พุทธธรรมสงฆ์
บันทึกแบบเก่าจะเลิกใช้งานใน 15/08/2026 สํารองข้อมูลไว้ด้วยครับ
Abhidhammapiṭake dhātukathā (เล่ม 36)

[513] Na kāmāvacarehi dhammehi ye dhammā apariyāpannehi
dhammehi ye dhammā anuttarehi dhammehi ye dhammā vippayuttā te
dhammā catūhi khandhehi dvīhāyatanehi aṭṭhahi dhātūhi saṅgahitā. Katīhi
asaṅgahitā. Ekena khandhena dasahāyatanehi dasahi dhātūhi asaṅgahitā.

Abhidhammapiṭake dhātukathā (เล่ม 36)

[514] Rūpāvacarehi dhammehi ye dhammā arūpāvacarehi dhammehi
ye dhammā niyyānikehi dhammehi ye dhammā niyatehi dhammehi ye
Dhammā saraṇehi dhammehi ye dhammā vippayuttā te dhammā asaṅkhataṁ
khandhato ṭhapetvā pañcahi khandhehi dvādasahāyatanehi aṭṭhārasahi dhātūhi
saṅgahitā. Katīhi asaṅgahitā. Na kehici khandhehi na kehici
āyatanehi na kāhici dhātūhi asaṅgahitā.

Abhidhammapiṭake dhātukathā (เล่ม 36)

[515] Na rūpāvacarehi dhammehi ye dhammā na arūpāvacarehi
dhammehi ye dhammā aniyyānikehi dhammehi ye dhammā aniyatehi
dhammehi ye dhammā asaraṇehi dhammehi ye dhammā vippayuttā
te dhammā katīhi khandhehi katīhāyatanehi katīhi dhātūhi saṅgahitā. Te
dhammā catūhi khandhehi dvīhāyatanehi dvīhi dhātūhi saṅgahitā. Katīhi
asaṅgahitā. Ekena khandhena dasahāyatanehi soḷasahi dhātūhi asaṅgahitā.
Dhammāyatanaṁ dhammadhātu atha jīvitaṁ nāmarūpaṁ
saḷāyatanajātiyo jarā matañca dve ca tike na labbhare
paṭhamantare satta gocchake dasa
aparante cuddasa cha ca matthake
iccete sattacattālīsadhammā
samucchedena ca labbhanti moghapucchakena cāti.
Vippayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadaniddeso niṭṭhito.
Dhātukathāpakaraṇaṁ samattaṁ.
---------
Abhidhammapiṭake puggalapaññatti
------
namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
Uddesavāro
[1] Cha paññattiyo khandhapaññatti āyatanapaññatti dhātupaññatti
saccapaññatti indriyapaññatti puggalapaññattīti.
Khandhapaññatti
[2] Kittāvatā khandhānaṁ khandhapaññatti yāvatā pañcakkhandhā
rūpakkhandho vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho
viññāṇakkhandho ettāvatā khandhānaṁ khandhapaññatti.
Āyatanapaññatti
[3] Kittāvatā āyatanānaṁ āyatanapaññatti yāvatā dvādasāyatanāni
cakkhvāyatanaṁ rūpāyatanaṁ sotāyatanaṁ saddāyatanaṁ ghānāyatanaṁ
gandhāyatanaṁ jivhāyatanaṁ rasāyatanaṁ kāyāyatanaṁ phoṭṭhabbāyatanaṁ manāyatanaṁ
dhammāyatanaṁ ettāvatā āyatanānaṁ āyatanapaññatti.
Dhātupaññatti
[4] Kittāvatā dhātūnaṁ dhātupaññatti yāvatā aṭṭhārasa
dhātuyo cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu sotadhātu saddadhātu
sotaviññāṇadhātu ghānadhātu gandhadhātu ghānaviññāṇadhātu jivhādhātu
rasadhātu jivhāviññāṇadhātu kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu kāyaviññāṇadhātu
manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu ettāvatā dhātūnaṁ
dhātupaññatti.
Saccapaññatti
[5] Kittāvatā saccānaṁ saccapaññatti yāvatā cattāri
saccāni dukkhasaccaṁ samudayasaccaṁ nirodhasaccaṁ maggasaccaṁ ettāvatā
saccānaṁ saccapaññatti.
Indriyapaññatti
[6] Kittāvatā indriyānaṁ indriyapaññatti yāvatā
bāvīsatindriyāni cakkhundriyaṁ sotindriyaṁ ghānindriyaṁ jivhindriyaṁ
kāyindriyaṁ manindriyaṁ itthindriyaṁ purisindriyaṁ jīvitindriyaṁ
sukhindriyaṁ dukkhindriyaṁ somanassindriyaṁ domanassindriyaṁ upekkhindriyaṁ
saddhindriyaṁ viriyindriyaṁ satindriyaṁ samādhindriyaṁ paññindriyaṁ
anaññataññassāmītindriyaṁ aññindriyaṁ aññātāvindriyaṁ ettāvatā
indriyānaṁ indriyapaññatti.
Puggalapaññatti
-------
kittāvatā puggalānaṁ puggalapaññatti
ekakamātikā
[7] Samayavimutto asamayavimutto kuppadhammo akuppadhammo
parihānadhammo aparihānadhammo cetanābhabbo anurakkhanābhabbo puthujjano
gotrabhū bhayūparato abhayūparato bhabbāgamano abhabbāgamano niyato
aniyato paṭipannako phaleṭṭhito samasīsī ṭhitakappī ariyo anariyo
sekho asekho nevasekhonāsekho tevijjo chaḷabhiñño sammāsambuddho
paccekasambuddho ubhatobhāgavimutto paññāvimutto kāyasakkhī
diṭṭhippatto saddhāvimutto dhammānusārī saddhānusārī sattakkhattuṁparamo
kolaṁkolo ekabījī sakadāgāmī anāgāmī antarāparinibbāyī
upahaccaparinibbāyī asaṅkhāraparinibbāyī sasaṅkhāraparinibbāyī uddhaṁsoto
akaniṭṭhagāmī sotāpanno sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno
sakadāgāmī sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno anāgāmī anāgāmiphala-
sacchikiriyāya paṭipanno arahā arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno.
Ekakamātikā niṭṭhitā.
Dukamātikā
[8] Dve puggalā. Kodhano ca upanāhī ca. Makkhī ca
palāsī ca. Issukī ca maccharī ca. Saṭho ca māyāvī ca. Ahiriko ca
anottappī ca. Dubbaco ca pāpamitto ca. Indriyesu aguttadvāro
ca bhojane amattaññū ca. Muṭṭhassati ca asampajāno ca.
Sīlavipanno ca diṭṭhivipanno ca. Ajjhattasaññojano ca bahiddhāsaññojano
ca. Akkodhano ca anupanāhī ca. Amakkhī ca apalāsī ca.
Anissukī ca amaccharī ca. Asaṭho ca amāyāvī ca. Hirimā ca
ottappī ca. Suvaco ca kalyāṇamitto ca. Indriyesu guttadvāro ca
bhojane mattaññū ca. Upaṭṭhitassati ca sampajāno ca. Sīlasampanno ca
diṭṭhisampanno ca. Dve puggalā dullabhā lokasmiṁ. Dve puggalā
duttappayā. Dve puggalā sutappayā. Dvinnaṁ puggalānaṁ āsavā
vaḍḍhanti. Dvinnaṁ puggalānaṁ āsavā na vaḍḍhanti. Hīnādhimutto ca
paṇītādhimutto ca. Titto ca tappetā ca.
Dukamātikā niṭṭhitā.
Tikamātikā
[9] Tayo puggalā. Nirāso āsaṁso vigatāso. Tayo
gilānūpamā puggalā. Kāyasakkhī diṭṭhippatto saddhāvimutto.
Gūthabhāṇī pupphabhāṇī madhubhāṇī. Arukūpamacitto puggalo vijjūpamacitto
Puggalo vajirūpamacitto puggalo. Andho ekacakkhu dvicakkhu.
Avakujjapañño puggalo uccaṅgapañño puggalo puthupañño
puggalo. Atthekacco puggalo kāmesu ca bhavesu ca avītarāgo
atthekacco puggalo kāmesu vītarāgo bhavesu avītarāgo atthekacco
puggalo kāmesu ca bhavesu ca vītarāgo. Pāsāṇalekhūpamo puggalo
paṭhavīlekhūpamo puggalo udakalekhūpamo puggalo. Tayo potthakūpamā
puggalā. Tayo kāsikavatthūpamā puggalā. Suppameyyo duppameyyo
appameyyo. Atthekacco puggalo na sevitabbo na bhajitabbo na
payirupāsitabbo atthekacco puggalo sevitabbo bhajitabbo
payirupāsitabbo atthekacco puggalo sakkatvā garukatvā sevitabbo
bhajitabbo payirupāsitabbo. Atthekacco puggalo jigucchitabbo na
sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo atthekacco puggalo
ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo
atthekacco puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo.
Atthekacco puggalo sīlesu paripūrīkārī samādhismiṁ mattasokārī
paññāya mattasokārī atthekacco puggalo sīlesu ca paripūrīkārī
samādhismiṁ ca paripūrīkārī paññāya mattasokārī atthekacco
puggalo sīlesu ca paripūrīkārī samādhismiṁ ca paripūrīkārī paññāya ca
paripūrīkārī. Tayo satthāro aparepi tayo satthāro.
Tikamātikā niṭṭhitā.
Catukkamātikā
[10] Cattāro puggalā. Asappuriso asappurisena asappurisataro
sappuriso sappurisena sappurisataro. Pāpo pāpena pāpataro
kalyāṇo kalyāṇena kalyāṇataro. Pāpadhammo pāpadhammena
pāpadhammataro kalyāṇadhammo kalyāṇadhammena kalyāṇadhammataro.
Sāvajjo vajjabahulo appasāvajjo anavajjo. Ugghaṭitaññū
vipañcitaññū neyyo padaparamo. Yuttapaṭibhāṇo no muttapaṭibhāṇo
muttapaṭibhāṇo no yuttapaṭibhāṇo yuttapaṭibhāṇo ca muttapaṭibhāṇo
ca neva yuttapaṭibhāṇo no muttapaṭibhāṇo. Cattāro dhammakathikā
puggalā. Cattāro valāhakūpamā puggalā. Cattāro mūsikūpamā
puggalā. Cattāro ambūpamā puggalā. Cattāro kumbhūpamā
puggalā. Cattāro udakarahadūpamā puggalā. Cattāro balibaddhūpamā
puggalā. Cattāro āsivisūpamā puggalā. Atthekacco puggalo
ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsitā hoti
atthekacco puggalo ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa
avaṇṇaṁ bhāsitā hoti atthekacco puggalo ananuvicca apariyogāhetvā
appasādanīye ṭhāne pasādaṁ upadaṁsitā hoti atthekacco
puggalo ananuvicca apariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne appasādaṁ
upadaṁsitā hoti. Atthekacco puggalo anuvicca pariyogāhetvā
Avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsitā hoti atthekacco puggalo anuvicca
pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsitā hoti atthekacco
puggalo anuvicca pariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne appasādaṁ
upadaṁsitā hoti atthekacco puggalo anuvicca pariyogāhetvā
pasādanīye ṭhāne pasādaṁ upadaṁsitā hoti. Atthekacco puggalo
avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena no ca
kho vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena atthekacco
puggalo vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena no ca
kho avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena
atthekacco puggalo avaṇṇārahassa ca avaṇṇaṁ bhāsitā hoti
bhūtaṁ tacchaṁ kālena vaṇṇārahassa ca vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ
tacchaṁ kālena atthekacco puggalo neva avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ
bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena no ca vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsitā
hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena. Uṭṭhānaphalūpajīvī no puññaphalūpajīvī
puññaphalūpajīvī no uṭṭhānaphalūpajīvī uṭṭhānaphalūpajīvī ca puññaphalūpajīvī
ca neva uṭṭhānaphalūpajīvī no puññaphalūpajīvī. Tamo
tamaparāyano tamo jotiparāyano joti tamaparāyano joti
jotiparāyano. Oṇatoṇato oṇatuṇṇato uṇṇatoṇato
uṇṇatuṇṇato. Cattāro rukkhūpamā puggalā. Rūpappamāṇo
rūpappasanno ghosappamāṇo ghosappasanno lūkhappamāṇo
Lūkhappasanno dhammappamāṇo dhammappasanno. Atthekacco puggalo
attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya atthekacco puggalo
parahitāya paṭipanno hoti no attahitāya atthekacco puggalo
attahitāya ceva paṭipanno hoti parahitāya ca atthekacco puggalo
neva attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya. Atthekacco puggalo
attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto atthekacco puggalo
parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto atthekacco puggalo
attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca
paraparitāpanānuyogamanuyutto atthekacco puggalo neva attantapo
hoti na attaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānu-
yogamanuyutto so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme
nicchāto nibbuto sītībhūto sukhapaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati.
Sarāgo sadoso samoho samāno. Atthekacco puggalo lābhī
hoti ajjhattaṁ cetosamathassa na lābhī adhipaññādhammavipassanāya
atthekacco puggalo lābhī hoti adhipaññādhammavipassanāya na lābhī
ajjhattaṁ cetosamathassa atthekacco puggalo lābhī ceva hoti
ajjhattaṁ cetosamathassa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya atthekacco
puggalo neva lābhī hoti ajjhattaṁ cetosamathassa na lābhī adhipaññādhamma-
vipassanāya. Anusotagāmī puggalo paṭisotagāmī puggalo
ṭhitatto puggalo tiṇṇo pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo.
