พุทธธรรมสงฆ์
บันทึกแบบเก่าจะเลิกใช้งานใน 15/08/2026 สํารองข้อมูลไว้ด้วยครับ
Suttantapiṭake aṅguttaranikāyassa dutiyo bhāgo (เล่ม 21)

[30] Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate.
Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā paribbājakā
sippiniyā 1 tīre paribbājakārāme paṭivasanti seyyathīdaṁ annabhāro
vadharo 2 sakuludāyī ca paribbājako aññe ca abhiññātā abhiññātā
paribbājakā. Athakho bhagavā sāyaṇhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito
yena sippiniyā tīraṁ paribbājakārāmo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā
paññatte āsane nisīdi nisajja kho bhagavā te paribbajake etadavoca
cattārīmāni paribbājakā dhammapadāni aggaññāni rattaññāni
vaṁsaññāni porāṇāni asaṁkiṇṇāni asaṁkiṇṇapubbāni na
saṁkīyanti na saṁkīyissanti appaṭikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi
viññūhi katamāni cattāri anabhijjhā paribbājakā dhammapadaṁ
aggaññaṁ rattaññaṁ vaṁsaññaṁ porāṇaṁ asaṁkiṇṇaṁ asaṁkiṇṇapubbaṁ na
saṁkīyati na saṁkīyissati appaṭikuṭṭhaṁ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
Abyāpādo paribbājakā dhammapadaṁ .... Sammāsati paribbājakā
dhammapadaṁ .... Sammāsamādhi paribbājakā dhammapadaṁ aggaññaṁ
rattaññaṁ vaṁsaññaṁ porāṇaṁ asaṁkiṇṇaṁ asaṁkiṇṇapubbaṁ na saṁkīyati
na saṁkīyissati appaṭikuṭṭhaṁ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Imāni
1 Po. sappinikāya nadiyā. Ma. sippinikātīre. 2 Ma. Yu. varadharo.
Kho paribbājakā cattāri dhammapadāni aggaññāni rattaññāni
vaṁsaññāni porāṇāni asaṁkiṇṇāni asaṁkiṇṇapubbāni na saṁkīyanti
na saṁkīyissanti appaṭikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
Yo kho paribbājakā evaṁ vadeyya ahametaṁ anabhijjhaṁ dhammapadaṁ
paccakkhāya abhijjhāluṁ kāmesu tibbasārāgaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā
paññāpessāmīti tamahaṁ tattha evaṁ vadeyyaṁ etu vadatu byāharatu
passāmissānubhāvanti so vata paribbājakā anabhijjhaṁ dhammapadaṁ
paccakkhāya abhijjhāluṁ kāmesu tibbasārāgaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā
paññāpessatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yo kho paribbājakā evaṁ
vadeyya ahametaṁ abyāpādaṁ dhammapadaṁ paccakkhāya byāpannacittaṁ
paduṭṭhamanasaṅkappaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessāmīti tamahaṁ
tattha evaṁ vadeyyaṁ etu vadatu byāharatu passāmissānubhāvanti
so vata paribbājakā abyāpādaṁ dhammapadaṁ paccakkhāya byāpannacittaṁ
paduṭṭhamanasaṅkappaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessatīti netaṁ
ṭhānaṁ vijjati. Yo kho paribbājakā evaṁ vadeyya ahametaṁ sammāsatiṁ
dhammapadaṁ paccakkhāya muṭṭhassatiṁ asampajānaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā
paññāpessāmīti tamahaṁ tattha evaṁ vadeyyaṁ etu vadatu byāharatu
passāmissānubhāvanti so vata paribbājakā sammāsatiṁ dhammapadaṁ
paccakkhāya muṭṭhassatiṁ asampajānaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessatīti
netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yo kho paribbājakā evaṁ vadeyya
Ahametaṁ sammāsamādhiṁ dhammapadaṁ paccakkhāya asamāhitaṁ vibbhantacittaṁ
samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessāmīti tamahaṁ tattha evaṁ
vadeyyaṁ etu vadatu byāharatu passāmissānubhāvanti so vata
paribbājakā sammāsamādhiṁ dhammapadaṁ paccakkhāya asamāhitaṁ vibbhantacittaṁ
samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yo
kho paribbājakā imāni cattāri dhammapadāni garahitabbaṁ paṭikkositabbaṁ
maññeyya tassa diṭṭheva dhamme cattāro sahadhammikā vādānupātā
gārayhā ṭhānā āgacchanti katame cattāro anabhijjhaṁ ce bhavaṁ
dhammapadaṁ garahati paṭikkosati ye ca hi abhijjhālū kāmesu tibbasārāgā
samaṇā vā brāhmaṇā vā te bhoto pujjā te
bhoto pāsaṁsā. Abyāpādaṁ ce bhavaṁ dhammapadaṁ garahati paṭikkosati
ye ca hi byāpannacittā paduṭṭhamanasaṅkappā samaṇā vā brāhmaṇā
vā te bhoto pujjā te bhoto pāsaṁsā. Sammāsatiṁ ce bhavaṁ
dhammapadaṁ garahati paṭikkosati ye ca hi muṭṭhassatī asampajānā
samaṇā vā brāhmaṇā vā te bhoto pujjā te bhoto
pāsaṁsā. Sammāsamādhiṁ ce bhavaṁ dhammapadaṁ garahati paṭikkosati ye
ca hi asamāhitā vibbhantacittā samaṇā vā brāhmaṇā vā te
bhoto pujjā te bhoto pāsaṁsā. Yo kho paribbājakā imāni
cattāri dhammapadāni garahitabbaṁ paṭikkositabbaṁ maññeyya tassa
diṭṭheva dhamme ime cattāro sahadhammikā vādānupātā gārayhā ṭhānā
Āgacchanti. Yepi te paribbājakā ahesuṁ ukkalā vassabhaññā
ahetukavādā akiriyavādā natthikavādā tepi imāni cattāri dhammapadāni
na garahitabbaṁ na paṭikkositabbaṁ amaññiṁsu taṁ kissa hetu
nindābyārosanaupārambhabhayāti.
Abyāpanno sadā sato ajjhattaṁ susamāhito
abhijjhāvinaye sikkhaṁ appamattoti vuccatīti.
Uruvelavaggo tatiyo.
Tassuddānaṁ
dve uruvelā loko kāḷako brahmacariyapañcamaṁ
kuhaṁ santuṭṭhi vaṁso ca 1 dhammapadaṁ paribbājakena cāti.
-----------
Cakkavaggo catuttho

