พุทธธรรมสงฆ์
Suttantapiṭake khuddakanikāyassa mahāniddeso (เล่ม 29)

[7] Tassa ce kāmayamānassāti tassa ceti tassa khattiyassa vā
brāhmaṇassa vā vessassa vā suddassa vā gahaṭṭhassa vā pabbajitassa
vā devassa vā manussassa vā. Kāmayamānassāti kāmayamānassa
icchamānassa sādiyamānassa patthayamānassa pihayamānassa
abhijappamānassa. Athavā kāmataṇhāya yāyati niyyati vuyhati
saṁhariyati. Yathā hatthiyānena vā assayānena vā goyānena vā
ajayānena vā meṇḍakayānena vā oṭṭhayānena vā kharayānena vā
yāyati niyyati vuyhati saṁhariyati evameva kāmataṇhāya yāyati
niyyati vuyhati saṁhariyatīti tassa ce kāmayamānassa.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa mahāniddeso (เล่ม 29)

[8] Chandajātassa jantunoti chandoti yo kāmesu kāmacchando
kāmarāgo kāmanandi kāmataṇhā kāmasneho kāmapariḷāho kāmamucchā
kāmajjhosānaṁ kāmogho kāmayogo kāmupādānaṁ kāmacchandanīvaraṇaṁ
tassa so kāmacchando jāto hoti sañjāto nibbatto
abhinibbatto pātubhūto. Jantunoti sattassa narassa mānavassa
posassa puggalassa jīvassa jātussa jantussa indagussa manujassāti
chandajātassa jantuno.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa mahāniddeso (เล่ม 29)

[9] Te kāmā parihāyanatīti te vā kāmā parihāyanti
1 Yu. kāmayānassa.
So vā kāmehi parihāyati.
Kathaṁ te kāmā parihāyanti. Tassa tiṭṭhantasseva te
bhoge rājāno vā haranti corā vā haranti aggi vā
ḍahati udakaṁ vā vahati appiyā vā dāyādā haranti nihitaṁ
vā nādhigacchati 1 duppayuttā vā kammantā bhijjanti 2 kule
vā kulajjhāpako 3 uppajjati yo te bhoge vikirati vidhameti
viddhaṁseti aniccatāyeva aṭṭhamī evaṁ te kāmā hāyanti
parihāyanti pariddhaṁsenti pariccajanti 4 antaradhāyanti vippalujjanti.
Kathaṁ so kāmehi parihāyati. Tiṭṭhanteva te bhogā so
cavati marati antaradhāyati vippalujjati evaṁ so kāmehi hāyati
parihāyati pariddhaṁseti pariccajati antaradhāyati vippalujjati.
Corā haranti rājāno aggi ḍahati nassati
atho antena jahati sarīraṁ sapariggahaṁ
etadaññāya medhāvī bhuñjetha ca dadetha ca
datvā ca bhutvā ca yathānubhāvaṁ
anindito saggamupeti ṭhānanti.
Te kāmā parihāyanti.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa mahāniddeso (เล่ม 29)

[10] Sallaviddhova ruppatīti yathā ayomayena vā sallena
viddho aṭṭhimayena vā sallena dantamayena vā sallena visāṇamayena
1 Yu. nihitaṭṭhānā vā vigacchati. 2 Yu. bhañjanti. 3 kulaṅgārotipi pāṭho.
4 Ma. Yu. paripatanti.
Vā sallena kaṭṭhamayena vā sallena viddho ruppati kuppati ghaṭṭiyati
pīḷiyati byādhito domanassito hoti evameva vatthukāmānaṁ
vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā
so kāmasallena 1 viddho ruppati kuppati ghaṭṭiyati pīḷiyati byādhito
domanassito hotīti sallaviddhova ruppati. Tenāha bhagavā
tassa ce kāmayamānassa chandajātassa jantuno
te kāmā parihāyanti sallaviddhova ruppatīti.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa mahāniddeso (เล่ม 29)

[11] Yo kāme parivajjeti sappasseva padā siro
somaṁ visattikaṁ loke sato samativattati.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa mahāniddeso (เล่ม 29)

