พุทธธรรมสงฆ์
Suttantapiṭake khuddakanikāyassa paṭisambhidāmaggo (เล่ม 31)

[386] Ānāpānassati yassa paripuṇṇā subhāvitā
anupubbaṁ paricitā yathā buddhena desitā
so imaṁ lokaṁ 3 pabhāseti abbhā muttova candimāti.
Ānanti assāso no passāso. Apānanti passāso
no assāso. Assāsapassāsavasena upaṭṭhānaṁ sati 4 yo assāsati
tassupaṭṭhāti yo passāsati tassupaṭṭhāti. Paripuṇṇāti
pariggahaṭṭhena paripuṇṇā parivāraṭṭhena paripuṇṇā paripūraṭṭhena
1 Ma. padhānañca. 2 Ma. byantī honti. 3 Sī. ime loke.
4 Sī. assāsavasena upaṭṭhānaṁ sati passāsavasena upaṭṭhānaṁ sati.
Paripuṇṇā.
Subhāvitāti catasso bhāvanā tattha jātānaṁ dhammānaṁ
anativattanaṭṭhena bhāvanā indriyānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā
tadupagaviriyavāhanaṭṭhena bhāvanā āsevanaṭṭhena bhāvanā tassime
cattāro bhāvanaṭṭhā yānīkatā honti vatthukatā anuṭṭhitā paricitā
susamāraddhā.
Yānīkatāti yattha yattha ākaṅkhati tattha tattha vasippatto
hoti balappatto vesārajjappatto tassa [1]- te dhammā āvajjanapaṭibaddhā
honti ākaṅkhaṇapaṭibaddhā 2 manasikārapaṭibaddhā cittuppādapaṭibaddhā
tena vuccati yānīkatāti.
Vatthukatāti yasmiṁ yasmiṁ vatthusmiṁ cittaṁ svādhiṭṭhitaṁ hoti
tasmiṁ tasmiṁ vatthusmiṁ sati supatiṭṭhitā 3 hoti yasmiṁ yasmiṁ vā
pana vatthusmiṁ sati supatiṭṭhitā hoti tasmiṁ tasmiṁ vatthusmiṁ cittaṁ
svādhiṭṭhitaṁ hoti tena vuccati vatthukatāti.
Anuṭṭhitāti yena yena cittaṁ abhinīharati tena tena sati
anuparivattati yena yena vā pana sati anuparivattati tena tena
cittaṁ abhinīharati tena vuccati anuṭṭhitāti.
Paricitāti pariggahaṭṭhena paricitā parivāraṭṭhena paricitā
paripūraṭṭhena paricitā satiyā pariggaṇhanto jināti pāpake
akusale dhamme tena vuccati paricitāti.
1 Ma. me. 2 Ma. ākaṅkhapaṭibaddhā. 3 Sī. sūpaṭṭhitā. Ma. supaṭṭhitā. evamuparipi.
Susamāraddhāti cattāro susamāraddhā tattha jātānaṁ
dhammānaṁ anativattanaṭṭhena susamāraddhā indriyānaṁ ekarasaṭṭhena
susamāraddhā tadupagaviriyavāhanaṭṭhena susamāraddhā tappaccanīkānaṁ
kilesānaṁ susamugghātattā 1 susamāraddhā.
Susamanti atthi samaṁ atthi susamaṁ. Katamaṁ samaṁ. Ye tattha
jātā anavajjā kusalā bodhipakkhiyā idaṁ samaṁ. Katamaṁ susamaṁ.
Yaṁ tesaṁ 2 dhammānaṁ ārammaṇaṁ nirodho nibbānaṁ idaṁ susamaṁ. Iti
idañca samaṁ susamaṁ ñātaṁ hoti diṭṭhaṁ viditaṁ sacchikataṁ phassitaṁ
paññāya āraddhaṁ hoti viriyaṁ asallīnaṁ upaṭṭhitā sati
apamuṭṭhā 3 passaddho kāyo āraddho samāhitaṁ cittaṁ ekattaṁ
tena vuccati susamāraddhāti.
Anupubbaṁ paricitāti dīghaṁ assāsavasena purimā purimā
paricitā pacchimā pacchimā anuparicitā dīghaṁ passāsavasena purimā
purimā paricitā pacchimā pacchimā anuparicitā rassaṁ assāsavasena
purimā purimā paricitā pacchimā pacchimā anuparicitā
rassaṁ passāsavasena purimā purimā paricitā pacchimā pacchimā
anuparicitā .pe. Paṭinissaggānupassī assāsavasena purimā purimā
paricitā pacchimā pacchimā anuparicitā paṭinissaggānupassī
