พุทธธรรมสงฆ์
Abhidhammapiṭake vibhaṅgo (เล่ม 35)

[102] Dasāyatanā abyākatā dvāyatanā siyā kusalā siyā
akusalā siyā abyākatā. Dasāyatanā na vattabbā sukhāya vedanāya
sampayuttātipi dukkhāya vedanāya sampayuttātipi adukkhamasukhāya vedanāya
sampayuttātipi manāyatanaṁ siyā sukhāya vedanāya sampayuttaṁ siyā
dukkhāya vedanāya sampayuttaṁ siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṁ
dhammāyatanaṁ siyā sukhāya vedanāya sampayuttaṁ siyā dukkhāya vedanāya
sampayuttaṁ siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṁ siyā na vattabbaṁ
sukhāya vedanāya sampayuttantipi dukkhāya vedanāya sampayuttantipi
adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttantipi dasāyatanā nevavipākanavipākadhammadhammā
dvāyatanā siyā vipākā siyā vipākadhammadhammā siyā
nevavipākanavipākadhammadhammā. Pañcāyatanā upādinnupādāniyā
Saddāyatanaṁ anupādinnupādāniyaṁ cattārāyatanā siyā upādinnupādāniyā
siyā anupādinnupādāniyā siyā anupādinnānupādāniyā
dvāyatanā siyā upādinnupādāniyā siyā anupādinnupādāniyā siyā
anupādinnānupādāniyā. Dasāyatanā asaṅkiliṭṭhasaṅkilesikā dvāyatanā
siyā saṅkiliṭṭhasaṅkilesikā siyā asaṅkiliṭṭhasaṅkilesikā siyā
asaṅkiliṭṭhāsaṅkilesikā. Dasāyatanā avitakkāvicārā manāyatanaṁ
siyā savitakkasavicāraṁ siyā avitakkavicāramattaṁ siyā avitakkāvicāraṁ
dhammāyatanaṁ siyā savitakkasavicāraṁ siyā avitakkavicāramattaṁ siyā avitakkāvicāraṁ
siyā na vattabbaṁ savitakkasavicārantipi avitakkavicāramattantipi
avitakkāvicārantipi. Dasāyatanā na vattabbā pītisahagatātipi
sukhasahagatātipi upekkhāsahagatātipi dvāyatanā siyā pītisahagatā
siyā sukhasahagatā siyā upekkhāsahagatā siyā na vattabbā
pītisahagatātipi sukhasahagatātipi upekkhāsahagatātipi. Dasāyatanā
nevadassanenanabhāvanāyapahātabbā dvāyatanā siyā dassanena
pahātabbā siyā bhāvanāya pahātabbā siyā nevadassanenanabhāvanāya-
pahātabbā. Dasāyatanā nevadassanenanabhāvanāyapahātabbahetukā
dvāyatanā siyā dassanena pahātabbahetukā siyā bhāvanāya
pahātabbahetukā siyā nevadassanenanabhāvanāyapahātabbahetukā.
Dasāyatanā nevāacayagāminonāpacayagāmino dvāyatanā siyā ācayagāmino
siyā apacayagāmino siyā nevāacayagāminonāpacayagāmino.
Dasāyatanā nevasekkhānāsekkhā dvāyatanā siyā sekkhā siyā
asekkhā siyā nevasekkhānāsekkhā. Dasāyatanā parittā dvāyatanā
siyā parittā siyā mahaggatā siyā appamāṇā. Dasāyatanā
anārammaṇā dvāyatanā siyā parittārammaṇā siyā
mahaggatārammaṇā siyā appamāṇārammaṇā siyā na vattabbā
parittārammaṇātipi mahaggatārammaṇātipi appamāṇārammaṇātipi.
Dasāyatanā majjhimā dvāyatanā siyā hīnā siyā majjhimā siyā
paṇītā. Dasāyatanā aniyatā dvāyatanā siyā micchattaniyatā
siyā sammattaniyatā siyā aniyatā. Dasāyatanā anārammaṇā
dvāyatanā siyā maggārammaṇā siyā maggahetukā siyā maggādhipatino
siyā na vattabbā maggārammaṇātipi maggahetukātipi maggādhipatinotipi.
Pañcāyatanā siyā uppannā siyā uppādino na
vattabbā anuppannāti saddāyatanaṁ siyā uppannaṁ siyā anuppannaṁ
na vattabbaṁ uppādīti pañcāyatanā siyā uppannā siyā
anuppannā siyā uppādino dhammāyatanaṁ siyā uppannaṁ siyā
anuppannaṁ siyā uppādi siyā na vattabbaṁ uppannantipi anuppannantipi
uppādītipi. Ekādasāyatanā siyā atītā siyā anāgatā siyā
paccuppannā dhammāyatanaṁ siyā atītaṁ siyā anāgataṁ siyā paccuppannaṁ
siyā na vattabbaṁ atītantipi anāgatantipi paccuppannantipi.
Dasāyatanā anārammaṇā dvāyatanā siyā atītārammaṇā siyā
Anāgatārammaṇā siyā paccuppannārammaṇā siyā na vattabbā
atītārammaṇātipi anāgatārammaṇātipi paccuppannārammaṇātipi siyā
ajjhattā siyā bahiddhā siyā ajjhattabahiddhā. Dasāyatanā
anārammaṇā dvāyatanā siyā ajjhattārammaṇā siyā bahiddhārammaṇā
siyā ajjhattabahiddhārammaṇā siyā na vattabbā ajjhattārammaṇātipi
bahiddhārammaṇātipi ajjhattabahiddhārammaṇātipi. Rūpāyatanaṁ
sanidassanasappaṭighaṁ navāyatanā anidassanasappaṭighā dvāyatanā
anidassanāppaṭighā.