Appassuto sutena anupapanno appassuto sutena upapanno
bahussuto sutena anupapanno bahussuto sutena upapanno.
Samaṇamacalo samaṇapadumo samaṇapuṇḍarīko samaṇesu samaṇasukhumālo.
Catukkamātikā niṭṭhitā.
Pañcakamātikā
[11] Pañca puggalā. Atthekacco puggalo ārambhati
ca vippaṭisārī ca hoti tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ
nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā
aparisesā nirujjhanti atthekacco puggalo ārambhati na vippaṭisārī
hoti tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti
yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā
nirujjhanti atthekacco puggalo nārambhati vippaṭisārī hoti tañca
cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te
uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti atthekacco
puggalo nārambhati na vippaṭisārī hoti tañca cetovimuttiṁ
paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā
akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti atthekacco puggalo nārambhati
na vippaṭisārī hoti tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ
pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā
Aparisesā nirujjhanti. Datvā avajānāti saṁvāsena avajānāti
ādheyyamukho hoti lolo hoti mando momūho hoti. Pañca
yodhājīvūpamā puggalā. Pañca piṇḍapātikā. Pañca
khalupacchābhattikā. Pañca ekāsanikā. Pañca paṁsukūlikā.
Pañca tecīvarikā. Pañca āraññikā. Pañca rukkhamūlikā. Pañca
abbhokāsikā. Pañca nesajjikā. Pañca yathāsanthatikā.
Pañca sosānikā.
Pañcakamātikā niṭṭhitā.
Chakkamātikā
[12] Cha puggalā. Atthekacco puggalo pubbe ananussutesu
dhammesu sāmaṁ saccāni abhisambujjhati tattha ca sabbaññutaṁ pāpuṇāti
balesu ca vasībhāvaṁ atthekacco puggalo pubbe ananussutesu
dhammesu sāmaṁ saccāni abhisambujjhati na ca tattha sabbaññutaṁ
pāpuṇāti na ca balesu vasībhāvaṁ atthekacco puggalo pubbe
ananussutesu dhammesu sāmaṁ saccāni anabhisambujjhati diṭṭheva dhamme
dukkhassantakaro hoti sāvakapāramiñca pāpuṇāti atthekacco
puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṁ saccāni anabhisambujjhati
diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti na ca sāvakapāramiṁ pāpuṇāti
atthekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṁ saccāni
Anabhisambujjhati na ca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti
anāgāmī hoti anāgantvā itthattaṁ atthekacco puggalo pubbe
ananussutesu dhammesu sāmaṁ saccāni anabhisambujjhati na ca diṭṭheva
dhamme dukkhassantakaro hoti sotāpannasakadāgāmī hoti āgantvā
itthattaṁ.
Chakkamātikā niṭṭhitā.
Sattakamātikā
[13] Satta puggalā. Satta udakūpamā puggalā sakiṁ nimuggo
nimuggova hoti ummujjitvā nimmujjati ummujjitvā ṭhito hoti
ummujjitvā vipassati viloketi ummujjitvā patarati ummujjitvā
paṭigādhappatto hoti ummujjitvā tiṇṇo hoti pāragato
thale tiṭṭhati brāhmaṇo. Ubhatobhāgavimutto paññāvimutto
kāyasakkhī diṭṭhippatto saddhāvimutto dhammānusārī saddhānusārī.
Sattakamātikā niṭṭhitā.
Aṭṭhakamātikā
[14] Aṭṭha puggalā. Cattāro maggasamaṅgino cattāro
phalasamaṅgino puggalā.
Aṭṭhakamātikā niṭṭhitā.
Navakamātikā
[15] Nava puggalā. Sammāsambuddho paccekasambuddho
ubhatobhāgavimutto paññāvimutto kāyasakkhī diṭṭhippatto saddhāvimutto
dhammānusārī saddhānusārī.
Navakamātikā niṭṭhitā.
Dasakamātikā
[16] Dasa puggalā. Pañcannaṁ idha niṭṭhā pañcannaṁ
idha vihāya niṭṭhā.
Dasakamātikā niṭṭhitā.
Puggalapaññattimātikā.
--------
Ekakaniddeso
[17] Katamo ca puggalo samayavimutto idhekacco puggalo
kālena kālaṁ samayena samayaṁ aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā
viharati paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā
honti ayaṁ vuccati puggalo samayavimutto.
[18] Katamo ca puggalo asamayavimutto idhekacco puggalo
Na heva kho kālena kālaṁ samayena samayaṁ aṭṭha vimokkhe kāyena
phusitvā viharati paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti
ayaṁ vuccati puggalo asamayavimutto. Sabbepi ariyapuggalā ariye
vimokkhe asamayavimuttā.
[19] Katamo ca puggalo kuppadhammo idhekacco puggalo
lābhī hoti rūpasahagatānaṁ vā arūpasahagatānaṁ vā samāpattīnaṁ so
ca kho na nikāmalābhī hoti na akicchalābhī na akasiralābhī na
yatthicchakaṁ yadicchakaṁ yāvaticchakaṁ samāpajjatipi vuṭṭhātipi ṭhānaṁ kho
panetaṁ vijjati yaṁ tassa puggalassa pamādamāgamma tā samāpattiyo
kuppeyyuṁ ayaṁ vuccati puggalo kuppadhammo.
[20] Katamo ca puggalo akuppadhammo idhekacco puggalo
lābhī hoti rūpasahagatānaṁ vā arūpasahagatānaṁ vā samāpattīnaṁ so
ca kho nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī yatthicchakaṁ yadicchakaṁ
yāvaticchakaṁ samāpajjatipi vuṭṭhātipi aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ tassa
puggalassa pamādamāgamma tā samāpattiyo kuppeyyuṁ ayaṁ vuccati
puggalo akuppadhammo. Sabbepi ariyapuggalā ariye vimokkhe
akuppadhammā.
[21] Katamo ca puggalo parihānadhammo idhekacco puggalo
lābhī hoti rūpasahagatānaṁ vā arūpasahagatānaṁ vā samāpattīnaṁ so
ca kho na nikāmalābhī hoti na akicchalābhī na akasiralābhī na
Yatthicchakaṁ yadicchakaṁ yāvaticchakaṁ samāpajjatipi vuṭṭhātipi ṭhānaṁ kho
panetaṁ vijjati yaṁ so puggalo pamādamāgamma tāhi samāpattīhi
parihāyeyya ayaṁ vuccati puggalo parihānadhammo.
[22] Katamo ca puggalo aparihānadhammo idhekacco puggalo
lābhī hoti rūpasahagatānaṁ vā arūpasahagatānaṁ vā samāpattīnaṁ so
ca kho nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī yatthicchakaṁ yadicchakaṁ
yāvaticchakaṁ samāpajjatipi vuṭṭhātipi aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ
so puggalo pamādamāgamma tāhi samāpattīhi parihāyeyya ayaṁ
vuccati puggalo aparihānadhammo. Sabbepi ariyapuggalā ariye
vimokkhe aparihānadhammā.
[23] Katamo ca puggalo cetanābhabbo idhekacco puggalo
lābhī hoti rūpasahagatānaṁ vā arūpasahagatānaṁ vā samāpattīnaṁ so
ca kho na nikāmalābhī hoti na akicchalābhī na akasiralābhī na
yatthicchakaṁ yadicchakaṁ yāvaticchakaṁ samāpajjatipi vuṭṭhātipi sace
anusañceteti na parihāyati tāhi samāpattīhi sace na anusañceteti
parihāyati tāhi samāpattīhi ayaṁ vuccati puggalo cetanābhabbo.
[24] Katamo ca puggalo anurakkhanābhabbo idhekacco puggalo
lābhī hoti rūpasahagatānaṁ vā arūpasahagatānaṁ vā samāpattīnaṁ so ca
kho na nikāmalābhī hoti na akicchalābhī na akasiralābhī na yatthicchakaṁ
yadicchakaṁ yāvaticchakaṁ samāpajjatipi vuṭṭhātipi sace anurakkhati
Na parihāyati tāhi samāpattīhi sace nānurakkhati parihāyati tāhi
samāpattīhi ayaṁ vuccati puggalo anurakkhanābhabbo.
[25] Katamo ca puggalo puthujjano yassa puggalassa tīṇi
saññojanāni appahīnāni na ca tesaṁ dhammānaṁ pahānāya paṭipanno
ayaṁ vuccati puggalo puthujjano.
[26] Katamo ca puggalo gotrabhū yesaṁ dhammānaṁ samanantarā
ariyadhammassa avakkanti hoti tehi dhammehi samannāgato puggalo
ayaṁ vuccati puggalo gotrabhū.
[27] Katamo ca puggalo bhayūparato satta sekhā bhayūparatā
ye ca puggalā puthujjanā sīlavanto. Arahā abhayūparato.
[28] Katamo ca puggalo abhabbāgamano ye te puggalā
kammāvaraṇena samannāgatā kilesāvaraṇena samannāgatā vipākāvaraṇena
samannāgatā asaddhā acchandikā duppaññā jaḷā abhabbā
niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ ime vuccanti puggalā
abhabbāgamanā.
[29] Katamo ca puggalo bhabbāgamano ye te puggalā
na kammāvaraṇena samannāgatā na kilesāvaraṇena samannāgatā na
vipākāvaraṇena samannāgatā saddhā chandikā paññavanto aneḷā
bhabbā niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ ime vuccanti
puggalā bhabbāgamanā.
[30] Katamo ca puggalo niyato pañca puggalā
ānantarikā ye ca micchādiṭṭhikā niyatā aṭṭha ca ariyapuggalā
niyatā. Avasesā puggalā aniyatā.
[31] Katamo ca puggalo paṭipannako cattāro maggasamaṅgino
puggalā paṭipannakā. Cattāro phalasamaṅgino puggalā
phaleṭṭhitā.
[32] Katamo ca puggalo samasīsī yassa puggalassa apubbaṁ
acarimaṁ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañca ayaṁ vuccati
puggalo samasīsī.
[33] Katamo ca puggalo ṭhitakappī ayañca puggalo
sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno assa kappassa ca uḍḍayhanavelā
assa neva tāva kappo uḍḍayheyya yāvāyaṁ puggalo na
sotāpattiphalaṁ sacchikaroti ayaṁ vuccati puggalo ṭhitakappī.
Sabbepi maggasamaṅgino puggalā ṭhitakappino.
[34] Katamo ca puggalo ariyo aṭṭha ariyapuggalā
ariyā. Avasesā puggalā anariyā.
[35] Katamo ca puggalo sekho cattāro maggasamaṅgino
tayo phalasamaṅgino puggalā sekhā. Arahā asekho. Avasesā
puggalā nevasekhānāsekhā.
[36] Katamo ca puggalo tevijjo tīhi vijjāhi samannāgato
Puggalo tevijjo.
[37] Katamo ca puggalo chaḷabhiñño chahi abhiññāhi
samannāgato puggalo chaḷabhiñño.
[38] Katamo ca puggalo sammāsambuddho idhekacco puggalo
pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṁ saccāni abhisambujjhati tattha
ca sabbaññutaṁ pāpuṇāti balesu ca vasībhāvaṁ ayaṁ vuccati puggalo
sammāsambuddho.
[39] Katamo ca puggalo paccekasambuddho idhekacco puggalo
pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṁ saccāni abhisambujjhati na ca
tattha sabbaññutaṁ pāpuṇāti na ca balesu vasībhāvaṁ ayaṁ vuccati
puggalo paccekasambuddho.
[40] Katamo ca puggalo ubhatobhāgavimutto idhekacco puggalo
aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati paññāya cassa disvā āsavā
parikkhīṇā honti ayaṁ vuccati puggalo ubhatobhāgavimutto.
[41] Katamo ca puggalo paññāvimutto idhekacco puggalo
na heva kho aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati paññāya
cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti ayaṁ vuccati puggalo
paññāvimutto.
[42] Katamo ca puggalo kāyasakkhī idhekacco puggalo
aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati paññāya cassa disvā
Ekacce āsavā parikkhīṇā honti ayaṁ vuccati puggalo kāyasakkhī.
[43] Katamo ca puggalo diṭṭhippatto idhekacco puggalo
idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ dukkhasamudayoti yathābhūtaṁ
pajānāti ayaṁ dukkhanirodhoti yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ dukkhanirodhagāminī
paṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti tathāgatappaveditā cassa
dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā paññāya cassa
disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti ayaṁ vuccati puggalo
diṭṭhippatto.
[44] Katamo ca puggalo saddhāvimutto idhekacco puggalo
idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ dukkhasamudayoti yathābhūtaṁ
pajānāti ayaṁ dukkhanirodhoti yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ dukkhanirodhagāminī
paṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti tathāgatappaveditā cassa
dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā paññāya cassa
disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti no ca kho yathā diṭṭhippattassa
ayaṁ vuccati puggalo saddhāvimutto.
[45] Katamo ca puggalo dhammānusārī yassa puggalassa
sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannassa paññindriyaṁ adhimattaṁ hoti
paññāvāhiṁ paññāpubbaṅgamaṁ ariyamaggaṁ bhāveti ayaṁ vuccati
puggalo dhammānusārī. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo
dhammānusārī. Phaleṭṭhito diṭṭhippatto.
[46] Katamo ca puggalo saddhānusārī yassa puggalassa
sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannassa saddhindriyaṁ adhimattaṁ hoti
saddhāvāhiṁ saddhāpubbaṅgamaṁ ariyamaggaṁ bhāveti ayaṁ vuccati puggalo
saddhānusārī. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo
saddhānusārī. Phaleṭṭhito saddhāvimutto.