[12] Yo kāme parivajjetīti yoti yo yādiso yathāyutto
yathāvihito yathāpakāro yaṇṭhānappatto yaṁdhammasamannāgato khattiyo
vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā gahaṭṭho vā pabbajito
vā devo vā manusso vā. Kāme parivajjetīti kāmāti
uddānato dve kāmā vatthukāmā ca kilesakāmā ca .pe.
Ime vuccanti vatthukāmā .pe. Ime vuccanti kilesakāmā.
Kāme parivajjetīti dvīhi kāraṇehi kāme parivajjeti vikkhambhanato
vā samucchedato vā.
Kathaṁ vikkhambhanato kāme parivajjeti. Aṭṭhikaṅkalūpamā
kāmā appassādaṭṭhenāti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti
1 Ma. Yu. kāmasallena ca sokasallena ca.
Maṁsapesūpamā kāmā bahusādhāraṇaṭṭhenāti passanto vikkhambhanato
kāme parivajjeti tiṇukkūpamā kāmā anudahanaṭṭhenāti passanto
vikkhambhanato kāme parivajjeti aṅgārakāsūpamā kāmā mahāpariḷāhaṭṭhenāti
passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti supinakūpamā
kāmā ittarapaccupaṭṭhānaṭṭhenāti passanto vikkhambhanato
kāme parivajjeti yācitakūpamā kāmā tāvakālikaṭṭhenāti passanto
vikkhambhanato kāme parivajjeti rukkhaphalūpamā kāmā
sambhañjanaparibhañjanaṭṭhenāti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti
asisūnūpamā kāmā adhikantanaṭṭhenāti 1 passanto vikkhambhanato
kāme parivajjeti sattisūlūpamā kāmā vinivijjhanaṭṭhenāti passanto
vikkhambhanato kāme parivajjeti sappasirūpamā kāmā sappaṭibhayaṭṭhenāti
passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti aggikkhandhūpamā
kāmā mahaggitāpanaṭṭhenāti 2 passanto vikkhambhanato kāme
parivajjeti. Buddhānussatiṁ bhāventopi vikkhambhanato kāme
parivajjeti dhammānussatiṁ bhāventopi saṅghānussatiṁ bhāventopi
sīlānussatiṁ bhāventopi cāgānussatiṁ bhāventopi devatānussatiṁ
bhāventopi ānāpānassatiṁ bhāventopi maraṇānussatiṁ bhāventopi
kāyagatāsatiṁ bhāventopi upasamānussatiṁ bhāventopi vikkhambhanato
kāme parivajjeti. Paṭhamaṁ jhānaṁ bhāventopi vikkhambhanato
1 Po. Ma. Yu. adhikuṭṭanaṭṭhenāti. 2 Ma. Yu. mahābhitāpanaṭṭhenāti.
Kāme parivajjeti dutiyaṁ jhānaṁ bhāventopi tatiyaṁ jhānaṁ
bhāventopi catutthaṁ jhānaṁ bhāventopi ākāsānañcāyatanasamāpattiṁ
bhāventopi viññāṇañcāyatanasamāpattiṁ bhāventopi
ākiñcaññāyatanasamāpattiṁ bhāventopi nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṁ
bhāventopi vikkhambhanato kāme parivajjeti. Evaṁ
vikkhambhanato kāme parivajjeti.
Kathaṁ samucchedato kāme parivajjeti. Sotāpattimaggaṁ
bhāventopi apāyagamanīye kāme samucchedato parivajjeti sakadāgāmimaggaṁ
bhāventopi oḷārike kāme samucchedato parivajjeti
anāgāmimaggaṁ bhāventopi aṇusahagate kāme samucchedato
parivajjeti arahattamaggaṁ bhāventopi sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ
asesaṁ nissesaṁ samucchedato kāme parivajjeti. Evaṁ samucchedato
kāme parivajjetīti yo kāme parivajjeti.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa mahāniddeso (เล่ม 29)

[13] Sappasseva padā siroti sappo vuccati ahi. Kenatthena
sappo. Saṁsappanto gacchatīti sappo. Bhujanto gacchatīti bhujago.
Urena gacchatīti urago. Pannasiro gacchatīti pannago. Sirena
supatīti sirisapo. Vile sayatīti vilāsayo 1 . Guhāyaṁ setīti
guhāsayo. Dāḍhā tassa āvudhoti dāḍhāvudho. Visaṁ tassa
ghoranti ghoraviso. Jivhā tassa duvidhāti dujivhā. Dvīhi
1 vilasayotipi pāṭho.
Jivhāhi rasaṁ sāyatīti dirasaññū 1 . Yathā puriso jīvitukāmo
amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikūlo pādena sappasiraṁ vajjeyya
vivajjeyya parivajjeyya abhinivajjeyya evameva sukhakāmo dukkhapaṭikūlo
kāme vajjeyya vivajjeyya parivajjeyya abhinivajjeyyāti
sappasseva padā siro.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa mahāniddeso (เล่ม 29)