Abhidhammapiṭake vibhaṅgo (เล่ม 35)

[103] Ekādasāyatanā na hetū dhammāyatanaṁ siyā hetu siyā na
hetu. Dasāyatanā ahetukā dvāyatanā siyā sahetukā siyā ahetukā.
Dasāyatanā hetuvippayuttā dvāyatanā siyā hetusampayuttā siyā
hetuvippayuttā. Dasāyatanā na vattabbā hetu ceva sahetukā cātipi
sahetukā ceva na ca hetūtipi manāyatanaṁ na vattabbaṁ hetu ceva
sahetukañcāti siyā sahetukañceva na ca hetu siyā na vattabbaṁ
sahetukañceva na ca hetūti dhammāyatanaṁ siyā hetu ceva sahetukañca
siyā sahetukañceva na ca hetu siyā na vattabbaṁ hetu ceva
sahetukañcātipi sahetukañceva na ca hetūtipi. Dasāyatanā na vattabbā
hetū ceva hetusampayuttā cātipi hetusampayuttā ceva na ca hetūtipi
manāyatanaṁ na vattabbaṁ hetu ceva hetusampayuttañcāti siyā
hetusampayuttañceva na ca hetu siyā na vattabbaṁ hetusampayuttañceva
Na ca hetūti dhammāyatanaṁ siyā hetu ceva hetusampayuttañca
siyā hetusampayuttañceva na ca hetu siyā na vattabbaṁ hetu ceva
hetusampayuttañcātipi hetusampayuttañceva na ca hetūtipi. Dasāyatanā
na hetū ahetukā manāyatanaṁ siyā na hetu sahetukaṁ siyā na
hetu ahetukaṁ dhammāyatanaṁ siyā na hetu sahetukaṁ siyā na hetu
ahetukaṁ siyā na vattabbaṁ na hetu sahetukantipi na hetu ahetukantipi.

Abhidhammapiṭake vibhaṅgo (เล่ม 35)

[104] Ekādasāyatanā sappaccayā dhammāyatanaṁ siyā sappaccayaṁ
siyā appaccayaṁ. Ekādasāyatanā saṅkhatā dhammāyatanaṁ
siyā saṅkhataṁ siyā asaṅkhataṁ. Ekādasāyatanā anidassanā rūpāyatanaṁ
sanidassanaṁ. Dasāyatanā sappaṭighā dvāyatanā appaṭighā.
Dasāyatanā rūpā manāyatanaṁ arūpaṁ dhammāyatanaṁ siyā rūpaṁ siyā
arūpaṁ. Dasāyatanā lokiyā dvāyatanā siyā lokiyā siyā
lokuttarā. Kenaci viññeyyā kenaci na viññeyyā.