[47] Katamo ca puggalo sattakkhattuṁparamo idhekacco puggalo
tiṇṇaṁ saññojanānaṁ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo
niyato sambodhiparāyano so sattakkhattuṁ deve ca mānuse ca
sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karoti ayaṁ vuccati puggalo
sattakkhattuṁparamo.
[48] Katamo ca puggalo kolaṁkolo idhekacco puggalo tiṇṇaṁ
saññojanānaṁ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato
sambodhiparāyano so dve vā tīṇi vā kulāni sandhāvitvā
saṁsaritvā dukkhassantaṁ karoti ayaṁ vuccati puggalo kolaṁkolo.
[49] Katamo ca puggalo ekabījī idhekacco puggalo tiṇṇaṁ
saññojanānaṁ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato
sambodhiparāyano so ekaṁyeva mānusakaṁ bhavaṁ nibbattetvā dukkhassantaṁ
karoti ayaṁ vuccati puggalo ekabījī.
[50] Katamo ca puggalo sakadāgāmī idhekacco puggalo
tiṇṇaṁ saññojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī
Hoti sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karoti ayaṁ vuccati
puggalo sakadāgāmī.
[51] Katamo ca puggalo anāgāmī idhekacco puggalo
pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti
tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā ayaṁ vuccati
puggalo anāgāmī.
[52] Katamo ca puggalo antarāparinibbāyī idhekacco puggalo
pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti
tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā so uppannaṁ
vā samanantarā appattaṁ vā vemajjhaṁ āyuppamāṇaṁ ariyamaggaṁ
sañjaneti upariṭṭhimānaṁ saññojanānaṁ pahānāya ayaṁ vuccati puggalo
antarāparinibbāyī.
[53] Katamo ca puggalo upahaccaparinibbāyī idhekacco
puggalo pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ parikkhayā opapātiko
hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā so
atikkamitvā vemajjhaṁ āyuppamāṇaṁ upahacca vā kālakiriyaṁ ariyamaggaṁ
sañjaneti upariṭṭhimānaṁ saññojanānaṁ pahānāya ayaṁ vuccati puggalo
upahaccaparinibbāyī.
[54] Katamo ca puggalo asaṅkhāraparinibbāyī idhekacco puggalo
pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti
Tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā so asaṅkhārena
ariyamaggaṁ sañjaneti upariṭṭhimānaṁ saññojanānaṁ pahānāya ayaṁ
vuccati puggalo asaṅkhāraparinibbāyī.
[55] Katamo ca puggalo sasaṅkhāraparinibbāyī idhekacco
puggalo pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ parikkhayā opapātiko
hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā so sasaṅkhārena
ariyamaggaṁ sañjaneti upariṭṭhimānaṁ saññojanānaṁ pahānāya ayaṁ vuccati
puggalo sasaṅkhāraparinibbāyī.
[56] Katamo ca puggalo uddhaṁsoto akaniṭṭhagāmī idhekacco
puggalo pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ parikkhayā opapātiko
hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā so avihā
cuto atappaṁ gacchati atappā cuto sudassaṁ gacchati sudassā cuto
sudassiṁ gacchati sudassiyā cuto akaniṭṭhaṁ gacchati akaniṭṭhe ariyamaggaṁ
sañjaneti upariṭṭhimānaṁ saññojanānaṁ pahānāya ayaṁ vuccati puggalo
uddhaṁsoto akaniṭṭhagāmī.
[57] Katamo ca puggalo sotāpanno sotāpattiphalasacchikiriyāya
paṭipanno tiṇṇaṁ saññojanānaṁ pahānāya paṭipanno puggalo
sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno yassa puggalassa tīṇi saññojanāni
pahīnāni ayaṁ vuccati puggalo sotāpanno. Kāmarāgabyāpādānaṁ
tanubhāvāya paṭipanno puggalo sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno
Yassa puggalassa kāmarāgabyāpādā tanubhūtā ayaṁ vuccati puggalo
sakadāgāmī. Kāmarāgabyāpādānaṁ anavasesappahānāya paṭipanno
puggalo anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno yassa puggalassa kāmarāgabyāpādā
anavasesā pahīnā ayaṁ vuccati puggalo anāgāmī.
Rūparāgārūparāgamānauddhaccāvijjāya anavasesappahānāya paṭipanno
puggalo arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno yassa puggalassa rūparāgo
arūparāgo māno uddhaccaṁ avijjā anavasesā pahīnā ayaṁ vuccati
puggalo arahā.
Ekakaniddeso niṭṭhito.
--------
Dukaniddeso
[58] Katamo ca puggalo kodhano. Tattha katamo kodho yo kodho
kujjhanā kujjhitattaṁ doso dūsanā dūsitattaṁ byāpatti byāpajjanā
byāpajjitattaṁ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṁ asuropo anattamanatā
cittassa ayaṁ vuccati kodho. Yassa puggalassa ayaṁ kodho appahīno
ayaṁ vuccati puggalo kodhano. Katamo ca puggalo upanāhī. Tattha
katamo upanāho pubbakālaṁ kodho aparakālaṁ upanāho yo evarūpo
upanāho upanahanā upanāhitattaṁ aṭṭhapanā ṭhapanā saṇṭhapanā
anusaṁsandanā anuppabandhanā daḷhīkammaṁ kodhassa ayaṁ vuccati
Upanāho. Yassa puggalassa ayaṁ upanāho appahīno ayaṁ vuccati
puggalo upanāhī.
[59] Katamo ca puggalo makkhī. Tattha katamo makkho yo
makkho makkhāyanā makkhāyitattaṁ niṭṭhuriyaṁ niṭṭhuriyakammaṁ ayaṁ vuccati
makkho. Yassa puggalassa ayaṁ makkho appahīno ayaṁ vuccati
puggalo makkhī. Katamo ca puggalo palāsī. Tattha katamo palāso
yo palāso palāsāyanā palāsāyitattaṁ palāsāhāro vivādaṭṭhānaṁ
yugaggāho appaṭinissaggo ayaṁ vuccati palāso. Yassa puggalassa
ayaṁ palāso appahīno ayaṁ vuccati puggalo palāsī.
[60] Katamo ca puggalo issukī. Tattha katamā issā
yā paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issā issāyanā
issāyitattaṁ usūyā usūyanā usūyitattaṁ ayaṁ vuccati issā.
Yassa puggalassa ayaṁ issā appahīnā ayaṁ vuccati puggalo
issukī. Katamo ca puggalo maccharī. Tattha katamaṁ macchariyaṁ pañca
macchariyāni āvāsamacchariyaṁ kulamacchariyaṁ lābhamacchariyaṁ vaṇṇamacchariyaṁ
dhammamacchariyaṁ yaṁ evarūpaṁ maccheraṁ maccharāyanā maccharāyitattaṁ vevicchaṁ
kadariyaṁ kaṭukañcukatā aggahitattaṁ cittassa idaṁ vuccati macchariyaṁ.
Yassa puggalassa idaṁ macchariyaṁ appahīnaṁ ayaṁ vuccati puggalo maccharī.
[61] Katamo ca puggalo satho. Tattha katamaṁ sātheyyaṁ
idhekacco puggalo satho hoti parisatho yaṁ tattha sathaṁ sathatā
Sātheyyaṁ kakkhaḷatā kakkhaḷiyaṁ parikkhatatā parikkhatiyaṁ idaṁ vuccati
sātheyyaṁ. Yassa puggalassa idaṁ sātheyyaṁ appahīnaṁ ayaṁ vuccati
puggalo satho. Katamo ca puggalo māyāvī. Tattha katamā māyā
idhekacco puggalo kāyena duccaritaṁ caritvā vācāya duccaritaṁ caritvā
manasā duccaritaṁ caritvā tassa paṭicchādanahetu pāpikaṁ icchaṁ paṇidahati
mā maṁ jaññāti icchati mā maṁ jaññāti saṅkappati mā maṁ
jaññāti vācaṁ bhāsati mā maṁ jaññāti kāyena parakkamati yā
evarūpā māyā māyāvitā accāsarā vañcanā nikati vikīraṇā
pariharaṇā guhanā pariguhanā chādanā paricchādanā anuttānīkammaṁ
anāvikammaṁ vocchādanā pāpakiriyā ayaṁ vuccati māyā. Yassa
puggalassa ayaṁ māyā appahīnā ayaṁ vuccati puggalo māyāvī.
[62] Katamo ca puggalo ahiriko. Tattha katamaṁ ahirikaṁ
yaṁ na hiriyati hiriyitabbena na hiriyati pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ
samāpattiyā idaṁ vuccati ahirikaṁ. Iminā ahirikena samannāgato
puggalo ahiriko. Katamo ca puggalo anottappī. Tattha katamaṁ
anottappaṁ yaṁ na ottappati ottappitabbena na ottappati
pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā idaṁ vuccati anottappaṁ.
Iminā anottappena samannāgato puggalo anottappī.
[63] Katamo ca puggalo dubbaco. Tattha katamā
dovacassatā sahadhammike vuccamāne dovacassāyaṁ dovacassiyaṁ dovacassatā
Vippaṭikūlagāhitā vipaccanīkasātatā anādariyaṁ anādaratā agāravatā
appaṭissavatā ayaṁ vuccati dovacassatā. Imāya dovacassatāya
samannāgato puggalo dubbaco. Katamo ca puggalo pāpamitto.
Tattha katamā pāpamittatā ye te puggalā assaddhā dussīlā
appassutā maccharino duppaññā yā tesaṁ sevanā nisevanā saṁsevanā
bhajanā sambhajanā bhatti sambhatti sampavaṅkatā ayaṁ vuccati pāpamittatā.
Imāya pāpamittatāya samannāgato puggalo pāpamitto.
[64] Katamo ca puggalo indriyesu aguttadvāro. Tattha
katamā indriyesu aguttadvāratā idhekacco cakkhunā rūpaṁ disvā
nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ
asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya na paṭipajjati na rakkhati cakkhundriyaṁ
cakkhundriye na saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā .pe.
Ghānena gandhaṁ ghāyitvā .pe. Jivhāya rasaṁ sāyitvā .pe. Kāyena
phoṭṭhabbaṁ phusitvā .pe. Manasā dhammaṁ viññāya nimittaggāhī
hoti anubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ
abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa
saṁvarāya na paṭipajjati na rakkhati manindriyaṁ manindriye na saṁvaraṁ
āpajjati yā imesaṁ channaṁ indriyānaṁ agutti agopanā anārakkho
asaṁvaro ayaṁ vuccati indriyesu aguttadvāratā. Imāya indriyesu
Aguttadvāratāya samannāgato puggalo indriyesu aguttadvāro.
Katamo ca puggalo bhojane amattaññū. Tattha katamā bhojane
amattaññutā idhekacco appaṭisaṅkhā ayoniso āhāraṁ āhāreti
davāya madāya maṇḍanāya vibhūsanāya yā tattha asantuṭṭhitā amattaññutā
appaṭisaṅkhā bhojane ayaṁ vuccati bhojane amattaññutā. Imāya
bhojane amattaññutāya samannāgato puggalo bhojane amattaññū.
[65] Katamo ca puggalo muṭṭhassati. Tattha katamaṁ muṭṭhasaccaṁ
yā assati ananussati appaṭissati assati asaraṇatā adhāraṇatā
pilāpanatā sammusanatā idaṁ vuccati muṭṭhasaccaṁ. Iminā muṭṭhasaccena
samannāgato puggalo muṭṭhassati. Katamo ca puggalo asampajāno.
Tattha katamaṁ asampajaññaṁ yaṁ aññāṇaṁ adassanaṁ anabhisamayo
ananubodho asambodho appaṭivedho asaṅgāhanā apariyogāhanā
asamapekkhanā apaccavekkhanā apaccakkhakammaṁ dummejjhaṁ bālyaṁ
asampajaññaṁ moho pamoho sammoho avijjā avijjogho avijjāyogo
avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṁ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṁ idaṁ
vuccati asampajaññaṁ. Iminā asampajaññena samannāgato puggalo
asampajāno.
[66] Katamo ca puggalo sīlavipanno. Tattha katamā sīlavipatti
kāyiko vītikkamo vācasiko vītikkamo kāyikavācasiko vītikkamo
ayaṁ vuccati sīlavipatti sabbampi dussīlyaṁ sīlavipatti. Imāya
Sīlavipattiyā samannāgato puggalo sīlavipanno. Katamo ca puggalo
diṭṭhivipanno. Tattha katamā diṭṭhivipatti natthi dinnaṁ natthi yiṭṭhaṁ
natthi hutaṁ natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalavipāko natthi ayaṁ
loko natthi paro loko natthi mātā natthi pitā natthi sattā
opapātikā natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā
ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentīti
yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṁ diṭṭhigahanaṁ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṁ
diṭṭhivipphanditaṁ diṭṭhisaññojanaṁ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso
kummaggo micchāpatho micchattaṁ titthāyatanaṁ vipariyesaggāho ayaṁ vuccati
diṭṭhivipatti sabbāpi micchādiṭṭhi diṭṭhivipatti. Imāya diṭṭhivipattiyā
samannāgato puggalo diṭṭhivipanno.
[67] Katamo ca puggalo ajjhattasaññojano. Yassa puggalassa
pañca orambhāgiyāni saññojanāni appahīnāni ayaṁ vuccati
puggalo ajjhattasaññojano. Katamo ca puggalo bahiddhāsaññojano.
Yassa puggalassa pañcuddhambhāgiyāni saññojanāni appahīnāni ayaṁ
vuccati puggalo bahiddhāsaññojano.