passāsavasena purimā purimā paricitā pacchimā pacchimā
anuparicitā sabbāpi soḷasavatthukā ānāpānassatiyo aññamaññaṁ
1 Ma. susamūhatattā. 2 Ma. āmeṇḍitaṁ. 3 Ma. asammuṭṭhā.
Paricitā ceva honti anuparicitā ca tena vuccati anupubbaṁ
paricitāti.
Yathāti dasa yathatthā attadamathaṭṭho yathattho attasamathaṭṭho
yathattho attaparinibbāpanaṭṭho yathattho abhiññaṭṭho
yathattho pariññaṭṭho yathattho pahānaṭṭho yathattho bhāvanaṭṭho
yathattho sacchikiriyaṭṭho yathattho saccābhisamayaṭṭho yathattho
nirodhe patiṭṭhāpakaṭṭho yathattho.
Buddhoti yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe
ananussutesu dhammesu sāmaṁ saccāni abhisambujjhi tattha ca
sabbaññutaṁ patto balesu ca vasībhāvaṁ.
Buddhoti kenatthena buddho. Bujjhitā saccānīti buddho
bodhento 1 pajāyāti buddho sabbaññutāya buddho sabbadassāvitāya
buddho anaññaneyyatāya buddho visatitāya 2 buddho
khīṇāsavasaṅkhātena buddho nirupakkilesasaṅkhātena 3 buddho ekantavītarāgoti
buddho ekantavītadosoti buddho ekantavītamohoti
buddho ekantanikkilesoti buddho ekāyanamaggaṁ gatoti buddho
eko anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti buddho abuddhivihatattā
buddhipaṭilābhā buddho.
Buddhoti netaṁ nāmaṁ mātarā kataṁ na pitarā kataṁ na
bhaginiyā kataṁ na mittāmaccehi kataṁ na ñātisālohitehi kataṁ na
1 Ma. Yu. bodhetā. 2 Ma. Yu. visavitāya. 3 Ma. nirupalepasaṅkhātena.
Yu. nirupadhisaṅkhātena.
Samaṇabrāhmaṇehi kataṁ na devatāhi kataṁ vimokkhantikametaṁ
buddhānaṁ bhagavantānaṁ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa
paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṁ buddhoti.
Desitāti attadamathaṭṭho yathattho yathā buddhena desito
attasamathaṭṭho yathattho yathā buddhena desito attaparinibbāpanaṭṭho
yathattho yathā buddhena desito .pe. Nirodhe
patiṭṭhāpakaṭṭho yathattho yathā buddhena desito hoti
gahaṭṭho vā hoti pabbajito vā.
Lokoti khandhaloko dhātuloko āyatanaloko vipattibhavaloko
vipattisambhavaloko sampattibhavaloko sampattisambhavaloko eko
loko sabbe sattā āhāraṭṭhitikā .pe. Aṭṭhārasa lokā
aṭṭhārasa dhātuyo.
Pabhāsetīti attadamathaṭṭhaṁ yathatthaṁ abhisambuddhattā so imaṁ
lokaṁ obhāseti [1]- pabhāseti attasamathaṭṭhaṁ yathatthaṁ abhisambuddhattā
so imaṁ lokaṁ obhāseti [1]- pabhāseti attaparinibbāpanaṭṭhaṁ yathatthaṁ
abhisambuddhattā so imaṁ lokaṁ obhāseti .pe. Nirodhe
patiṭṭhāpakaṭṭhaṁ yathatthaṁ abhisambuddhattā so imaṁ lokaṁ obhāseti
pabhāseti.
Abbhā muttova candimāti yathā abbhā evaṁ kilesā yathā
cando evaṁ ariyañāṇaṁ yathā candimā devaputto evaṁ bhikkhu
1 Ma. Yu. bhāseti. evamuparipi.
Yathā cando abbhā mutto mahiyā 1 dhūmarajamutto rāhupāṇā 2
vippamutto bhāsate ca tapate ca virocati 3 ca evameva bhikkhu
sabbakilesehi vimutto 4 bhāsate ca tapate ca virocati ca tena vuccati
abbhā muttova candimāti imāni terasa vodāne ñāṇāni.
Bhāṇavāraṁ.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa paṭisambhidāmaggo (เล่ม 31)