Abhidhammapiṭake vibhaṅgo (เล่ม 35)

[105] Ekādasāyatanā no āsavā dhammāyatanaṁ siyā āsavo
siyā no āsavo. Dasāyatanā sāsavā dvāyatanā siyā sāsavā
siyā anāsavā. Dasāyatanā āsavavippayuttā dvāyatanā siyā
āsavasampayuttā siyā āsavavippayuttā. Dasāyatanā na vattabbā
āsavā ceva sāsavā cāti sāsavā ceva no ca āsavā manāyatanaṁ
na vattabbaṁ āsavo ceva sāsavañcāti siyā sāsavañceva no ca
āsavo siyā na vattabbaṁ sāsavañceva no ca āsavoti dhammāyatanaṁ
Siyā āsavo ceva sāsavañca siyā sāsavañceva no ca āsavo siyā
na vattabbaṁ āsavo ceva sāsavañcātipi sāsavañceva no ca āsavotipi.
Dasāyatanā na vattabbā āsavā ceva āsavasampayuttā cātipi āsavasampayuttā
ceva no ca āsavātipi manāyatanaṁ na vattabbaṁ āsavo ceva
āsavasampayuttañcāti siyā āsavasampayuttañceva no ca āsavo
siyā na vattabbaṁ āsavasampayuttañceva no ca āsavoti dhammāyatanaṁ
siyā āsavo ceva āsavasampayuttañca siyā āsavasampayuttañceva
no ca āsavo siyā na vattabbaṁ āsavo ceva āsavasampayuttañcātipi
āsavasampayuttañceva no ca āsavotipi. Dasāyatanā āsavavippayuttasāsavā
dvāyatanā siyā āsavavippayuttasāsavā siyā āsavavippayuttānāsavā
siyā na vattabbā āsavavippayuttasāsavātipi
āsavavippayuttānāsavātipi.

Abhidhammapiṭake vibhaṅgo (เล่ม 35)

[106] Ekādasāyatanā no saññojanā dhammāyatanaṁ siyā
saññojanaṁ siyā no saññojanaṁ. Dasāyatanā saññojaniyā dvāyatanā
siyā saññojaniyā siyā asaññojaniyā. Dasāyatanā saññojanavippayuttā
dvāyatanā siyā saññojanasampayuttā siyā saññojanavippayuttā.
Dasāyatanā na vattabbā saññojanā ceva saññojaniyā
cāti saññojaniyā ceva no ca saññojanā manāyatanaṁ na vattabbaṁ
saññojanañceva saññojaniyañcāti siyā saññojaniyañceva no ca
saññojanaṁ siyā na vattabbaṁ saññojaniyañceva no ca saññojananti
Dhammāyatanaṁ siyā saññojanañceva saññojaniyañca siyā saññojaniyañceva
no ca saññojanaṁ siyā na vattabbaṁ saññojanañceva
saññojaniyañcātipi saññojaniyañceva no ca saññojanantipi.
Dasāyatanā na vattabbā saññojanā ceva saññojanasampayuttā
cātipi saññojanasampayuttā ceva no ca saññojanātipi manāyatanaṁ
na vattabbaṁ saññojanañceva saññojanasampayuttañcāti siyā
saññojanasampayuttañceva no ca saññojanaṁ siyā na vattabbaṁ
saññojanasampayuttañceva no ca saññojananti dhammāyatanaṁ siyā
saññojanañceva saññojanasampayuttañceva siyā saññojanasampayuttañceva
no ca saññojanaṁ siyā na vattabbaṁ saññojanañceva
saññojanasampayuttañcātipi saññojanasampayuttañceva no ca saññojanantipi.
Dasāyatanā saññojanavippayuttasaññojaniyā dvāyatanā
siyā saññojanavippayuttasaññojaniyā siyā saññojanavippayuttāsaññojaniyā
siyā na vattabbā saññojanavippayuttasaññojaniyātipi
saññojanavippayuttāsaññojaniyātipi.

Abhidhammapiṭake vibhaṅgo (เล่ม 35)

[107] Ekādasāyatanā no ganthā dhammāyatanaṁ siyā gantho siyā
no gantho. Dasāyatanā ganthaniyā dvāyatanā siyā ganthaniyā siyā
aganthaniyā. Dasāyatanā ganthavippayuttā dvāyatanā siyā ganthasampayuttā
siyā ganthavippayuttā. Dasāyatanā na vattabbā ganthā
ceva ganthaniyā cāti ganthaniyā ceva no ca ganthā manāyatanaṁ na
Vattabbaṁ gantho ceva ganthaniyañcāti siyā ganthaniyañceva no ca
gantho siyā na vattabbaṁ ganthaniyañceva no ca ganthoti dhammāyatanaṁ
siyā gantho ceva ganthaniyañca siyā ganthaniyañceva no ca gantho siyā
na vattabbaṁ gantho ceva ganthaniyañcātipi ganthaniyañceva no ca ganthotipi.
Dasāyatanā na vattabbā ganthā ceva ganthasampayuttā cātipi
ganthasampayuttā ceva no ca ganthātipi manāyatanaṁ na vattabbaṁ gantho
ceva ganthasampayuttañcāti siyā ganthasampayuttañceva no ca gantho
siyā na vattabbaṁ ganthasampayuttañceva no ca ganthoti dhammāyatanaṁ
siyā gantho ceva ganthasampayuttañca siyā ganthasampayuttañceva no ca
gantho siyā na vattabbaṁ gantho ceva ganthasampayuttañcātipi ganthasampayuttañceva
no ca ganthotipi. Dasāyatanā ganthavippayuttaganthaniyā
dvāyatanā siyā ganthavippayuttaganthaniyā siyā ganthavippayuttāganthaniyā
siyā na vattabbā ganthavippayuttaganthaniyātipi ganthavippayuttāganthaniyātipi.