[68] Katamo ca puggalo akkodhano. Tattha katamo kodho
yo kodho kujjhanā kūjjhitattaṁ doso dūsanā dūsitattaṁ byāpatti
byāpajjanā byāpajjitattaṁ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṁ asuropo
anattamanatā cittassa ayaṁ vuccati kodho. Yassa puggalassa ayaṁ kodho
Pahīno ayaṁ vuccati puggalo akkodhano. Katamo ca puggalo
anupanāhī. Tattha katamo upanāho pubbakālaṁ kodho aparakālaṁ
upanāho yo evarūpo upanāho upanahanā upanāhitattaṁ aṭṭhapanā
ṭhapanā saṇṭhapanā anusaṁsandanā anuppabandhanā daḷhīkammaṁ kodhassa
ayaṁ vuccati upanāho. Yassa puggalassa ayaṁ upanāho pahīno
ayaṁ vuccati puggalo anupanāhī.
[69] Katamo ca puggalo amakkhī. Tattha katamo makkho
yo makkho makkhāyanā makkhāyitattaṁ niṭṭhuriyaṁ niṭṭhuriyakammaṁ ayaṁ
vuccati makkho. Yassa puggalassa ayaṁ makkho pahīno ayaṁ
vuccati puggalo amakkhī. Katamo ca puggalo apalāsī. Tattha
katamo palāso yo palāso palāsāyanā palāsāyitattaṁ palāsāhāro
vivādaṭṭhānaṁ yugaggāho appaṭinissaggo ayaṁ vuccati palāso.
Yassa puggalassa ayaṁ palāso pahīno ayaṁ vuccati puggalo apalāsī.
[70] Katamo ca puggalo anissukī. Tattha katamā issā yā
paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issā issāyanā
issāyitattaṁ usūyā usūyanā usūyitattaṁ ayaṁ vuccati issā. Yassa
puggalassa ayaṁ issā pahīnā ayaṁ vuccati puggalo anissukī.
Katamo ca puggalo amaccharī. Tattha katamaṁ macchariyaṁ pañca macchariyāni
āvāsamacchariyaṁ kulamacchariyaṁ lābhamacchariyaṁ vaṇṇamacchariyaṁ dhammamacchariyaṁ
yaṁ evarūpaṁ maccheraṁ maccharāyanā maccharāyitattaṁ vevicchaṁ kadariyaṁ
Kaṭukañcukatā aggahitattaṁ cittassa idaṁ vuccati macchariyaṁ. Yassa
puggalassa idaṁ macchariyaṁ pahīnaṁ ayaṁ vuccati puggalo amaccharī.
[71] Katamo ca puggalo asatho. Tattha katamaṁ sātheyyaṁ idhekacco
puggalo satho hoti parisatho yaṁ tattha sathaṁ sathatā sātheyyaṁ kakkhaḷatā
kakkhaḷiyaṁ parikkhatatā parikkhatiyaṁ idaṁ vuccati sātheyyaṁ. Yassa
puggalassa idaṁ sātheyyaṁ pahīnaṁ ayaṁ vuccati puggalo asatho.
Katamo ca puggalo amāyāvī. Tattha katamā māyā idhekacco puggalo
kāyena duccaritaṁ caritvā vācāya duccaritaṁ caritvā manasā duccaritaṁ
caritvā tassa paṭicchādanahetu pāpikaṁ icchaṁ paṇidahati mā maṁ
jaññāti icchati mā maṁ jaññāti saṅkappati mā maṁ jaññāti
vācaṁ bhāsati mā maṁ jaññāti kāyena parakkamati yā evarūpā
māyā māyāvitā accāsarā vañcanā nikati vikīraṇā pariharaṇā
guhanā pariguhanā chādanā paricchādanā anuttānīkammaṁ anāvikammaṁ
vocchādanā pāpakiriyā ayaṁ vuccati māyā. Yassa puggalassa
ayaṁ māyā pahīnā ayaṁ vuccati puggalo amāyāvī.
[72] Katamo ca puggalo hirimā. Tattha katamaṁ hiriyaṁ hiriyati
hiriyitabbena hiriyati pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā ayaṁ
vuccati hiri. Imāya hiriyā samannāgato puggalo hirimā. Katamo ca
puggalo ottappī. Tattha katamaṁ ottappaṁ yaṁ ottappati
ottappitabbena ottappati pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā
Idaṁ vuccati ottappaṁ. Iminā ottappena samannāgato puggalo
ottappī.
[73] Katamo ca puggalo suvaco. Tattha katamā sovacassatā
sahadhammike vuccamāne sovacassāyaṁ sovacassiyaṁ sovacassatā
appaṭikūlagāhitā avipaccanīkasātatā sādariyaṁ sādaratā sagāravatā
sappaṭissavatā ayaṁ vuccati sovacassatā. Imāya sovacassatāya
samannāgato puggalo suvaco. Katamo ca puggalo kalyāṇamitto. Tattha
katamā kalyāṇamittatā ye te puggalā saddhā sīlavanto bahussutā
cāgavanto paññavanto yā tesaṁ sevanā nisevanā saṁsevanā bhajanā
sambhajanā bhatti sambhatti sampavaṅkatā ayaṁ vuccati kalyāṇamittatā.
Imāya kalyāṇamittatāya samannāgato puggalo kalyāṇamitto.
[74] Katamo ca puggalo indriyesu guttadvāro. Tattha
katamā indriyesu guttadvāratā idhekacco cakkhunā rūpaṁ disvā
na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ
asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjati rakkhati cakkhundriyaṁ
cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati sotena saddaṁ sutvā .pe. Ghānena
gandhaṁ ghāyitvā .pe. Jivhāya rasaṁ sāyitvā .pe. Kāyena
phoṭṭhabbaṁ phusitvā .pe. Manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī
hoti nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ
Viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ
tassa saṁvarāya paṭipajjati rakkhati manindriyaṁ manindriye saṁvaraṁ āpajjati
yā imesaṁ channaṁ indriyānaṁ gutti gopanā ārakkho saṁvaro ayaṁ
vuccati indriyesu guttadvāratā. Imāya indriyesu guttadvāratāya
samannāgato puggalo indriyesu guttadvāro. Katamo ca puggalo
bhojane mattaññū. Tattha katamā bhojane mattaññutā idhekacco
paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti neva davāya na madāya na maṇḍanāya
na vibhūsanāya yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṁsuparatiyā
brahmacariyānuggahāya iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi navañca vedanaṁ
na uppādessāmi yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro
cāti yā tattha santuṭṭhitā mattaññutā paṭisaṅkhā bhojane ayaṁ
vuccati bhojane mattaññutā. Imāya bhojane mattaññutāya samannāgato
puggalo bhojane mattaññū.
[75] Katamo ca puggalo upaṭṭhitassati. Tattha katamā sati yā
sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammusanatā
satindriyaṁ satibalaṁ sammāsati ayaṁ vuccati sati. Imāya satiyā
samannāgato puggalo upaṭṭhitassati. Katamo ca puggalo sampajāno.
Tattha katamaṁ sampajaññaṁ yā paññā pajānanā vicayo pavicayo
dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṁ kosallaṁ
nepuññaṁ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā
Sampajaññaṁ patodo paññā paññindriyaṁ paññābalaṁ paññāsatthaṁ
paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto
paññāratanaṁ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi idaṁ vuccati sampajaññaṁ.
Iminā sampajaññena samannāgato puggalo sampajāno.
[76] Katamo ca puggalo sīlasampanno. Tattha katamā sīlasampadā
kāyiko avītikkamo vācasiko avītikkamo kāyikavācasiko avītikkamo
ayaṁ vuccati sīlasampadā. Sabbopi sīlasaṁvaro sīlasampadā. Imāya
sīlasampadāya samannāgato puggalo sīlasampanno. Katamo ca puggalo
diṭṭhisampanno. Tattha katamā diṭṭhisampadā itthi dinnaṁ atthi yiṭṭhaṁ
atthi hutaṁ atthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalavipāko atthi ayaṁ
loko atthi paro loko atthi mātā atthi pitā atthi sattā
opapātikā atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā
ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentīti
yā evarūpā paññā pajānanā .pe. Amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi
ayaṁ vuccati diṭṭhisampadā. Sabbāpi sammādiṭṭhi diṭṭhisampadā.
Imāya diṭṭhisampadāya samannāgato puggalo diṭṭhisampanno.
[77] Katame dve puggalā dullabhā lokasmiṁ yo ca pubbakārī
yo ca kataññū katavedī ime dve puggalā dullabhā lokasmiṁ.
[78] Katame dve puggalā duttappayā yo ca laddhaṁ laddhaṁ
nikkhipati yo ca laddhaṁ visajjeti ime dve puggalā duttappayā.
[79] Katame dve puggalā sutappayā yo ca laddhaṁ laddhaṁ na
nikkhipati yo ca laddhaṁ laddhaṁ na visajjeti ime dve puggalā sutappayā.
[80] Katamesaṁ dvinnaṁ puggalānaṁ āsavā vaḍḍhanti yo ca
nakukkuccāyitabbaṁ kukkuccāyati yo kukkuccāyitabbaṁ na kukkuccāyati
imesaṁ dvinnaṁ puggalānaṁ āsavā vaḍḍhanti.
[81] Katamesaṁ dvinnaṁ puggalānaṁ āsavā na vaḍḍhanti yo
ca nakukkuccāyitabbaṁ na kukkuccāyati yo ca kukkuccāyitabbaṁ
kukkuccāyati imesaṁ dvinnaṁ puggalānaṁ āsavā na vaḍḍhanti.
[82] Katamo ca puggalo hīnādhimutto idhekacco puggalo
dussīlo hoti pāpadhammo so aññaṁ dussīlaṁ pāpadhammaṁ sevati
bhajati payirupāsati ayaṁ vuccati puggalo hīnādhimutto. Katamo
ca puggalo paṇītādhimutto idhekacco puggalo sīlavā hoti
kalyāṇadhammo so aññaṁ sīlavantaṁ kalyāṇadhammaṁ sevati bhajati
payirupāsati ayaṁ vuccati puggalo paṇītādhimutto.
[83] Katamo ca puggalo titto paccekasambuddhā ye ca
tathāgatassa sāvakā arahanto tittā sammāsambuddho titto ca
tappetā ca.
Dukaniddeso niṭṭhito.
------
Tikaniddeso
[84] Katamo ca puggalo nirāso idhekacco puggalo dussīlo
hoti pāpadhammo asucisaṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo
samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacārīpaṭiñño antopūti avassuto
kasambukajāto so suṇāti itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṁ khayā
anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā
sacchikatvā upasampajja viharatīti tassa na evaṁ hoti kudāssu
nāmāhampi āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva
dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissāmīti ayaṁ
vuccati puggalo nirāso. Katamo ca puggalo āsaṁso idhekacco
puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo so suṇāti itthannāmo
kira bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva
dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti tassa evaṁ
hoti kudāssu nāmāhampi āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ
paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja
viharissāmīti ayaṁ vuccati puggalo āsaṁso. Katamo ca puggalo
vigatāso idhekacco puggalo āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ
paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja
viharati so suṇāti itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ
Cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā
upasampajja viharatīti tassa na evaṁ hoti kudāssu nāmāhampi
āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme
sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissāmīti. Taṁ kissa hetu.
Yāhissa pubbe avimuttassa vimuttāsā sā paṭipassaddhā ayaṁ
vuccati puggalo vigatāso.
Tattha katame tayo gilānūpamā puggalā.
[85] Tayo gilānā idhekacco gilāno labhanto vā sappāyāni
bhojanāni alabhanto vā sappāyāni bhojanāni labhanto vā sappāyāni
bhesajjāni alabhanto vā sappāyāni bhesajjāni labhanto vā paṭirūpaṁ
upaṭṭhākaṁ alabhanto vā paṭirūpaṁ upaṭṭhākaṁ neva vuṭṭhāti tamhā
ābādhā. Idha panekacco gilāno labhanto vā sappāyāni bhojanāni
alabhanto vā sappāyāni bhojanāni labhanto vā sappāyāni bhesajjāni
alabhanto vā sappāyāni bhesajjāni labhanto vā paṭirūpaṁ upaṭṭhākaṁ
alabhanto vā paṭirūpaṁ upaṭṭhākaṁ vuṭṭhāti tamhā ābādhā. Idha
panekacco gilāno labhanto sappāyāni bhojanāni no alabhanto
labhanto sappāyāni bhesajjāni no alabhanto labhanto paṭirūpaṁ
upaṭṭhākaṁ no alabhanto vuṭṭhāti tamhā ābādhā. Tatra
yvāyaṁ gilāno labhanto sappāyāni bhojanāni no alabhanto
labhanto sappāyāni bhesajjāni no alabhanto labhanto paṭirūpaṁ
Upaṭṭhākaṁ no alabhanto vuṭṭhāti tamhā ābādhā imaṁ gilānaṁ
paṭicca bhagavatā gilānabhattaṁ anuññātaṁ gilānabhesajjaṁ anuññātaṁ
gilānupaṭṭhāko anuññāto imañca pana gilānaṁ paṭicca aññepi
gilānā upaṭṭhātabbā.