[387] Katamāni battiṁsaṁ satokārīsu ñāṇāni idha bhikkhu
araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati
pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā
so satova assasati .pe. Sabbakāyapaṭisaṁvedī assasissāmīti
sikkhati sabbakāyapaṭisaṁvedī passasissāmīti sikkhati passambhayaṁ
kāyasaṅkhāraṁ assasissāmīti sikkhati passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ
passasissāmīti sikkhati pītipaṭisaṁvedī sukhapaṭisaṁvedī cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī
passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ cittapaṭisaṁvedī abhippamodayaṁ cittaṁ
samādahaṁ cittaṁ vimocayaṁ cittaṁ aniccānupassī virāgānupassī
nirodhānupassī paṭinissaggānupassī assasissāmīti sikkhati
paṭinissaggānupassī passasissāmīti sikkhati.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa paṭisambhidāmaggo (เล่ม 31)

[388] Idhāti imissā diṭṭhiyā imissā khantiyā imissā
ruciyā imasmiṁ ādāye imasmiṁ dhamme imasmiṁ vinaye imasmiṁ
dhammavinaye imasmiṁ pāvacane imasmiṁ brahmacariye imasmiṁ satthusāsane
tena vuccati idhāti.
1 Ma. mahikā mutto. 2 Ma. Yu. rāhugahaṇā. 3 Ma. virocate. evamuparipi.
4 Ma. Yu. vippamutto.
Bhikkhūti puthujjanakalyāṇako vā hoti bhikkhu sekkho vā
arahā vā akuppadhammo.
Araññanti nikkhamitvā bahi indakhīlā sabbametaṁ araññaṁ.
Rukkhamūlanti tattha bhikkhuno āsanaṁ paññattaṁ hoti mañco
vā pīṭhaṁ vā bhisi vā taṭṭikā vā cammakhaṇḍo vā tiṇasaṇṭharo
vā paṇṇasaṇṭharo vā palāsasaṇṭharo vā tattha bhikkhu
caṅkamati vā tiṭṭhati vā nisīdati vā seyyaṁ vā kappeti.
Suññanti kenaci anākiṇṇaṁ hoti gahaṭṭhehi vā
pabbajitehi vā.
Āgāranti vihāro aḍḍhayogo pāsādo hammiyaṁ guhāti.
Nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvāti nisinno hoti pallaṅkaṁ
ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya 1 ujuko hoti kāyo panidhito 2
paṇihito.
Parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvāti parīti pariggahaṭṭho mukhanti
niyyānaṭṭho satīti upaṭṭhānaṭṭho tena vuccati parimukhaṁ satiṁ
upaṭṭhapetvāti.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa paṭisambhidāmaggo (เล่ม 31)

[389] Satova assasatīti [3]- battiṁsāya ākārehi satokārī
dīghaṁ assāsavasena cittassekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato satiṁ 4
upaṭṭhitā hoti tāya satiyā tena ñāṇena satokārī hoti dīghaṁ
passāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato satiṁ upaṭṭhitā
1 Ma. paṇidhāyāti. 2 Ma. Yu. dhito supaṇihito. 3 Ma. Yu. satova assasati
satova passasatīti. 4 Ma. Yu. sati. evamuparipi.
Ṭhitā hoti tāya satiyā tena ñāṇena satokārī hoti rassaṁ
assāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato satiṁ
upaṭṭhitā hoti tāya satiyā tena ñāṇena satokārī hoti rassaṁ
passāsavasena cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato satiṁ
upaṭṭhitā hoti tāya satiyā tena ñāṇena satokārī hoti .pe.
Paṭinissaggānupassī assāsavasena paṭinissaggānupassī passāsavasena
cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato satiṁ upaṭṭhitā hoti
tāya satiyā tena ñāṇena satokārī hoti.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa paṭisambhidāmaggo (เล่ม 31)