Abhidhammapiṭake vibhaṅgo (เล่ม 35)

[108] Ekādasāyatanā no oghā .pe. No yogā .pe. No
nīvaraṇā dhammāyatanaṁ siyā nīvaraṇaṁ siyā no nīvaraṇaṁ. Dasāyatanā
nīvaraṇiyā dvāyatanā siyā nīvaraṇiyā siyā anīvaraṇiyā. Dasāyatanā
nīvaraṇavippayuttā dvāyatanā siyā nīvaraṇasampayuttā siyā nīvaraṇavippayuttā.
Dasāyatanā na vattabbā nīvaraṇā ceva nīvaraṇiyā cāti
nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇā manāyatanaṁ na vattabbaṁ nīvaraṇañceva
Nīvaraṇiyañcāti siyā nīvaraṇiyañceva no ca nīvaraṇaṁ siyā na vattabbaṁ
nīvaraṇiyañceva no ca nīvaraṇanti dhammāyatanaṁ siyā nīvaraṇañceva
nīvaraṇiyañca siyā nīvaraṇiyañceva no ca nīvaraṇaṁ siyā na vattabbaṁ
nīvaraṇañceva nīvaraṇiyañcātipi nīvaraṇiyañceva no ca nīvaraṇantipi.
Dasāyatanā na vattabbā nīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttā cātipi
nīvaraṇasampayuttā ceva no ca nīvaraṇātipi manāyatanaṁ na vattabbaṁ
nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañcāti siyā nīvaraṇasampayuttañceva
no ca nīvaraṇaṁ siyā na vattabbaṁ nīvaraṇasampayuttañceva no ca nīvaraṇanti
dhammāyatanaṁ siyā nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañca siyā
nīvaraṇasampayuttañceva no ca nīvaraṇaṁ siyā na vattabbaṁ nīvaraṇañceva
nīvaraṇasampayuttañcātipi nīvaraṇasampayuttañceva no ca nīvaraṇantipi.
Dasāyatanā nīvaraṇavippayuttanīvaraṇiyā dvāyatanā siyā nīvaraṇavippayuttanīvaraṇiyā
siyā nīvaraṇavippayuttānīvaraṇiyā siyā na vattabbā
nīvaraṇavippayuttanīvaraṇiyātipi nīvaraṇavippayuttānīvaraṇiyātipi.

Abhidhammapiṭake vibhaṅgo (เล่ม 35)

[109] Ekādasāyatanā no parāmāsā dhammāyatanaṁ siyā parāmāso
siyā no parāmāso. Dasāyatanā parāmaṭṭhā dvāyatanā
siyā parāmaṭṭhā siyā aparāmaṭṭhā. Dasāyatanā parāmāsavippayuttā
manāyatanaṁ siyā parāmāsasampayuttaṁ siyā parāmāsavippayuttaṁ
dhammāyatanaṁ siyā parāmāsasampayuttaṁ siyā parāmāsavippayuttaṁ siyā na
vattabbaṁ parāmāsasampayuttantipi parāmāsavippayuttantipi. Dasāyatanā
Na vattabbā parāmāsā ceva parāmaṭṭhā cāti parāmaṭṭhā ceva no ca
parāmāsā manāyatanaṁ na vattabbaṁ parāmāso ceva parāmaṭṭhañcāti
siyā parāmaṭṭhañceva no ca parāmāso siyā na vattabbaṁ parāmaṭṭhañceva
no ca parāmāsoti dhammāyatanaṁ siyā parāmāso ceva parāmaṭṭhañca
siyā parāmaṭṭhañceva no ca parāmāso siyā na vattabbaṁ
parāmāso ceva parāmaṭṭhañcātipi parāmaṭṭhañceva no ca parāmāsotipi.
Dasāyatanā parāmāsavippayuttaparāmaṭṭhā dvāyatanā siyā
parāmāsavippayuttaparāmaṭṭhā siyā parāmāsavippayuttāparāmaṭṭhā
siyā na vattabbā parāmāsavippayuttaparāmaṭṭhātipi
parāmāsavippayuttāparāmaṭṭhātipi.