[86] Evameva tayo gilānūpamā puggalā santo saṁvijjamānā
lokasmiṁ. Katame tayo. Idhekacco puggalo labhanto vā
tathāgataṁ dassanāya alabhanto vā tathāgataṁ dassanāya labhanto vā
tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ savanāya alabhanto vā tathāgatappaveditaṁ
dhammavinayaṁ savanāya neva okkamati niyāmaṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ
idha panekacco puggalo labhanto vā tathāgataṁ dassanāya alabhanto vā
tathāgataṁ dassanāya labhanto vā tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ savanāya
alabhanto vā tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ savanāya okkamati niyāmaṁ
kusalesu dhammesu sammattaṁ. Idha panekacco puggalo labhanto tathāgataṁ
dassanāya no alabhanto labhanto tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ savanāya
no alabhanto okkamati niyāmaṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ. Tatra
yvāyaṁ puggalo labhanto tathāgataṁ dassanāya no alabhanto labhanto
tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ savanāya no alabhanto okkamati niyāmaṁ
kusalesu dhammesu sammattaṁ imaṁ puggalaṁ paṭicca bhagavatā dhammadesanā
anuññātā imañca pana puggalaṁ paṭicca aññesampi dhammo desetabbo.
Ime tayo gilānūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
[87] Katamo ca puggalo kāyasakkhī idhekacco puggalo aṭṭha
vimokkhe kāyena phusitvā viharati paññāya cassa disvā ekacce
āsavā parikkhīṇā honti ayaṁ vuccati puggalo kāyasakkhī. Katamo
ca puggalo diṭṭhippatto idhekacco puggalo idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ
pajānāti ayaṁ dukkhasamudayoti yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ dukkhanirodhoti
yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti
tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā
paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti ayaṁ
vuccati puggalo diṭṭhippatto. Katamo ca puggalo saddhāvimutto
idhekacco puggalo idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ pajānāti .pe.
Tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā
paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti no ca
kho yathā diṭṭhippattassa ayaṁ vuccati puggalo saddhāvimutto.
[88] Katamo ca puggalo gūthabhāṇī idhekacco puggalo
musāvādī hoti sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā
pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho ehi
bho purisa yaṁ jānāsi taṁ vadehīti so ajānaṁ vā āha 1 jānāmīti
jānaṁ vā āha na jānāmīti apassaṁ vā āha passāmīti passaṁ vā
āha na passāmīti iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu
1 Yu. ahaṁ.
Vā sampajānamusā bhāsitā hoti ayaṁ vuccati puggalo gūthabhāṇī.
Katamo ca puggalo pupphabhāṇī idhekacco puggalo musāvādaṁ pahāya
musāvādā paṭivirato hoti sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato
vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho ehi
bho purisa yaṁ jānāsi taṁ vadehīti so ajānaṁ vā āha na jānāmīti
jānaṁ vā āha jānāmīti apassaṁ vā āha na passāmīti passaṁ
vā āha passāmīti iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu
vā na sampajānamusā bhāsitā hoti ayaṁ vuccati puggalo pupphabhāṇī.
Katamo ca puggalo madhubhāṇī idhekacco puggalo yā sā vācā
neḷā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā
tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti ayaṁ vuccati puggalo madhubhāṇī.
[89] Katamo ca puggalo arukūpamacitto idhekacco puggalo
kodhano hoti upāyāsabahulo appampi vutto samāno abhisajjati kuppati
byāpajjati patiṭṭhīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti
seyyathāpi nāma duṭṭhāruko kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā ghaṭṭito bhiyyoso
mattāya āsavaṁ deti evameva idhekacco puggalo kodhano hoti
upāyāsabahulo appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati
patiṭṭhīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti ayaṁ vuccati
puggalo arukūpamacitto. Katamo ca puggalo vijjūpamacitto idhekacco
puggalo idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ dukkhasamudayoti
Yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ dukkhanirodhoti yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ
dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti seyyathāpi nāma
cakkhumā puriso rattandhakāratimisāya vijjantarikāya rūpāni passeyya
evameva idhekacco puggalo idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ
dukkhasamudayoti yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ dukkhanirodhoti yathābhūtaṁ pajānāti
ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ vuccati
puggalo vijjūpamacitto. Katamo ca puggalo vajirūpamacitto idhekacco
puggalo āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva
dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati seyyathāpi
nāma vajirassa natthi kiñci abhejjaṁ nāma maṇi vā pāsāṇo vā
evameva idhekacco puggalo āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ
paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja
viharati ayaṁ vuccati puggalo vajirūpamacitto.
[90] Katamo ca puggalo andho idhekaccassa puggalassa
tathārūpaṁ cakkhu na hoti yathārūpena cakkhunā anadhigataṁ vā bhogaṁ
adhigaccheyya adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kareyya tathārūpampissa cakkhu
na hoti yathārūpena cakkhunā kusalākusale dhamme jāneyya
sāvajjānavajje dhamme jāneyya hīnappaṇīte dhamme jāneyya
kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme jāneyya ayaṁ vuccati puggalo andho.
Katamo ca puggalo ekacakkhu idhekaccassa puggalassa tathārūpaṁ cakkhu
Hoti yathārūpena cakkhunā anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigaccheyya adhigataṁ vā
bhogaṁ phātiṁ kareyya tathārūpampissa cakkhu na hoti yathārūpena cakkhunā
kusalākusale dhamme jājeyya sāvajjānavajje dhamme jāneyya
hīnappaṇīte dhamme jāneyya kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme jāneyya
ayaṁ vuccati puggalo ekacakkhu. Katamo ca puggalo dvicakkhu
idhekaccassa puggalassa tathārūpaṁ cakkhu hoti yathārūpena cakkhunā
anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigaccheyya adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kareyya
tathārūpampissa cakkhu hoti yathārūpena cakkhunā kusalākusale dhamme
jāneyya sāvajjānavajje dhamme jāneyya hīnappaṇīte dhamme jāneyya
kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme jāneyya ayaṁ vuccati puggalo dvicakkhu.
[91] Katamo ca puggalo avakujjapañño idhekacco puggalo
ārāmaṁ gantvā hoti abhikkhaṇaṁ bhikkhūnaṁ santike dhammassavanāya
tassa bhikkhū dhammaṁ desenti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ
sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ
pakāsenti so tasmiṁ āsane nisinno tassā kathāya neva ādiṁ
manasikaroti na majjhaṁ manasikaroti na pariyosānaṁ manasikaroti vuṭṭhitopi
tamhā āsanā tassā kathāya neva ādiṁ manasikaroti na majjhaṁ
manasikaroti na pariyosānaṁ manasikaroti seyyathāpi nāma kumbho
nikujjo tattha udakaṁ āsittaṁ vivattati no saṇṭhāti evameva
idhekacco puggalo ārāmaṁ gantvā hoti abhikkhaṇaṁ bhikkhūnaṁ santike
Dhammassavanāya tassa bhikkhū dhammaṁ desenti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ
pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ
brahmacariyaṁ pakāsenti so tasmiṁ āsane nisinno tassā kathāya
neva ādiṁ manasikaroti na majjhaṁ manasikaroti na pariyosānaṁ manasikaroti
vuṭṭhitopi tamhā āsanā tassā kathāya neva ādiṁ manasikaroti
na majjhaṁ manasikaroti na pariyosānaṁ manasikaroti ayaṁ vuccati puggalo
avakujjapañño. Katamo ca puggalo uccaṅgapañño idhekacco
puggalo ārāmaṁ gantvā hoti abhikkhaṇaṁ bhikkhūnaṁ santike dhammassavanāya
tassa bhikkhū dhammaṁ desenti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ
sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ
pakāsenti so tasmiṁ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi
manasikaroti majjhampi manasikaroti pariyosānampi manasikaroti vuṭṭhito
ca kho tamhā āsanā tassā kathāya neva ādiṁ manasikaroti na majjhaṁ
manasikaroti na pariyosānaṁ manasikaroti seyyathāpi nāma purisassa
uccaṅgepi nānākhajjakāni ākiṇṇāni tilā taṇḍulā modakā
badarā so tamhā āsanā vuṭṭhahanto satisammosā pakireyya evameva
idhekacco puggalo ārāmaṁ gantvā hoti abhikkhaṇaṁ bhikkhūnaṁ santike
dhammassavanāya tassa bhikkhū dhammaṁ desenti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ
pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ
brahmacariyaṁ pakāsenti so tasmiṁ āsane nisinno tassā kathāya
Ādimpi manasikaroti majjhampi manasikaroti pariyosānampi manasikaroti
vuṭṭhito ca kho tamhā āsanā tassā kathāya neva ādiṁ manasikaroti
na majjhaṁ manasikaroti na pariyosānaṁ manasikaroti ayaṁ vuccati puggalo
uccaṅgapañño. Katamo ca puggalo puthupañño idhekacco puggalo
ārāmaṁ gantvā hoti abhikkhaṇaṁ bhikkhūnaṁ santike dhammassavanāya tassa
bhikkhū dhammaṁ desenti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ
sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsenti
so tasmiṁ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi manasikaroti
majjhampi manasikaroti pariyosānampi manasikaroti vuṭṭhitopi tamhā
āsanā tassā kathāya ādimpi manasikaroti majjhampi manasikaroti
pariyosānampi manasikaroti seyyathāpi nāma kumbho ukkujjo tattha
udakaṁ āsittaṁ saṇṭhāti no vivattati evameva idhekacco puggalo
ārāmaṁ gantvā hoti abhikkhaṇaṁ bhikkhūnaṁ santike dhammassavanāya tassa
bhikkhū dhammaṁ desenti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ
sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsenti
so tasmiṁ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi manasikaroti
majjhampi manasikaroti pariyosānampi manasikaroti vuṭṭhitopi tamhā
āsanā tassā kathāya ādimpi manasikaroti majjhampi manasikaroti
pariyosānampi manasikaroti ayaṁ vuccati puggalo puthupañño.
[92] Katamo ca puggalo kāmesu ca bhavesu ca avītarāgo
Sotāpannasakadāgāmino ime vuccanti puggalā kāmesu ca bhavesu
ca avītarāgā. Katamo ca puggalo kāmesu vītarāgo bhavesu
avītarāgo anāgāmī ayaṁ vuccati puggalo kāmesu vītarāgo
bhavesu avītarāgo. Katamo ca puggalo kāmesu ca bhavesu ca
vītarāgo arahā ayaṁ vuccati puggalo kāmesu ca bhavesu ca vītarāgo.
[93] Katamo ca puggalo pāsāṇalekhūpamo idhekacco puggalo
abhiṇhaṁ kujjhati so ca khvassa kodho ciraṁ dīgharattaṁ anuseti
seyyathāpi nāma pāsāṇe lekhā na khippaṁ lujjati vātena vā
udakena vā ciraṭṭhitikā hoti evameva idhekacco puggalo abhiṇhaṁ
kujjhati so ca khvassa kodho ciraṁ dīgharattaṁ anuseti ayaṁ vuccati
puggalo pāsāṇalekhūpamo. Katamo ca puggalo paṭhavīlekhūpamo
idhekacco puggalo abhiṇhaṁ kujjhati so ca khvassa kodho na
ciraṁ dīgharattaṁ anuseti seyyathāpi nāma paṭhaviyā lekhā khippaṁ lujjati
vātena vā udakena vā na ciraṭṭhitikā hoti evameva idhekacco
puggalo abhiṇhaṁ kujjhati so ca khvassa kodho na ciraṁ dīgharattaṁ
anuseti ayaṁ vuccati puggalo paṭhavīlekhūpamo. Katamo ca puggalo
udakalekhūpamo idhekacco puggalo agāḷhenapi vuccamāno pharusenapi
vuccamāno amanāpenapi vuccamāno saṁsandati ceva sandhīyati ceva
sammodati ceva seyyathāpi nāma udake lekhā khippaṁ lujjati na
ciraṭṭhitikā hoti evameva idhekacco puggalo agāḷhenapi
Vuccamāno pharusenapi vuccamāno amanāpenapi vuccamāno saṁsandati ceva
sandhīyati ceva sammodati ceva ayaṁ vuccati puggalo udakalekhūpamo.
Tattha katame tayo potthakūpamā puggalā.
[94] Tayo potthakā navopi potthako dubbaṇṇo ceva
hoti dukkhasamphasso ca appaggho ca majjhimopi potthako dubbaṇṇo
ceva hoti dukkhasamphasso ca appaggho ca jiṇṇopi potthako
dubbaṇṇo ceva hoti dukkhasamphasso ca appaggho ca. Jiṇṇampi
potthakaṁ ukkhaliparimajjanaṁ vā karonti saṅkārakūṭe vā naṁ chaḍḍenti.
[95] Evameva tayome potthakūpamā puggalā santo saṁvijjamānā
bhikkhūsu. Katame tayo. Navo cepi bhikkhu hoti dussīlo
pāpadhammo idamassa dubbaṇṇatāya seyyathāpi so potthako
dubbaṇṇo tathūpamo ayaṁ puggalo ye kho panassa sevanti bhajanti
payirupāsanti diṭṭhānugatiṁ āpajjanti tesantaṁ hoti dīgharattaṁ ahitāya
dukkhāya idamassa dukkhasamphassatāya seyyathāpi so potthako
dukkhasamphasso tathūpamo ayaṁ puggalo yesaṁ kho pana paṭiggaṇhāti
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ tesantaṁ na mahapphalaṁ
hoti na mahānisaṁsaṁ idamassa appagghatāya seyyathāpi so potthako
appaggho tathūpamo ayaṁ puggalo majjhimo cepi bhikkhu hoti .pe.