[390] Kathaṁ dīghaṁ assasanto dīghaṁ assasāmīti pajānāti dīghaṁ
passasanto dīghaṁ passasāmīti pajānāti. Dīghaṁ assāsaṁ addhānasaṅkhāte
assasati dīghaṁ passāsaṁ addhānasaṅkhāte passasati dīghaṁ
assāsapassāsaṁ addhānasaṅkhāte assasatipi passasatipi dīghaṁ
assāsapassāsaṁ addhānasaṅkhāte assasatopi passasatopi chando
uppajjati chandavasena tato sukhumataraṁ dīghaṁ assāsaṁ addhānasaṅkhāte
assasati chandavasena tato sukhumataraṁ dīghaṁ passāsaṁ addhānasaṅkhāte
passasati chandavasena tato sukhumataraṁ dīghaṁ assāsapassāsaṁ
addhānasaṅkhāte assasatipi passasatipi chandavasena tato sukhumataraṁ dīghaṁ
assāsapassāsaṁ addhānasaṅkhāte assasatopi passasatopi pāmujjaṁ
uppajjati pāmujjavasena tato sukhumataraṁ dīghaṁ assāsaṁ addhānasaṅkhāte
assasati pāmujjavasena tato sukhumataraṁ dīghaṁ passāsaṁ
Addhānasaṅkhāte passasati pāmujjavasena tato sukhumataraṁ dīghaṁ
assāsapassāsaṁ addhānasaṅkhāte assasatipi passasatipi pāmujjavasena
tato sukhumataraṁ dīghaṁ assāsapassāsaṁ addhānasaṅkhāte assasatopi
passasatopi dīghaṁ assāsapassāsā cittaṁ vivaṭṭati upekkhā saṇṭhāti
imehi navahākārehi dīghaṁ assāsapassāsakāyo upaṭṭhānaṁ sati
anupassanāñāṇaṁ kāyo upaṭṭhānaṁ no sati sati upaṭṭhānaṁ
ceva sati ca tāya satiyā tena ñāṇena taṁ kāyaṁ anupassatīti
tena vuccati kāye kāyānupassanā satipaṭṭhānabhāvanā.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa paṭisambhidāmaggo (เล่ม 31)

[391] Anupassatīti kathaṁ taṁ kāyaṁ anupassati. Aniccato
anupassati no niccato dukkhato anupassati no sukhato
anattato anupassati no attato nibbindati no nandati virajjati
no rajjati nirodheti no samudeti paṭinissajjati no ādiyati
aniccato anupassanto niccasaññaṁ pajahati dukkhato anupassanto
sukhasaññaṁ pajahati anattato anupassanto attasaññaṁ pajahati
nibbindanto nandiṁ pajahati virajjanto rāgaṁ pajahati nirodhento
samudayaṁ pajahati paṭinissajjanto ādānaṁ pajahati evantaṁ
kāyaṁ anupassati.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa paṭisambhidāmaggo (เล่ม 31)

[392] Bhāvanāti catasso bhāvanā tattha jātānaṁ dhammānaṁ
anativattanaṭṭhena bhāvanā indriyānaṁ ekarasaṭṭhena bhāvanā
tadupagaviriyavāhanaṭṭhena bhāvanā āsevanaṭṭhena bhāvanā dīghaṁ
Assāsapassāsavasena cittassekaggataṁ avikkhepaṁ pajānato viditā
vedanā uppajjanti viditā upaṭṭhahanti viditā abbhatthaṁ gacchanti
viditā saññā uppajjanti viditā upaṭṭhahanti viditā
abbhatthaṁ gacchanti viditā vitakkā uppajjanti viditā
upaṭṭhahanti viditā abbhatthaṁ gacchanti.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa paṭisambhidāmaggo (เล่ม 31)

[393] Kathaṁ viditā vedanā uppajjanti viditā upaṭṭhahanti
viditā abbhatthaṁ gacchanti.
Kathaṁ vedanāya uppādo vidito hoti. Avijjāsamudayā
vedanāsamudayoti paccayasamudayaṭṭhena vedanāya uppādo vidito hoti
taṇhāsamudayā vedanāsamudayoti kammasamudayā vedanāsamudayoti
phassasamudayā vedanāsamudayoti paccayasamudayaṭṭhena vedanāya uppādo
vidito hoti nibbattilakkhaṇaṁ passatopi vedanāya uppādo
vidito hoti evaṁ vedanāya uppādo vidito hoti.
Kathaṁ vedanāya upaṭṭhānaṁ viditaṁ hoti. Aniccato manasikaroto
khayatupaṭṭhānaṁ viditaṁ hoti dukkhato manasikaroto bhayatupaṭṭhānaṁ
viditaṁ hoti anattato manasikaroto suññatupaṭṭhānaṁ viditaṁ hoti
evaṁ vedanāya upaṭṭhānaṁ viditaṁ hoti.
Kathaṁ vedanāya atthaṅgamo vidito hoti. Avijjānirodhā
vedanānirodhoti paccayanirodhaṭṭhena vedanāya atthaṅgamo vidito
hoti taṇhānirodhā vedanānirodhoti kammanirodhā vedanānirodhoti
Phassanirodhā vedanānirodhoti paccayanirodhaṭṭhena vedanāya atthaṅgamo
vidito hoti vipariṇāmalakkhaṇaṁ passatopi vedanāya atthaṅgamo
vidito hoti evaṁ vedanāya atthaṅgamo vidito hoti evaṁ
viditā vedanā uppajjanti viditā upaṭṭhahanti viditā
abbhatthaṁ gacchanti.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa paṭisambhidāmaggo (เล่ม 31)