[14] Somaṁ visattikaṁ loke sato samativattatīti soti yo
kāme parivajjeti. Visattikā vuccati taṇhā yo rāgo
sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa
sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṁ gedho paligedho saṅgo 2
paṅko ejā māyā janikā sañjananī sibbinī jālinī saritā
visattikā suttaṁ visaṭā āyūhanī 3 dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṁ
vanatho santhavo sneho apekkhā paṭibandhā āsā āsiṁsanā
āsiṁsitattaṁ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā
lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā jappā pajappā abhijappā
jappā 4 jappanā jappitattaṁ loluppā loluppāyanā loluppāyitattaṁ
pucchañcikatā 5 sādhukamyatā adhammarāgo visamalobho
nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā kāmataṇhā
bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā rūpataṇhā
saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā
1 Po. Ma. Yu. dvirasaññū. 2 sattotipi pāṭho. 3 Ma. āyūhinī. 4 Ma. Yu.
ayaṁ pāṭho natthi. 5 Ma. Yu. mucchañcikatā.
Ogho yogo gantho upādānaṁ āvaraṇaṁ nīvaraṇaṁ chadanaṁ
bandhanaṁ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṁ latā vevicchaṁ dukkhamūlaṁ
dukkhanidānaṁ 1 dukkhappabhavo mārapāso mārabaḷisaṁ māravisayo
taṇhānadī taṇhājālaṁ taṇhāgaddalaṁ 2 taṇhāsamuddo abhijjhā
lobho akusalamūlaṁ.
Visattikāti kenatthena visattikā. Visatāti visattikā.
Visālāti visattikā. Visaṭāti visattikā. Visakkatīti visattikā.
Visaṁharatīti visattikā. Visaṁvādikāti visattikā. Visamūlāti visattikā.
Visaphalāti visattikā. Visaparibhogāti visattikā. Visālā vā
pana sā rūpe taṇhā sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule
gaṇe āvāse lābhe yase pasaṁsāya sukhe cīvare piṇḍapāte
senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā rūpadhātuyā
arūpadhātuyā kāmabhave rūpabhave arūpabhave saññābhave asaññābhave
nevasaññānāsaññābhave ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave
atīte anāgate paccuppanne diṭṭhasutamutaviññātabbesu
dhammesu visaṭā vitthatāti visattikā.
Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke
dhātuloke āyatanaloke.
Satoti catūhi kāraṇehi sato kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṁ
1 dukkhanidhānantipi pāṭho. 2 Ma. Yu. taṇhāgaddūlaṁ.
Bhāvento sato vedanāsu citte dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṁ
bhāvento sato. Aparehipi catūhi kāraṇehi
sato asatiparivajjanāya sato satikaraṇīyānaṁ 1 dhammānaṁ katattā
sato satipaṭipakkhānaṁ 2 dhammānaṁ hatattā sato satinimittānaṁ
dhammānaṁ appamuṭṭhattā 3 sato. Aparehipi catūhi kāraṇehi sato
satiyā samannāgatattā sato satiyā vasitattā sato satiyā
pāguññatāya sato satiyā apaccorohaṇatāya sato. Aparehipi
catūhi kāraṇehi sato satattā sato santattā sato samitattā
sato santadhammasamannāgatattā sato. Buddhānussatiyā sato
dhammānussatiyā sato saṅghānussatiyā sato sīlānussatiyā sato
cāgānussatiyā sato devatānussatiyā sato ānāpānassatiyā
sato maraṇānussatiyā sato kāyagatāsatiyā sato upasamānussatiyā
sato. Yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā
dhāraṇatā apilāpanatā assammussanatā sati satindriyaṁ satibalaṁ
sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo ayaṁ vuccati sati.
Imāya satiyā upeto hoti samupeto upagato samupagato upapanno
samupapanno samannāgato so vuccati sato.
Somaṁ visattikaṁ loke sato samativattatīti yā 4 loke visattikā
imaṁ loke visattikaṁ sato tarati uttarati patarati samatikkamati
vītivattatīti somaṁ visattikaṁ loke sato samativattati. Tenāha bhagavā
1 Po. Yu. satikaraṇīyānañca. 2 Ma. satiparipandhānaṁ. 3 Ma. asammuṭṭhattā.
4 Ma. loke vā sā visattikā loke vā taṁ visattikaṁ ....
Yo kāme parivajjeti sappasseva padā siro
somaṁ visattikaṁ loke sato samativattatīti.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa mahāniddeso (เล่ม 29)

[15] Khettaṁ vatthuṁ hiraññaṁ vā gavāssaṁ dāsaporisaṁ
thiyo bandhū puthū kāme yo naro anugijjhati.

Suttantapiṭake khuddakanikāyassa mahāniddeso (เล่ม 29)

[16] Khettaṁ vatthuṁ hiraññaṁ vāti khettanti sālikkhettaṁ
vīhikkhettaṁ muggakkhettaṁ māsakkhettaṁ yavakkhettaṁ godhūmakkhettaṁ
tilakkhettaṁ. Vatthunti gharavatthu koṭṭhavatthu purevatthu pacchāvatthu
ārāmavatthu vihāravatthu. Hiraññanti hiraññaṁ vuccati kahāpaṇoti
khettaṁ vatthuṁ hiraññaṁ vā.