Thero cepi bhikkhu hoti dussīlo pāpadhammo idamassa dubbaṇṇatāya
seyyathāpi so potthako dubbaṇṇo tathūpamo ayaṁ puggalo
Ye kho panassa sevanti bhajanti payirupāsanti diṭṭhānugatiṁ āpajjanti
tesantaṁ hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya idamassa dukkhasamphassatāya
seyyathāpi so potthako dukkhasamphasso tathūpamo ayaṁ puggalo
yesaṁ kho pana paṭiggaṇhāti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ
tesantaṁ na mahapphalaṁ hoti na mahānisaṁsaṁ idamassa
appagghatāya seyyathāpi so potthako appaggho tathūpamo ayaṁ
puggalo evarūpo ce thero bhikkhu saṅghamajjhe bhaṇati tamenaṁ bhikkhū
evamāhaṁsu kiṁnu kho tuyhaṁ bālassa abyattassa bhaṇitena tvampi
nāma bhaṇitabbaṁ maññasīti so kuppito anattamano tathārūpiṁ vācaṁ
nicchāreti yathārūpāya vācāya saṅgho ukkhipati saṅkārakūṭeva naṁ potthakaṁ.
Ime tayo potthakūpamā puggalā santo saṁvijjamānā bhikkhūsu.
Tattha katame tayo kāsikavatthūpamā puggalā.
[96] Tīṇi kāsikavatthāni navampi kāsikavatthaṁ vaṇṇavantaṁ
ceva hoti sukhasamphassañca mahagghañca majjhimampi kāsikavatthaṁ
vaṇṇavantaṁ ceva hoti sukhasamphassañca mahagghañca jiṇṇampi
kāsikavatthaṁ vaṇṇavantaṁ ceva hoti sukhasamphassañca mahagghañca.
Jiṇṇampi kāsikavatthaṁ ratanapaliveṭhanaṁ vā karonti gandhakaraṇḍake
vā naṁ nikkhipanti.
[97] Evameva tayome kāsikavatthūpamā puggalā santo
saṁvijjamānā bhikkhūsu. Katame tayo. Navo cepi bhikkhu hoti sīlavā
Kalyāṇadhammo idamassa suvaṇṇatāya seyyathāpi taṁ kāsikavatthaṁ
vaṇṇavantaṁ tathūpamo ayaṁ puggalo ye kho panassa sevanti bhajanti
payirupāsanti diṭṭhānugatiṁ āpajjanti tesantaṁ hoti dīgharattaṁ hitāya
sukhāya idamassa sukhasamphassatāya seyyathāpi taṁ kāsikavatthaṁ
sukhasamphassaṁ tathūpamo ayaṁ puggalo yesaṁ kho pana paṭiggaṇhāti
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ tesantaṁ mahapphalaṁ
hoti mahānisaṁsaṁ idamassa mahagghatāya seyyathāpi taṁ kāsikavatthaṁ
mahagghaṁ tathūpamo ayaṁ puggalo majjhimo cepi bhikkhu .pe. Thero
cepi bhikkhu hoti sīlavā kalyāṇadhammo idamassa suvaṇṇatāya
seyyathāpi taṁ kāsikavatthaṁ vaṇṇavantaṁ tathūpamo ayaṁ puggalo ye
kho panassa sevanti bhajanti payirupāsanti diṭṭhānugatiṁ āpajjanti
tesantaṁ hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāya idamassa sukhasamphassatāya
seyyathāpi taṁ kāsikavatthaṁ sukhasamphassaṁ tathūpamo ayaṁ puggalo yesaṁ
kho pana paṭiggaṇhāti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ
tesantaṁ mahapphalaṁ hoti mahānisaṁsaṁ idamassa mahagghatāya
seyyathāpi taṁ kāsikavatthaṁ mahagghaṁ tathūpamo ayaṁ puggalo evarūpo
ce thero bhikkhu saṅghamajjhe bhaṇati tamenaṁ bhikkhū evamāhaṁsu appasaddā
āyasmanto hotha thero bhikkhu dhammañca vinayañca bhaṇatīti
tassa taṁ vacanaṁ ādheyyaṁ gacchati gandhakaraṇḍakeva naṁ kāsikavatthaṁ.
Ime tayo kāsikavatthūpamā puggalā santo saṁvijjamānā bhikkhūsu.
[98] Katamo ca puggalo suppameyyo idhekacco puggalo
uddhato hoti unnaḷo capalo mukharo vikiṇṇavāco muṭṭhassati
asampajāno asamāhito vibbhantacitto pākaṭindriyo ayaṁ vuccati
puggalo suppameyyo. Katamo ca puggalo duppameyyo idhekacco
puggalo anuddhato hoti anunnaḷo acapalo amukharo avikiṇṇavāco
upaṭṭhitassati sampajāno samāhito ekaggacitto saṁvutindriyo ayaṁ
vuccati puggalo duppameyyo. Katamo ca puggalo appameyyo
idhekacco puggalo āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ
diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja
viharati ayaṁ vuccati puggalo appameyyo.
[99] Katamo ca puggalo na sevitabbo na bhajitabbo na
payirupāsitabbo idhekacco puggalo hīno hoti sīlena samādhinā
paññāya evarūpo puggalo na sevitabbo na bhajitabbo na
payirupāsitabbo aññatra anuddayā aññatra anukampā. Katamo
ca puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo idhekacco puggalo
sadiso hoti sīlena samādhinā paññāya evarūpo puggalo sevitabbo
bhajitabbo payirupāsitabbo. Taṁ kissa hetu. Sīlasāmaññagatānaṁ sataṁ
sīlakathā ca no bhavissati sā ca no phāsu bhavissati sā ca no
pavattinī bhavissati samādhisāmaññagatānaṁ sataṁ samādhikathā ca no
bhavissati sā ca no phāsu bhavissati sā ca no pavattinī bhavissati
Paññāsāmaññagatānaṁ sataṁ paññākathā ca no bhavissati sā ca
no phāsu bhavissati sā ca no pavattinī bhavissatīti tasmā evarūpo
puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. Katamo ca puggalo
sakkatvā garukatvā sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo idhekacco
puggalo adhiko hoti sīlena samādhinā paññāya evarūpo puggalo
sakkatvā garukatvā sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. Taṁ kissa
hetu. Aparipūraṁ vā sīlakkhandhaṁ paripūressāmi paripūraṁ vā sīlakkhandhaṁ
tattha tattha paññāya anuggahissāmi aparipūraṁ vā samādhikkhandhaṁ
paripūressāmi paripūraṁ vā samādhikkhandhaṁ tattha tattha paññāya
anuggahissāmi aparipūraṁ vā paññākkhandhaṁ paripūressāmi paripūraṁ
vā paññākkhandhaṁ tattha tattha paññāya anuggahissāmīti tasmā
evarūpo puggalo sakkatvā garukatvā sevitabbo bhajitabbo
payirupāsitabbo.
[100] Katamo ca puggalo jigucchitabbo na sevitabbo na
bhajitabbo na payirupāsitabbo idhekacco puggalo dussīlo hoti
pāpadhammo asucisaṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo
samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacārīpaṭiñño antopūti avassuto
kasambukajāto evarūpo puggalo jigucchitabbo na sevitabbo na bhajitabbo
na payirupāsitabbo. Taṁ kissa hetu. Kiñcāpi evarūpassa puggalassa
na diṭṭhānugatiṁ āpajjati atha kho naṁ pāpako kittisaddo
Abbhuggacchati pāpamitto purisapuggalo pāpasahāyo pāpasampavaṅkoti
seyyathāpi nāma ahi gūthagato kiñcāpi na ḍaṁsati atha kho naṁ
makkheti evameva kiñcāpi evarūpassa puggalassa na diṭṭhānugatiṁ
āpajjati atha kho naṁ pāpako kittisaddo abbhuggacchati pāpamitto
purisapuggalo pāpasahāyo pāpasampavaṅkoti tasmā evarūpo puggalo
jigucchitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo. Katamo ca
puggalo ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo
idhekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo appampi
vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patiṭṭhīyati kopañca
dosañca appaccayañca pātukaroti seyyathāpi nāma duṭṭhāruko
kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā ghaṭṭito bhiyyoso mattāya āsavaṁ deti
evameva idhekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo appampi vutto
samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patiṭṭhīyati kopañca dosañca
appaccayañca pātukaroti seyyathāpi nāma tindukālātaṁ kaṭṭhena
vā kaṭhalāya vā ghaṭṭitaṁ bhiyyoso mattāya cicciṭāyati ciṭiciṭāyati
evameva idhekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo appampi
vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patiṭṭhīyati kopañca
dosañca appaccayañca pātukaroti seyyathāpi nāma gūthakūpo
kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā ghaṭṭito bhiyyoso mattāya duggandho
hoti evameva idhekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo
Appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patiṭṭhīyati
kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti evarūpo puggalo
ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo.
Taṁ kissa hetu. Akkoseyyapi maṁ paribhāseyyapi maṁ anatthampi me
kareyyāti tasmā evarūpo puggalo ajjhupekkhitabbo na sevitabbo
na bhajitabbo na payirupāsitabbo. Katamo ca puggalo sevitabbo
bhajitabbo payirupāsitabbo idhekacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo
evarūpo puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo.
Taṁ kissa hetu. Kiñcāpi evarūpassa puggalassa na diṭṭhānugatiṁ
āpajjati atha kho naṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati
kalyāṇamitto purisapuggalo kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅkoti
tasmā evarūpo puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo.
[101] Katamo ca puggalo sīlesu paripūrīkārī samādhismiṁ
mattasokārī paññāya mattasokārī sotāpannasakadāgāmino ime
vuccanti puggalā sīlesu paripūrīkārino samādhismiṁ mattasokārino
paññāya mattasokārino. Katamo ca puggalo sīlesu ca paripūrīkārī
samādhismiñca paripūrīkārī paññāya mattasokārī anāgāmī ayaṁ
vuccati puggalo sīlesu ca paripūrīkārī samādhismiñca paripūrīkārī
paññāya mattasokārī. Katamo ca puggalo sīlesu ca paripūrīkārī
samādhismiñca paripūrīkārī paññāya ca paripūrīkārī arahā ayaṁ
Vuccati puggalo sīlesu ca paripūrīkārī samādhismiñca paripūrīkārī
paññāya ca paripūrīkārī.
[102] Tattha katame tayo satthāro idhekacco satthā kāmānaṁ
pariññaṁ paññāpeti na rūpānaṁ pariññaṁ paññāpeti na vedanānaṁ
pariññaṁ paññāpeti idha panekacco satthā kāmānañca pariññaṁ
paññāpeti rūpānañca pariññaṁ paññāpeti na vedanānaṁ pariññaṁ
paññāpeti idha panekacco satthā kāmānañca pariññaṁ paññāpeti
rūpānañca pariññaṁ paññāpeti vedanānañca pariññaṁ paññāpeti.
Tattha yvāyaṁ satthā kāmānaṁ pariññaṁ paññāpeti na rūpānaṁ
pariññaṁ paññāpeti na vedanānaṁ pariññaṁ paññāpeti rūpāvacarasamāpattiyā
lābhī satthā tena daṭṭhabbo. Tattha yvāyaṁ satthā
kāmānañca pariññaṁ paññāpeti rūpānañca pariññaṁ paññāpeti
na vedanānaṁ pariññaṁ paññāpeti arūpāvacarasamāpattiyā lābhī
satthā tena daṭṭhabbo. Tattha yvāyaṁ satthā kāmānañca pariññaṁ
paññāpeti rūpānañca pariññaṁ paññāpeti vedanānañca pariññaṁ
paññāpeti sammāsambuddho satthā tena daṭṭhabbo. Ime
tayo satthāro.
[103] Tattha katame aparepi tayo satthāro idhekacco
satthā diṭṭhe ceva dhamme attānaṁ saccato thetato paññāpeti
abhisamparāyañca attānaṁ saccato thetato paññāpeti idha
Panekacco satthā diṭṭhe ceva dhamme attānaṁ saccato thetato
paññāpeti no ca kho abhisamparāyaṁ attānaṁ saccato thetato
paññāpeti idha panekacco satthā diṭṭhe ceva dhamme attānaṁ
saccato thetato na paññāpeti abhisamparāyañca attānaṁ saccato
thetato na paññāpeti. Tattha yvāyaṁ satthā diṭṭhe ceva
dhamme attānaṁ saccato thetato paññāpeti abhisamparāyañca
attānaṁ saccato thetato paññāpeti sassatavādo satthā tena
daṭṭhabbo. Tattha yvāyaṁ satthā diṭṭhe ceva dhamme attānaṁ
saccato thetato paññāpeti no ca kho abhisamparāyaṁ attānaṁ
saccato thetato paññāpeti ucchedavādo satthā tena daṭṭhabbo.
Tattha yvāyaṁ satthā diṭṭhe ceva dhamme attānaṁ saccato thetato
na paññāpeti abhisamparāyañca attānaṁ saccato thetato na
paññāpeti sammāsambuddho satthā tena daṭṭhabbo. Ime
aparepi tayo satthāro.
Tikaniddeso.
----------
Catukkaniddeso
[104] Katamo ca puggalo asappuriso idhekacco puggalo
pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti kāmesu micchācārī hoti
Musāvādī hoti surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti ayaṁ vuccati
puggalo asappuriso. Katamo ca puggalo asappurisena asappurisataro
idhekacco puggalo attanā ca pāṇātipātī hoti parañca pāṇātipāte
samādapeti attanā ca adinnādāyī hoti parañca adinnādāne
samādapeti attanā ca kāmesu micchācārī hoti parañca kāmesu
micchācāre samādapeti attanā ca musāvādī hoti parañca musāvāde
samādapeti attanā ca surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti parañca
surāmerayamajjapamādaṭṭhāne samādapeti ayaṁ vuccati puggalo asappurisena
asappurisataro. Katamo ca puggalo sappuriso idhekacco puggalo
pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti
kāmesu micchācārā paṭivirato hoti musāvādā paṭivirato hoti
surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti ayaṁ vuccati puggalo
sappuriso. Katamo ca puggalo sappurisena sappurisataro idhekacco
puggalo attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti parañca pāṇātipātā
veramaṇiyā samādapeti attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti
parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti attanā ca kāmesu
micchācārā paṭivirato hoti parañca kāmesu micchācārā veramaṇiyā
samādapeti attanā ca musāvādā paṭivirato hoti parañca musāvādā
veramaṇiyā samādapeti attanā ca surāmerayamajjapamādaṭṭhānā
paṭivirato hoti parañca surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇiyā
Samādapeti ayaṁ vuccati puggalo sappurisena sappurisataro.