Suttantapiṭake aṅguttaranikāyassa dutiyo bhāgo (เล่ม 21)

[31] Cattārīmāni bhikkhave cakkāni yehi samannāgatānaṁ devamanussānaṁ
catucakkaṁ pavattati yehi samannāgatā devamanussā nacirasseva
mahantattaṁ vepullattaṁ pāpuṇanti bhogesu katamāni cattāri
paṭirūpadesavāso sappurisūpassayo 2 attasammāpaṇidhi pubbe ca
katapuññatā imāni kho bhikkhave cattāri cakkāni yehi samannāgatānaṁ
devamanussānaṁ catucakkaṁ pavattati yehi samannāgatā devamanussā
nacirasseva mahantattaṁ vepullattaṁ pāpuṇanti bhogesūti.
1 Yu. caddo natthi. 2 Ma. sapupurisāvassayo.
Paṭirūpe vase dese ariyamittakaro siyā
sammāpaṇidhisampanno pubbe puññakato naro.
Dhaññaṁ dhanaṁ yaso kitti sukhañcetaṁdhivattatīti.

Suttantapiṭake aṅguttaranikāyassa dutiyo bhāgo (เล่ม 21)

[32] Cattārīmāni bhikkhave saṅgahavatthūni katamāni cattāri
dānaṁ peyyavajjaṁ atthacariyā samānattatā imāni kho bhikkhave cattāri
saṅgahavatthūnīti.
Dānañca peyyavajjañca atthacariyā ca yā idha
samānattatā ca dhammesu tattha tattha yathārahaṁ
ete kho saṅgahā loke rathassāṇīva yāyato.
Ete ca saṅgahā nāssu na mātā puttakāraṇā
labhetha mānaṁ pūjaṁ vā pitā vā puttakāraṇā.
Yasmā ca saṅgahā 1 ete samavekkhanti paṇḍitā
tasmā mahattaṁ papponti pāsaṁsā ca bhavanti teti.