Abhidhammapiṭake vibhaṅgo (เล่ม 35)

[110] Dasāyatanā anārammaṇā manāyatanaṁ sārammaṇaṁ dhammāyatanaṁsiyā
sārammaṇaṁ siyā anārammaṇaṁ. Manāyatanaṁ cittaṁ ekādasāyatanā
no cittā. Ekādasāyatanā acetasikā dhammāyatanaṁ
siyā cetasikaṁ siyā acetasikaṁ. Dasāyatanā cittavippayuttā dhammāyatanaṁsiyā
cittasampayuttaṁ siyā cittavippayuttaṁ manāyatanaṁ na vattabbaṁ
cittena sampayuttantipi cittena vippayuttantipi. Dasāyatanā cittavisaṁsaṭṭhā
dhammāyatanaṁ siyā cittasaṁsaṭṭhaṁ siyā cittavisaṁsaṭṭhaṁ manāyatanaṁna
vattabbaṁ cittena saṁsaṭṭhantipi cittena visaṁsaṭṭhantipi. Chāyatanā
no cittasamuṭṭhānā chāyatanā siyā cittasamuṭṭhānā siyā no cittasamuṭṭhānā.
Ekādasāyatanā no cittasahabhuno dhammāyatanaṁ siyā
Cittasahabhū siyā no cittasahabhū. Ekādasāyatanā no cittānuparivattino
dhammāyatanaṁ siyā cittānuparivatti siyā no cittānuparivatti.
Ekādasāyatanā no cittasaṁsaṭṭhasamuṭṭhānā dhammāyatanaṁ siyā
cittasaṁsaṭṭhasamuṭṭhānaṁ siyā no cittasaṁsaṭṭhasamuṭṭhānaṁ. Ekādasāyatanā
no cittasaṁsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno dhammāyatanaṁ siyā cittasaṁsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhū
siyā no cittasaṁsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhū. Ekādasāyatanā
no cittasaṁsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino dhammāyatanaṁ siyā
cittasaṁsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivatti siyā no cittasaṁsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivatti.
Chāyatanā ajjhattikā chāyatanā bāhirā. Navāyatanā upādā
dvāyatanā nupādā dhammāyatanaṁ siyā upādā siyā nupādā.
Pañcāyatanā upādinnā saddāyatanaṁ anupādinnaṁ chāyatanā siyā
upādinnā siyā anupādinnā.

Abhidhammapiṭake vibhaṅgo (เล่ม 35)

[111] Ekādasāyatanā nupādānā dhammāyatanaṁ siyā upādānaṁ
siyā nupādānaṁ. Dasāyatanā upādāniyā dvāyatanā siyā upādāniyā
siyā anupādāniyā. Dasāyatanā upādānavippayuttā dvāyatanā
siyā upādānasampayuttā siyā upādānavippayuttā. Dasāyatanā
na vattabbā upādānā ceva upādāniyā cāti upādāniyā ceva
no ca upādānā manāyatanaṁ na vattabbaṁ upādānañceva upādāniyañcāti
siyā upādāniyañceva no ca upādānaṁ siyā na vattabbaṁ
upādāniyañceva no ca upādānanti dhammāyatanaṁ siyā upādānañceva
Upādāniyañca siyā upādāniyañceva no ca upādānaṁ siyā
na vattabbaṁ upādānañceva upādāniyañcātipi upādāniyañceva
no ca upādānantipi. Dasāyatanā na vattabbā upādānā ceva
upādānasampayuttā cātipi upādānasampayuttā ceva no ca upādānātipi
manāyatanaṁ na vattabbaṁ upādānañceva upādānasampayuttañcāti
siyā upādānasampayuttañceva no ca upādānaṁ siyā na
vattabbaṁ upādānasampayuttañceva no ca upādānanti dhammāyatanaṁ
siyā upādānañceva upādānasampayuttañca siyā upādānasampayuttañceva
no ca upādānaṁ siyā na vattabbaṁ upādānañceva
upādānasampayuttañcātipi upādānasampayuttañceva no ca upādānantipi.
Dasāyatanā upādānavippayuttaupādāniyā dvāyatanā
siyā upādānavippayuttaupādāniyā siyā upādānavippayuttānupādāniyā
siyā na vattabbā upādānavippayuttaupādāniyātipi
upādānavippayuttānupādāniyātipi.