[105] Katamo ca puggalo pāpo idhekacco puggalo pāṇātipātī
hoti adinnādāyī hoti kāmesu micchācārī hoti musāvādī hoti
pisuṇavāco hoti pharusavāco hoti samphappalāpī hoti abhijjhālu
hoti byāpannacitto hoti micchādiṭṭhi hoti ayaṁ vuccati puggalo
pāpo. Katamo ca puggalo pāpena pāpataro idhekacco puggalo
attanā ca pāṇātipātī hoti parañca pāṇātipāte samādapeti
attanā ca adinnādāyī hoti parañca adinnādāne samādapeti
attanā ca kāmesu micchācārī hoti parañca kāmesu micchācāre
samādapeti attanā ca musāvādī hoti parañca musāvāde samādapeti
attanā ca pisuṇavāco hoti parañca pisuṇāya vācāya samādapeti
attanā ca pharusavāco hoti parañca pharusāya vācāya samādapeti
attanā ca samphappalāpī hoti parañca samphappalāpe samādapeti
attanā ca abhijjhālu hoti parañca abhijjhāya samādapeti attanā
ca byāpannacitto hoti parañca byāpāde samādapeti attanā ca
micchādiṭṭhi hoti parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti ayaṁ vuccati
puggalo pāpena pāpataro. Katamo ca puggalo kalyāṇo idhekacco
puggalo pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti
kāmesu micchācārā paṭivirato hoti musāvādā paṭivirato hoti
pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti pharusāya vācāya paṭivirato hoti
Samphappalāpā paṭivirato hoti anabhijjhālu hoti abyāpannacitto
hoti sammādiṭṭhi hoti ayaṁ vuccati puggalo kalyāṇo. Katamo
ca puggalo kalyāṇena kalyāṇataro idhekacco puggalo attanā
ca pāṇātipātā paṭivirato hoti parañca pāṇātipātā veramaṇiyā
samādapeti attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti parañca
adinnādānā veramaṇiyā samādapeti attanā ca kāmesu micchācārā
paṭivirato hoti parañca kāmesu micchācārā veramaṇiyā samādapeti
attanā ca musāvādā paṭivirato hoti parañca musāvādā veramaṇiyā
samādapeti attanā ca pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti parañca
pisuṇāya vācāya veramaṇiyā samādapeti attanā ca pharusāya vācāya
paṭivirato hoti parañca pharusāya vācāya veramaṇiyā samādapeti
attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti parañca samphappalāpā
veramaṇiyā samādapeti attanā ca anabhijjhālu hoti parañca
anabhijjhāya samādapeti attanā ca abyāpannacitto hoti parañca
abyāpāde samādapeti attanā ca sammādiṭṭhi hoti parañca sammādiṭṭhiyā
samādapeti ayaṁ vuccati puggalo kalyāṇena kalyāṇataro.
[106] Katamo ca puggalo pāpadhammo idhekacco puggalo
pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti .pe. Micchādiṭṭhi hoti
ayaṁ vuccati puggalo pāpadhammo. Katamo ca puggalo pāpadhammena
pāpadhammataro idhekacco puggalo attanā ca pāṇātipātī hoti
Parañca pāṇātipāte samādapeti attanā ca adinnādāyī hoti
parañca adinnādāne samādapeti .pe. Attanā ca micchādiṭṭhi
hoti parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti ayaṁ vuccati puggalo
pāpadhammena pāpadhammataro. Katamo ca puggalo kalyāṇadhammo
idhekacco puggalo pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā
paṭivirato hoti .pe. Sammādiṭṭhi hoti ayaṁ vuccati puggalo
kalyāṇadhammo. Katamo ca puggalo kalyāṇadhammena kalyāṇadhammataro
idhekacco puggalo attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti parañca
pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti .pe. Attanā ca sammādiṭṭhi
hoti parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti ayaṁ vuccati puggalo
kalyāṇadhammena kalyāṇadhammataro.
[107] Katamo ca puggalo sāvajjo idhekacco puggalo
sāvajjena kāyakammena samannāgato hoti sāvajjena vacīkammena
samannāgato hoti sāvajjena manokammena samannāgato hoti ayaṁ
vuccati puggalo sāvajjo. Katamo ca puggalo vajjabahulo idhekacco
puggalo sāvajjena bahulaṁ kāyakammena samannāgato hoti appaṁ
anavajjena sāvajjena bahulaṁ vacīkammena samannāgato hoti appaṁ
anavajjena sāvajjena bahulaṁ manokammena samannāgato hoti appaṁ
anavajjena ayaṁ vuccati puggalo vajjabahulo. Katamo ca puggalo
appasāvajjo idhekacco puggalo anavajjena bahulaṁ kāyakammena
Samannāgato hoti appaṁ sāvajjena anavajjena bahulaṁ vacīkammena
samannāgato hoti appaṁ sāvajjena anavajjena bahulaṁ manokammena
samannāgato hoti appaṁ sāvajjena ayaṁ vuccati puggalo appasāvajjo.
Katamo ca puggalo anavajjo idhekacco puggalo anavajjena
kāyakammena samannāgato hoti anavajjena vacīkammena samannāgato
hoti anavajjena manokammena samannāgato hoti ayaṁ vuccati
puggalo anavajjo.
[108] Katamo ca puggalo ugghaṭitaññū yassa puggalassa saha
udāhaṭavelāya dhammābhisamayo hoti ayaṁ vuccati puggalo ugghaṭitaññū.
Katamo ca puggalo vipañcitaññū yassa puggalassa saṅkhittena
bhāsitassa vitthārena atthe vibhajiyamāne dhammābhisamayo hoti ayaṁ
vuccati puggalo vipañcitaññū. Katamo ca puggalo neyyo yassa
puggalassa uddesato paripucchato yoniso manasikaroto kalyāṇamitte
sevato bhajato payirupāsato evaṁ anupubbena dhammābhisamayo hoti
ayaṁ vuccati puggalo neyyo. Katamo ca puggalo padaparamo yassa
puggalassa bahumpi suṇato bahumpi bhaṇato bahumpi dhārayato bahumpi
vācayato na tāya jātiyā dhammābhisamayo hoti ayaṁ vuccati
puggalo padaparamo.
[109] Katamo ca puggalo yuttapaṭibhāṇo no muttapaṭibhāṇo
idhekacco puggalo pañhaṁ puṭṭho samāno yuttaṁ vadati no sīghaṁ
Ayaṁ vuccati puggalo yuttapaṭibhāṇo no muttapaṭibhāṇo. Katamo
ca puggalo muttapaṭibhāṇo no yuttapaṭibhāṇo idhekacco puggalo
pañhaṁ puṭṭho samāno sīghaṁ vadati no yuttaṁ ayaṁ vuccati puggalo
muttapaṭibhāṇo no yuttapaṭibhāṇo. Katamo ca puggalo yuttapaṭibhāṇo
ca muttapaṭibhāṇo ca idhekacco puggalo pañhaṁ puṭṭho samāno
yuttañca vadati sīghañca ayaṁ vuccati puggalo yuttapaṭibhāṇo ca
muttapaṭibhāṇo ca. Katamo ca puggalo neva yuttapaṭibhāṇo no
muttapaṭibhāṇo idhekacco puggalo pañhaṁ puṭṭho samāno neva
yuttaṁ vadati no sīghaṁ ayaṁ vuccati puggalo neva yuttapaṭibhāṇo
no muttapaṭibhāṇo.
[110] Tattha katame cattāro dhammakathikā puggalā idhekacco
dhammakathiko appañca bhāsati asahitañca parisā cassa akusalā
hoti sahitāsahitassa evarūpo dhammakathiko evarūpāya parisāya
dhammakathikotveva saṅkhaṁ gacchati. Idha panekacco dhammakathiko appañca
bhāsati sahitañca parisā cassa kusalā hoti sahitāsahitassa evarūpo
dhammakathiko evarūpāya parisāya dhammakathikotveva saṅkhaṁ gacchati. Idha
panekacco dhammakathiko bahuñca bhāsati asahitañca parisā cassa
akusalā hoti sahitāsahitassa evarūpo dhammakathiko evarūpāya
parisāya dhammakathikotveva saṅkhaṁ gacchati. Idha panekacco dhammakathiko
bahuñca bhāsati sahitañca parisā cassa kusalā hoti sahitāsahitassa
Evarūpo dhammakathiko evarūpāya parisāya dhammakathikotveva saṅkhaṁ
gacchati. Ime cattāro dhammakathikā puggalā.
Tattha katame cattāro valāhakūpamā puggalā.
[111] Cattāro valāhakā gajjitā no vassitā vassitā
no gajjitā gajjitā ca vassitā ca neva gajjitā no vassitā.
[112] Evameva cattārome valāhakūpamā puggalā santo
saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro. Gajjitā no vassitā vassitā
no gajjitā gajjitā ca vassitā ca neva gajjitā no vassitā.
Kathañca puggalo gajjitā hoti no vassitā idhekacco puggalo
bhāsitā hoti no kattā evaṁ puggalo gajjitā hoti no vassitā
seyyathāpi so valāhako gajjitā no vassitā tathūpamo ayaṁ puggalo.
Kathañca puggalo vassitā hoti no gajjitā idhekacco puggalo
kattā hoti no bhāsitā evaṁ puggalo vassitā hoti no gajjitā
seyyathāpi so valāhako vassitā no gajjitā tathūpamo ayaṁ puggalo.
Kathañca puggalo gajjitā ca hoti vassitā ca idhekacco puggalo
bhāsitā ca hoti kattā ca evaṁ puggalo gajjitā ca hoti
vassitā ca seyyathāpi so valāhako gajjitā ca vassitā ca
tathūpamo ayaṁ puggalo. Kathañca puggalo neva gajjitā hoti no
vassitā idhekacco puggalo neva bhāsitā hoti no kattā evaṁ
puggalo neva gajjitā hoti no vassitā seyyathāpi so valāhako
Neva gajjitā no vassitā tathūpamo ayaṁ puggalo. Ime cattāro
valāhakūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Tattha katame cattāro mūsikūpamā puggalā.
[113] Catasso mūsikā gādhaṁ kattā no vasitā vasitā
no gādhaṁ kattā gādhaṁ kattā ca vasitā ca neva gādhaṁ kattā
no vasitā.
[114] Evameva cattārome mūsikūpamā puggalā santo saṁvijjamānā
lokasmiṁ. Katame cattāro. Gādhaṁ kattā no vasitā vasitā
no gādhaṁ kattā gādhaṁ kattā ca vasitā ca neva gādhaṁ kattā
no vasitā. Kathañca puggalo gādhaṁ kattā hoti no vasitā
idhekacco puggalo dhammaṁ pariyāpuṇāti suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ
gāthaṁ udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhūtadhammaṁ vedallaṁ so idaṁ
dukkhanti yathābhūtaṁ nappajānāti ayaṁ dukkhasamudayoti yathābhūtaṁ
nappajānāti ayaṁ dukkhanirodhoti yathābhūtaṁ nappajānāti ayaṁ dukkhanirodhagāminī
paṭipadāti yathābhūtaṁ nappajānāti evaṁ puggalo gādhaṁ kattā hoti
no vasitā seyyathāpi sā mūsikā gādhaṁ kattā no vasitā tathūpamo
ayaṁ puggalo. Kathañca puggalo vasitā hoti no gādhaṁ kattā
idhekacco puggalo dhammaṁ na pariyāpuṇāti suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ
gāthaṁ udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhūtadhammaṁ vedallaṁ so idaṁ
dukkhanti yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ dukkhasamudayoti yathābhūtaṁ pajānāti
Ayaṁ dukkhanirodhoti yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti
yathābhūtaṁ pajānāti evaṁ puggalo vasitā hoti no gādhaṁ kattā
seyyathāpi sā mūsikā vasitā no gādhaṁ kattā tathūpamo ayaṁ
puggalo. Kathañca puggalo gādhaṁ kattā ca hoti vasitā ca
idhekacco puggalo dhammaṁ pariyāpuṇāti suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ
gāthaṁ udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhūtadhammaṁ vedallaṁ so idaṁ dukkhanti
yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ dukkhasamudayoti yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ
dukkhanirodhoti yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti
yathābhūtaṁ pajānāti evaṁ puggalo gādhaṁ kattā ca hoti vasitā ca
seyyathāpi sā mūsikā gādhaṁ kattā ca vasitā ca tathūpamo ayaṁ
puggalo. Kathañca puggalo neva gādhaṁ kattā hoti no vasitā
idhekacco puggalo dhammaṁ na pariyāpuṇāti suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ
gāthaṁ udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhūtadhammaṁ vedallaṁ so idaṁ
dukkhanti yathābhūtaṁ nappajānāti ayaṁ dukkhasamudayoti yathābhūtaṁ
nappajānāti ayaṁ dukkhanirodhoti yathābhūtaṁ nappajānāti ayaṁ dukkhanirodhagāminī
paṭipadāti yathābhūtaṁ nappajānāti evaṁ puggalo neva
gādhaṁ kattā hoti no vasitā seyyathāpi sā mūsikā neva gādhaṁ
kattā no vasitā tathūpamo ayaṁ puggalo. Ime cattāro mūsikūpamā
puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Tattha katame cattāro ambūpamā puggalā.