Suttantapiṭake aṅguttaranikāyassa dutiyo bhāgo (เล่ม 21)

[33] Sīho bhikkhave migarājā sāyaṇhasamayaṁ āsayā nikkhamati
āsayā nikkhamitvā vijambhati vijambhitvā samantā catuddisā anuviloketi
samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuṁ sīhanādaṁ nadati
tikkhattuṁ sīhanādaṁ naditvā gocarāya pakkamati ye kho pana te
bhikkhave tiracchānagatā pāṇā sīhassa migarañño nadato saddaṁ suṇanti
te yebhuyyena bhayaṁ saṁvegaṁ santāsaṁ āpajjati bilaṁ bilāsayā pavisanti
udakaṁ udakāsayā pavisanti vanaṁ vanāsayā pavisanti ākāsaṁ pakkhino
1 Ma. saṅgahe.
Bhajanti yepi te bhikkhave rañño nāgā gāmanigamarājadhānīsu daḷhehi
varattehi bandhanehi baddhā tepi tāni bandhanāni sañchinditvā
sampadāletvā bhītā muttakarīsaṁ cajamānā yena vā tena vā palāyanti
evaṁmahiddhiko kho bhikkhave sīho migarājā tiracchānagatānaṁ pāṇānaṁ
evaṁmahesakkho evaṁmahānubhāvo. Evameva kho bhikkhave yadā tathāgato
loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato
lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā
so dhammaṁ deseti iti sakkāyo iti sakkāyassa samudayo iti
sakkāyassa nirodho iti sakkāyassa nirodhagāminī paṭipadāti yepi
te bhikkhave devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā uccesu vimānesu
ciraṭṭhitikā tepi tathāgatassa dhammadesanaṁ sutvā yebhuyyena bhayaṁ saṁvegaṁ
santāsaṁ āpajjanti aniccā vata kira bho mayaṁ samānā niccamhāti
amaññimhā 1 adhuvā vata kira bho mayaṁ samānā dhuvāti
amaññimhā 1 asassatā vata kira bho mayaṁ samānā sassatamhāti
amaññimhā 1 mayaṁ kira bho aniccā adhuvā asassatā sakkāyapariyāpannāti
evaṁmahiddhiko kho bhikkhave tathāgato sadevakassa lokassa
evaṁmahesakkho evaṁmahānubhāvoti.
Yathā buddho abhiññāya dhammacakkaṁ pavattayi
sadevakassa lokassa satthā appaṭipuggalo
1 Ma. Yu. amaññimha.
Sakkāyañca nirodhañca sakkāyassa ca sambhavaṁ
ariyaṭṭhaṅgikaṁ 1 maggaṁ dukkhūpasamagāminaṁ
yepi dīghāyukā devā vaṇṇavanto yasassino
bhītā santāsamāpāduṁ 2 sīhassevitare migā
avītivattā sakkāyaṁ aniccā kira bho mayaṁ
sutvā arahato vākyaṁ vippamuttassa tādinoti.

Suttantapiṭake aṅguttaranikāyassa dutiyo bhāgo (เล่ม 21)

[34] Cattārome bhikkhave aggappasādā katame cattāro
yāvatā bhikkhave sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā
vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino
vā nevasaññināsaññino vā tathāgato tesaṁ aggamakkhāyati arahaṁ
sammāsambuddho ye bhikkhave buddhe pasannā agge te pasannā
agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti. Yāvatā bhikkhave
dhammā saṅkhatā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo tesaṁ aggamakkhāyati ye
bhikkhave ariye aṭṭhaṅgike magge pasannā agge te pasannā
agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti. Yāvatā bhikkhave
dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā virāgo tesaṁ aggamakkhāyati yadidaṁ
madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāto vaṭṭūpacchedo taṇhakkhayo
virāgo nirodho nibbānaṁ ye bhikkhave virāge 3 dhamme pasannā agge
te pasannā agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti.
1 Ma. Yu. ariyañcaṭṭhaṅgikaṁ. 2 Po. santāsamāpajjuṁ. 3 Ma. Yu. virāgeti natthi.
Yāvatā bhikkhave saṅghā vā gaṇā vā tathāgatasāvakasaṅgho tesaṁ
aggamakkhāyati yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa
bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo
anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa ye bhikkhave saṅghe pasannā agge
te pasannā agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti.
Ime kho bhikkhave cattāro aggappasādāti.
Aggato ve pasannānaṁ aggaṁ dhammaṁ vijānataṁ
agge buddhe pasannānaṁ dakkhiṇeyye anuttare
agge dhamme pasannānaṁ virāgūpasame sukhe
agge saṅghe pasannānaṁ puññakkhette anuttare
aggasmiṁ dānaṁ dadataṁ aggaṁ puññaṁ pavaḍḍhati
aggaṁ āyu ca vaṇṇo ca yaso kitti sukhaṁ balaṁ.
Aggassa dātā medhāvī aggadhammasamāhito
devabhūto manusso vā aggappatto pamodatīti.

