yo vedī saggāpāyañca passati
atho jātikkhayaṁ patto abhiññāvosito muni
etāhi tīhi vijjāhi tevijjo hoti brāhmaṇo
tamahaṁ vadāmi tevijjaṁ nāññaṁ lapitalāpananti.
Evaṁ kho brāhmaṇa ariyassa vinaye tevijjo hotīti. Aññathā
bho gotama brāhmaṇānaṁ tevijjo aññathā ca pana ariyassa vinaye
tevijjo hoti imassa ca bho gotama ariyassa vinaye tevijjassa
brāhmaṇānaṁ tevijjo kalaṁ nāgghati soḷsiṁ abhikkantaṁ bho gotama .pe.
Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ
gatanti.