[394] Kathaṁ viditā saññā uppajjanti viditā upaṭṭhahanti
viditā abbhatthaṁ gacchanti.
Kathaṁ saññāya uppādo vidito hoti. Avijjāsamudayā
saññāsamudayoti paccayasamudayaṭṭhena saññāya uppādo vidito hoti
taṇhāsamudayā saññāsamudayoti kammasamudayā saññāsamudayoti
phassasamudayā saññāsamudayoti paccayasamudayaṭṭhena saññāya uppādo
vidito hoti nibbattilakkhaṇaṁ passatopi saññāya uppādo
vidito hoti evaṁ saññāya uppādo vidito hoti.
Kathaṁ saññāya upaṭṭhānaṁ viditaṁ hoti. Aniccato manasikaroto
khayatupaṭṭhānaṁ viditaṁ hoti dukkhato manasikaroto bhayatupaṭṭhānaṁ
viditaṁ hoti anattato manasikaroto suññatupaṭṭhānaṁ viditaṁ hoti
evaṁ saññāya upaṭṭhānaṁ viditaṁ hoti.
Kathaṁ saññāya atthaṅgamo vidito hoti. Avijjānirodhā
saññānirodhoti paccayanirodhaṭṭhena saññāya atthaṅgamo vidito hoti
taṇhānirodhā saññānirodhoti kammanirodhā saññānirodhoti
Phassanirodhā saññānirodhoti paccayanirodhaṭṭhena saññāya atthaṅgamo
vidito hoti vipariṇāmalakkhaṇaṁ passatopi saññāya atthaṅgamo
vidito hoti evaṁ saññāya atthaṅgamo vidito hoti
evaṁ viditā saññā uppajjanti viditā upaṭṭhahanti viditā
abbhatthaṁ gacchanti.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa paṭisambhidāmaggo (เล่ม 31)

[395] Kathaṁ viditā vitakkā uppajjanti viditā upaṭṭhahanti
viditā abbhatthaṁ gacchanti.
Kathaṁ vitakkānaṁ uppādo vidito hoti. Avijjāsamudayā
vitakkasamudayoti paccayasamudayaṭṭhena vitakkānaṁ uppādo vidito hoti
taṇhāsamudayā vitakkasamudayoti kammasamudayā vitakkasamudayoti
saññāsamudayā vitakkasamudayoti paccayasamudayaṭṭhena vitakkānaṁ
uppādo vidito hoti nibbattilakkhaṇaṁ passatopi vitakkānaṁ
uppādo vidito hoti evaṁ vitakkānaṁ uppādo vidito hoti.
Kathaṁ vitakkānaṁ upaṭṭhānaṁ viditaṁ hoti. Aniccato manasikaroto
khayatupaṭṭhānaṁ viditaṁ hoti dukkhato manasikaroto bhayatupaṭṭhānaṁ
viditaṁ hoti anattato manasikaroto suññatupaṭṭhānaṁ viditaṁ hoti
evaṁ vitakkānaṁ upaṭṭhānaṁ viditaṁ hoti.
Kathaṁ vitakkānaṁ atthaṅgamo vidito hoti. Avijjānirodhā
vitakkanirodhoti paccayanirodhaṭṭhena vitakkānaṁ atthaṅgamo vidito hoti
taṇhānirodhā vitakkanirodhoti kammanirodhā vitakkanirodhoti
Saññānirodhā vitakkanirodhoti paccayanirodhaṭṭhena vitakkānaṁ atthaṅgamo
vidito hoti vipariṇāmalakkhaṇaṁ passatopi vitakkānaṁ atthaṅgamo
vidito hoti evaṁ vitakkānaṁ atthaṅgamo vidito hoti evaṁ
viditā vitakkā uppajjanti viditā upaṭṭhahanti viditā
abbhatthaṁ gacchanti.