Suttantapiṭake aṅguttaranikāyassa dutiyo bhāgo (เล่ม 21)

[35] Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.
Athakho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto yena bhagavā
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi sammodanīyaṁ
kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi ekamantaṁ nisinno kho
vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavantaṁ etadavoca catūhi
kho mayaṁ bho gotama dhammehi samannāgataṁ mahāpaññaṁ mahāpurisaṁ
Paññāpema katamehi catūhi idha bho gotama bahussuto hoti tassa
tasseva sutajātassa tassa tasseva kho pana bhāsitassa atthaṁ jānāti
ayaṁ imassa bhāsitassa attho ayaṁ imassa bhāsitassa atthoti
satimā kho pana hoti cirakataṁpi cirabhāsitaṁpi saritā anussaritā yāni
kho pana tāni gahaṭṭhakāni kiṁkaraṇīyāni tattha dakkho hoti analaso
tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ imehi
kho mayaṁ bho gotama catūhi dhammehi samannāgataṁ mahāpaññaṁ mahāpurisaṁ
paññāpema sace me bho gotama anumoditabbaṁ anumodatu me
bhavaṁ gotamo sace pana me bho gotama paṭikkositabbaṁ paṭikkosatu
me bhavaṁ gotamoti. Neva kho tyāhaṁ brāhmaṇa anumodāmi
nappaṭikkosāmi catūhi kho ahaṁ brāhmaṇa dhammehi samannāgataṁ
mahāpaññaṁ mahāpurisaṁ paññāpemi katamehi catūhi idha brāhmaṇa
bahujanahitāya paṭipanno hoti bahujanasukhāya bahussa janatā ariye
ñāye patiṭṭhāpitā yadidaṁ kalyāṇadhammatā kusaladhammatā so yaṁ
vitakkaṁ ākaṅkhati vitakketuṁ taṁ vitakkaṁ vitakketi yaṁ vitakkaṁ nākaṅkhati
vitakketuṁ na taṁ vitakkaṁ vitakketi yaṁ saṅkappaṁ ākaṅkhati saṅkappetuṁ
taṁ saṅkappaṁ saṅkappeti yaṁ saṅkappaṁ nākaṅkhati saṅkappetuṁ na taṁ saṅkappaṁ
saṅkappeti iti cetovasippatto hoti vitakkapathesu catunnaṁ jhānānaṁ
ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī
akasiralābhī āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva
Dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati neva kho tyāhaṁ
brāhmaṇa anumodāmi nappaṭikkosāmi 1 imehi kho ahaṁ brāhmaṇa
catūhi dhammehi samannāgataṁ mahāpaññaṁ mahāpurisaṁ paññāpemīti.
Acchariyaṁ bho gotama abbhutaṁ bho gotama yāva subhāsitañcidaṁ
bhotā gotamena imehi 2 ca pana catūhi dhammehi samannāgataṁ bhavantaṁ
gotamaṁ dhāremi bhavañhi gotamo bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya
bahussa 3 janatā ariye ñāye patiṭṭhāpitā yadidaṁ kalyāṇadhammatā
kusaladhammatā bhavañhi gotamo yaṁ vitakkaṁ ākaṅkhati vitakketuṁ taṁ vitakkaṁ
vitakketi yaṁ vitakkaṁ nākaṅkhati vitakketuṁ na taṁ vitakkaṁ vitakketi yaṁ
saṅkappaṁ ākaṅkhati saṅkappetuṁ taṁ saṅkappaṁ saṅkappeti yaṁ saṅkappaṁ nākaṅkhati
saṅkappetuṁ na taṁ saṅkappaṁ saṅkappeti bhavañhi gotamo cetovasippatto
vitakkapathesu bhavañhi gotamo catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ
diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī bhavañhi
gotamo āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva
dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti. Addhā kho
te brāhmaṇa āsajja upanīyavācā bhāsitā apica tyāhaṁ
byākarissāmi ahañhi brāhmaṇa bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya
bahussa 4 janatā ariye ñāye patiṭṭhāpitā yadidaṁ kalyāṇadhammatā
kusaladhammatā ahañhi brāhmaṇa yaṁ vitakkaṁ ākaṅkhāmi vitakketuṁ taṁ
vitakkaṁ vitakkemi yaṁ vitakkaṁ nākaṅkhāmi vitakketuṁ na taṁ vitakkaṁ
1 Po. Ma. na pana paṭikkosāmi. 2 Ma. Yu. imehi ca mayaṁ catūhi ... dhārema.
3 Ma. Yu. bahu te. 4 Ma. Yu. bahu me.
Vitakkemi yaṁ saṅkappaṁ ākaṅkhāmi saṅkappetuṁ taṁ saṅkappaṁ saṅkappemi
yaṁ saṅkappaṁ nākaṅkhāmi saṅkappetuṁ na taṁ saṅkappaṁ saṅkappemi ahañhi
brāhmaṇa cetovasippatto vitakkapathesu ahañhi brāhmaṇa catunnaṁ
jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī akicchalābhī
akasiralābhī ahañhi brāhmaṇa āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ
paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja
viharāmīti.
Yo vedī sabbasattānaṁ maccupāsā pamocanaṁ
hitaṁ devamanussānaṁ ñeyyadhammaṁ 1 pakāsayi
yañca 2 disvā ca sutvā ca pasīdati 3 bahujjano
maggāmaggassa kusalo katakicco anāsavo
buddho antimasārīro mahāpurisoti 4 vuccatīti.

Suttantapiṭake aṅguttaranikāyassa dutiyo bhāgo (เล่ม 21)

[36] Ekaṁ samayaṁ bhagavā antarā ca ukkaṭṭhaṁ antarā ca
setabyaṁ addhānamaggapaṭipanno hoti. Doṇopi [5]- brāhmaṇo antarā
ca ukkaṭṭhaṁ antarā ca setabyaṁ addhānamaggapaṭipanno hoti addasā
kho doṇo brāhmaṇo bhagavato pādesu cakkāni sahassārāni
sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāni disvānassa etadahosi
acchariyaṁ vata bho abbhutaṁ vata bho navatimāni manussabhūtassa pādāni
bhavissantīti. Athakho bhagavā maggā okkamma aññatarasmiṁ rukkhamūle
1 Ma. Yu. ñāyaṁ dhammaṁ. 2 Ma. Yu. yaṁ ve. 3 Ma. pasīdanti bahū janā.
4 Po. Ma. Yu. mahāpaññoti. 5 Po. Ma. Yu. etthantare sudanati atthi.
Nisīdi pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā.
Athakho doṇo brāhmaṇo bhagavato pādāni anugacchanto
addasa bhagavantaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle nisinnaṁ pāsādikaṁ pasādanīyaṁ
santindriyaṁ santamānasaṁ uttamadamathasamathamanuppattaṁ dantaṁ guttaṁ
santindriyaṁ 1 nāgaṁ disvā yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā
bhagavantaṁ etadavoca devo no bhavaṁ bhavissatīti. Na kho ahaṁ
brāhmaṇa devo bhavissāmīti. Gandhabbo no bhavaṁ bhavissatīti.
Na kho ahaṁ brāhmaṇa gandhabbo bhavissāmīti. Yakkho no bhavaṁ
bhavissatīti. Na kho ahaṁ brāhmaṇa yakkho bhavissāmīti. Manusso
no bhavaṁ bhavissatīti. Na kho ahaṁ brāhmaṇa manusso bhavissāmīti.
Devo no bhavaṁ bhavissatīti iti puṭṭho samāno na kho ahaṁ brāhmaṇa
devo bhavissāmīti vadesi gandhabbo no bhavaṁ bhavissatīti iti puṭṭho
samāno na kho ahaṁ brāhmaṇa gandhabbo bhavissāmīti vadesi yakkho
no bhavaṁ bhavissatīti iti puṭṭho samāno na kho ahaṁ brāhmaṇa
yakkho bhavissāmīti vadesi manusso no bhavaṁ bhavissatīti iti puṭṭho
samāno na kho ahaṁ brāhmaṇa manusso bhavissāmīti vadesi atha
kocarahi bhavaṁ bhavissatīti. Yesaṁ kho ahaṁ brāhmaṇa āsavānaṁ appahīnattā
devo bhaveyyaṁ te me āsavā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā
anabhāvaṁ gatā āyatiṁanuppādadhammā yesaṁ kho ahaṁ brāhmaṇa
1 Ma. saṁyatindriyaṁ.
Āsavānaṁ appahīnattā gandhabbo bhaveyyaṁ ... Yakkho bhaveyyaṁ ... Manusso
bhaveyyaṁ te me āsavā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṁ
gatā āyatiṁanuppādadhammā seyyathāpi brāhmaṇa uppalaṁ vā padumaṁ
vā puṇḍarīkaṁ vā udake jātaṁ udake saṁvaḍḍhaṁ udakaṁ 1 accuggamma
tiṭṭhati anupalittaṁ udakena evameva kho ahaṁ brāhmaṇa loke
jāto loke saṁvaḍḍho lokaṁ abhibhuyya viharāmi anupalitto lokena
buddhoti maṁ brāhmaṇa dhārehīti.
Yena devupapatyassa gandhabbo vā vihaṅgamo
yakkhattaṁ yena gaccheyyaṁ manussattañca abbhaje
te mayhaṁ āsavā khīṇā viddhastā vinaḷīkatā.
Puṇḍarīkaṁ yathā uggaṁ 2 toyena nupalippati
nupalippāmi lokena tasmā buddhosmi brāhmaṇāti.

Suttantapiṭake aṅguttaranikāyassa dutiyo bhāgo (เล่ม 21)

[37] Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo
parihānāya nibbānasseva santike katamehi catūhi idha bhikkhave bhikkhu
sīlasampanno hoti indriyesu guttadvāro hoti bhojane
mattaññū hoti jāgariyaṁ anuyutto hoti. Kathañca bhikkhave bhikkhu
sīlasampanno hoti idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti pātimokkha-
saṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu
bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu evaṁ kho bhikkhave bhikkhu
sīlasampanno hoti. Kathañca bhikkhave bhikkhu indriyesu guttadvāro
1 Ma. udakā. 2 Ma. Yu. vaggu.
Hoti idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti
nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ
abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya
paṭipajjati rakkhati cakkhundriyaṁ cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati sotena
saddaṁ sutvā ... Ghānena gandhaṁ ghāyitvā ... Jivhāya rasaṁ sāyitvā ...
Kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā ... Manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī
hoti nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ
abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa
saṁvarāya paṭipajjati rakkhati manindriyaṁ manindriye saṁvaraṁ āpajjati
evaṁ kho bhikkhave bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti. Kathañca
bhikkhave bhikkhu bhojane mattaññū hoti idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā
yoniso āhāraṁ āhāreti neva davāya na madāya na maṇḍanāya
na vibhūsanāya yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṁsuparatiyā
brahmacariyānuggahāya iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi navañca
vedanaṁ na uppādessāmi yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca
phāsu vihāro cāti evaṁ kho bhikkhave bhikkhu bhojane mattaññū
hoti. Kathañca bhikkhave bhikkhu jāgariyaṁ anuyutto hoti idha bhikkhave
bhikkhu divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇiyehi dhammehi cittaṁ parisodheti
rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇiyehi dhammehi cittaṁ
parasodheti rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ
Kappeti pādena 1 pādaṁ accādhāya 2 sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ
manasikaritvā rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya
āvaraṇiyehi dhammehi cittaṁ parisodheti evaṁ kho bhikkhave bhikkhu
jāgariyaṁ anuyutto hoti. Imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi
samannāgato bhikkhu abhabbo parihānāya nibbānasseva santiketi.
Sīle patiṭṭhito bhikkhu indriyesu ca saṁvuto
bhojanamhi ca mattaññū jāgariyaṁ anuyuñjati
evaṁ viharamātāpī 3 ahorattamatandito
bhāvayaṁ kusalaṁ dhammaṁ yogakkhemassa pattiyā
appamādarato bhikkhu pamāde bhayadassi vā
abhabbo parihānāya nibbānasseva santiketi.

Suttantapiṭake aṅguttaranikāyassa dutiyo bhāgo (เล่ม 21)

[38] Panuṇṇapaccekasacco bhikkhave bhikkhu samavayasaṭṭhesano
passaddhakāyasaṅkhāro paṭilīnoti vuccati. Kathañca bhikkhave bhikkhu
panuṇṇapaccekasacco hoti idha bhikkhave bhikkhuno yāni tāni
puthusamaṇabrāhmaṇānaṁ puthupaccekasaccāni seyyathīdaṁ sassato lokoti vā
asassato lokoti vā antavā lokoti vā anantavā lokoti
vā taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā
hoti tathāgato parammaraṇāti vā na hoti tathāgato parammaraṇāti
vā hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti vā neva hoti
1 Ma. Yu. pāde pādaṁ. 2 Po. accodhāya. 3 Po. Ma. vihārī ātāpī.
Yu. vihāramānopi.
Na na hoti tathāgato parammaraṇāti vā sabbāni tāni nuṇṇāni
honti panuṇṇāni cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni
evaṁ kho bhikkhave bhikkhu panuṇṇapaccekasacco hoti. Kathañca bhikkhave
bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti idha bhikkhave bhikkhuno kāmesanā pahīnā
hoti bhavesanā pahīnā hoti brahmacariyesanā paṭippassaddhā
hoti evaṁ kho bhikkhave bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti. Kathañca
bhikkhave bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti idha bhikkhave bhikkhu sukhassa
ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā
adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati
evaṁ kho bhikkhave bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti. Kathañca bhikkhave
bhikkhu paṭilīno hoti idha bhikkhave bhikkhuno asmimāno pahīno hoti
ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṁ gato āyatiṁanuppādadhammo evaṁ
kho bhikkhave bhikkhu paṭilīno hoti. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu panuṇṇapaccekasacco
samavayasaṭṭhesano passaddhakāyasaṅkhāro paṭilīnoti vuccati.
Kāmesanā bhavesanā brahmacariyesanā saha
iti saccaparāmāso diṭṭhiṭṭhānā samussayā
sabbarāgavirattassa taṇhakkhayavimuttino
esanā paṭinissaṭṭhā diṭṭhiṭṭhānā samūhatā
sa ve santo sato bhikkhu passaddho aparājito
mānābhisamayā buddho paṭilīnoti vuccatīti.

Suttantapiṭake aṅguttaranikāyassa dutiyo bhāgo (เล่ม 21)

[39] Athakho ujjayo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ
vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi ekamantaṁ nisinno kho ujjayo brāhmaṇo
bhagavantaṁ etadavoca bhavaṁpi no gotamo yaññaṁ vaṇṇetīti. Na
kho ahaṁ brāhmaṇa sabbaṁ yaññaṁ vaṇṇemi na panāhaṁ brāhmaṇa
sabbaṁ yaññaṁ na vaṇṇemi yathārūpe kho brāhmaṇa yaññe gāvo
haññanti ajeḷakā haññanti kukkuṭasūkarā haññanti vividhā
pāṇā saṅghātaṁ āpajjanti evarūpaṁ kho ahaṁ brāhmaṇa sārambhaṁ
yaññaṁ na vaṇṇemi taṁ kissa hetu evarūpañhi brāhmaṇa
sārambhaṁ yaññaṁ na upasaṅkamanti arahanto vā arahattamaggaṁ vā
samāpannā yathārūpe ca kho brāhmaṇa yaññe neva gāvo haññanti
na ajeḷakā haññanti na kukkuṭasūkarā haññanti na vividhā
pāṇā saṅghātaṁ āpajjanti evarūpaṁ kho ahaṁ brāhmaṇa nirārambhaṁ
yaññaṁ vaṇṇemi yadidaṁ niccadānaṁ anukulayaññaṁ taṁ kissa hetu
evarūpañhi brāhmaṇa nirārambhaṁ yaññaṁ upasaṅkamanti arahanto vā
arahattamaggaṁ vā samāpannāti.
Assamedhaṁ purisamedhaṁ sammāpāsaṁ vājapeyyaṁ niraggaḷaṁ
mahāyaññā mahārambhā na te honti mahapphalā.
Ajeḷakā ca gāvo ca vividhā yattha haññare
na taṁ sammaggatā yaññaṁ upayanti mahesino.
Yañca yaññaṁ nirārambhaṁ 1 yajantyanukulaṁ sadā
nājeḷakā ca gāvo ca vividhā yattha 2 haññare
tañca sammaggatā yaññaṁ upayanti mahesino.
Evaṁ 3 yajetha medhāvī eso yañño mahapphalo.
Evaṁ 4 hi yajamānassa seyyo hoti na pāpiyo
yañño ca vipulo hoti pasīdanti ca devatāti.