[115] Cattāri ambāni āmaṁ pakkavaṇṇī pakkaṁ āmavaṇṇī
āmaṁ āmavaṇṇī pakkaṁ pakkavaṇṇī.
[116] Evameva cattārome ambūpamā puggalā santo saṁvijjamānā
lokasmiṁ. Katame cattāro. Āmo pakkavaṇṇī pakko āmavaṇṇī
āmo āmavaṇṇī pakko pakkavaṇṇī. Kathañca puggalo āmo
hoti pakkavaṇṇī idhekaccassa puggalassa pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ
paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ sammiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ
so idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ nappajānāti ayaṁ dukkhasamudayoti
yathābhūtaṁ nappajānāti ayaṁ dukkhanirodhoti yathābhūtaṁ nappajānāti
ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṁ nappajānāti evaṁ puggalo
āmo hoti pakkavaṇṇī seyyathāpi taṁ ambaṁ āmaṁ pakkavaṇṇī
tathūpamo ayaṁ puggalo. Kathañca puggalo pakko hoti āmavaṇṇī
idhekaccassa puggalassa na pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ
ālokitaṁ vilokitaṁ sammiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ so
idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ dukkhasamudayoti yathābhūtaṁ
pajānāti ayaṁ dukkhanirodhoti yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ dukkhanirodhagāminī
paṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti evaṁ puggalo pakko
hoti āmavaṇṇī seyyathāpi taṁ ambaṁ pakkaṁ āmavaṇṇī tathūpamo
ayaṁ puggalo. Kathañca puggalo āmo hoti āmavaṇṇī idhekaccassa
Puggalassa na pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ
sammiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ so idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ
nappajānāti .pe. Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṁ
nappajānāti evaṁ puggalo āmo hoti āmavaṇṇī seyyathāpi taṁ ambaṁ
āmaṁ āmavaṇṇī tathūpamo ayaṁ puggalo. Kathañca puggalo pakko
hoti pakkavaṇṇī idhekaccassa puggalassa pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ
paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ sammiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ
so idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ pajānāti .pe. Ayaṁ dukkhanirodhagāminī
paṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti evaṁ puggalo pakko hoti pakkavaṇṇī
seyyathāpi taṁ ambaṁ pakkaṁ pakkavaṇṇī tathūpamo ayaṁ puggalo.
Ime cattāro ambūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Tattha katame cattāro kumbhūpamā puggalā.
[117] Cattāro kumbhā tuccho pihito pūro vivaṭo tuccho
vivaṭo pūro pihito.
[118] Evameva cattārome kumbhūpamā puggalā santo
saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro. Tuccho pihito pūro vivaṭo
tuccho vivaṭo pūro pihito. Kathañca puggalo tuccho hoti
pihito idhekaccassa puggalassa pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ
ālokitaṁ vilokitaṁ sammiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ
so idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ nappajānāti .pe. Ayaṁ dukkhanirodhagāminī
Paṭipadāti yathābhūtaṁ nappajānāti evaṁ puggalo tuccho
hoti pihito seyyathāpi so kumbho tuccho pihito tathūpamo ayaṁ
puggalo. Kathañca puggalo pūro hoti vivaṭo idhekaccassa
puggalassa na pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ
sammiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ so idaṁ dukkhanti
yathābhūtaṁ pajānāti .pe. Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṁ
pajānāti evaṁ puggalo pūro hoti vivaṭo seyyathāpi so
kumbho pūro vivaṭo tathūpamo ayaṁ puggalo. Kathañca puggalo tuccho
hoti vivaṭo idhekaccassa puggalassa na pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ
paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ sammiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ
so idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ nappajānāti .pe. Ayaṁ
dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṁ nappajānāti evaṁ puggalo
tuccho hoti vivaṭo seyyathāpi so kumbho tuccho vivaṭo tathūpamo
ayaṁ puggalo. Kathañca puggalo pūro hoti pihito idhekaccassa
puggalassa pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ
sammiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ so idaṁ dukkhanti
yathābhūtaṁ pajānāti .pe. Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṁ
pajānāti evaṁ puggalo pūro hoti pihito seyyathāpi so
kumbho pūro pihito tathūpamo ayaṁ puggalo. Ime cattāro
kumbhūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Tattha katame cattāro udakarahadūpamā puggalā.
[119] Cattāro udakarahadā uttāno gambhīrobhāso gambhīro
uttānobhāso uttāno uttānobhāso gambhīro gambhīrobhāso.
[120] Evameva cattārome udakarahadūpamā puggalā santo
saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro. Uttāno gambhīrobhāso
gambhīro uttānobhāso uttāno uttānobhāso gambhīro
gambhīrobhāso. Kathañca puggalo uttāno hoti gambhīrobhāso
idhekaccassa puggalassa pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ
vilokitaṁ sammiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ so idaṁ
dukkhanti yathābhūtaṁ nappajānāti .pe. Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti
yathābhūtaṁ nappajānāti evaṁ puggalo uttāno hoti gambhīrobhāso
seyyathāpi so udakarahado uttāno gambhīrobhāso tathūpamo ayaṁ
puggalo. Kathañca puggalo gambhīro hoti uttānobhāso idhekaccassa
puggalassa na pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ
vilokitaṁ sammiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ so idaṁ
dukkhanti yathābhūtaṁ pajānāti .pe. Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti
yathābhūtaṁ pajānāti evaṁ puggalo gambhīro hoti uttānobhāso
seyyathāpi so udakarahado gambhīro uttānobhāso tathūpamo ayaṁ
puggalo. Kathañca puggalo uttāno hoti uttānobhāso idhekaccassa
puggalassa na pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ
Vilokitaṁ sammiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ so idaṁ
dukkhanti yathābhūtaṁ nappajānāti .pe. Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti
yathābhūtaṁ nappajānāti evaṁ puggalo uttāno hoti uttānobhāso
seyyathāpi so udakarahado uttāno uttānobhāso tathūpamo ayaṁ
puggalo. Kathañca puggalo gambhīro hoti gambhīrobhāso idhekaccassa
puggalassa pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ
sammiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ so idaṁ dukkhanti
yathābhūtaṁ pajānāti .pe. Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṁ
pajānāti evaṁ puggalo gambhīro hoti gambhīrobhāso seyyathāpi
so udakarahado gambhīro gambhīrobhāso tathūpamo ayaṁ puggalo.
Ime cattāro udakarahadūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Tattha katame cattāro balibaddhūpamā puggalā.
[121] Cattāro balibaddhā sakagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo
paragavacaṇḍo no sakagavacaṇḍo sakagavacaṇḍo ca paragavacaṇḍo
ca neva sakagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo.
[122] Evameva cattārome balibaddhūpamā puggalā santo
saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro. Sakagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo
paragavacaṇḍo no sakagavacaṇḍo sakagavacaṇḍo ca paragavacaṇḍo
ca neva sakagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo. Kathañca puggalo
sakagavacaṇḍo hoti no paragavacaṇḍo idhekacco puggalo sakaparisaṁ
Ubbejitā hoti no paraparisaṁ evaṁ puggalo sakagavacaṇḍo hoti
no paragavacaṇḍo seyyathāpi so balibaddho sakagavacaṇḍo no
paragavacaṇḍo tathūpamo ayaṁ puggalo. Kathañca puggalo
paragavacaṇḍo hoti no sakagavacaṇḍo idhekacco puggalo paraparisaṁ
ubbejitā hoti no sakaparisaṁ evaṁ puggalo paragavacaṇḍo hoti no
sakagavacaṇḍo seyyathāpi so balibaddho paragavacaṇḍo no
sakagavacaṇḍo tathūpamo ayaṁ puggalo. Kathañca puggalo sakagavacaṇḍo
ca hoti paragavacaṇḍo ca idhekacco puggalo sakaparisañca ubbejitā
hoti paraparisañca evaṁ puggalo sakagavacaṇḍo ca hoti paragavacaṇḍo
ca seyyathāpi so balibaddho sakagavacaṇḍo ca paragavacaṇḍo ca
tathūpamo ayaṁ puggalo. Kathañca puggalo neva sakagavacaṇḍo hoti
no paragavacaṇḍo idhekacco puggalo neva sakaparisaṁ ubbejitā
hoti no paraparisaṁ evaṁ puggalo neva sakagavacaṇḍo hoti no
paragavacaṇḍo seyyathāpi so balibaddho neva sakagavacaṇḍo no
paragavacaṇḍo tathūpamo ayaṁ puggalo. Ime cattāro balibaddhūpamā
puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Tattha katame cattāro āsivisūpamā puggalā.
[123] Cattāro āsivisā āgataviso no ghoraviso ghoraviso
no āgataviso āgataviso ca ghoraviso ca neva āgataviso no
ghoraviso.
[124] Evameva cattārome āsivisūpamā puggalā santo
saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro. Āgataviso no ghoraviso
ghoraviso no āgataviso āgataviso ca ghoraviso ca neva āgataviso
no ghoraviso. Kathañca puggalo āgataviso hoti no ghoraviso
idhekacco puggalo abhiṇhaṁ kujjhati so ca khvassa kodho na ciraṁ
dīgharattaṁ anuseti evaṁ puggalo āgataviso hoti no ghoraviso
seyyathāpi so āsiviso āgataviso no ghoraviso tathūpamo ayaṁ
puggalo. Kathañca puggalo ghoraviso hoti no āgataviso idhekacco
puggalo na heva kho abhiṇhaṁ kujjhati so ca khvassa kodho
ciraṁ dīgharattaṁ anuseti evaṁ puggalo ghoraviso hoti no āgataviso
seyyathāpi so āsiviso ghoraviso no āgataviso tathūpamo ayaṁ
puggalo. Kathañca puggalo āgataviso ca hoti ghoraviso ca
idhekacco puggalo abhiṇhaṁ kujjhati so ca khvassa kodho ciraṁ dīgharattaṁ
anuseti evaṁ puggalo āgataviso ca hoti ghoraviso ca seyyathāpi
so āsiviso āgataviso ca ghoraviso ca tathūpamo ayaṁ puggalo.
Kathañca puggalo neva āgataviso hoti no ghoraviso idhekacco
puggalo na heva kho abhiṇhaṁ kujjhati so ca khvassa kodho na
ciraṁ dīgharattaṁ anuseti evaṁ puggalo neva āgataviso hoti no
ghoraviso seyyathāpi so āsiviso neva āgataviso no ghoraviso
tathūpamo ayaṁ puggalo. Ime cattāro āsivisūpamā puggalā
Santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
[125] Kathañca puggalo ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa
vaṇṇaṁ bhāsitā hoti idhekacco puggalo duppaṭipannānaṁ
micchāpaṭipannānaṁ titthiyānaṁ titthiyasāvakānaṁ vaṇṇaṁ bhāsati supaṭipannā
itipi sammāpaṭipannā itipīti evaṁ puggalo ananuvicca apariyogāhetvā
avaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsitā hoti. Kathañca puggalo
ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsitā hoti
idhekacco puggalo supaṭipannānaṁ sammāpaṭipannānaṁ buddhānaṁ buddhasāvakānaṁ
avaṇṇaṁ bhāsati duppaṭipannā itipi micchāpaṭipannā
itipīti evaṁ puggalo ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa
avaṇṇaṁ bhāsitā hoti. Kathañca puggalo ananuvicca apariyogāhetvā
appasādanīye ṭhāne pasādaṁ upadaṁsitā hoti idhekacco puggalo
duppaṭipadāya micchāpaṭipadāya pasādaṁ janeti supaṭipadā itipi
sammāpaṭipadā itipīti evaṁ puggalo ananuvicca apariyogāhetvā
appasādanīye ṭhāne pasādaṁ upadaṁsitā hoti. Kathañca puggalo
ananuvicca apariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne appasādaṁ upadaṁsitā
hoti idhekacco puggalo supaṭipadāya sammāpaṭipadāya appasādaṁ janeti
duppaṭipadā itipi micchāpaṭipadā itipīti evaṁ puggalo ananuvicca
apariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne appasādaṁ upadaṁsitā hoti.
[126] Kathañca puggalo anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa
Avaṇṇaṁ bhāsitā hoti idhekacco puggalo duppaṭipannānaṁ micchāpaṭipannānaṁ
titthiyānaṁ titthiyasāvakānaṁ avaṇṇaṁ bhāsati duppaṭipannā
itipi micchāpaṭipannā itipīti evaṁ puggalo anuvicca pariyogāhetvā
avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsitā hoti. Kathañca puggalo anuvicca
pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsitā hoti idhekacco
puggalo supaṭipannānaṁ sammāpaṭipannānaṁ buddhānaṁ buddhasāvakānaṁ vaṇṇaṁ
bhāsati supaṭipannā itipi sammāpaṭipannā itipīti evaṁ puggalo
anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsitā hoti. Kathañca
puggalo anuvicca pariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne appasādaṁ
upadaṁsitā hoti idhekacco puggalo duppaṭipadāya micchāpaṭipadāya
appasādaṁ janeti duppaṭipadā itipi micchāpaṭipadā itipīti evaṁ
puggalo anuvicca pariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne appasādaṁ
upadaṁsitā hoti. Kathañca puggalo anuvicca pariyogāhetvā pasādanīye
ṭhāne pasādaṁ upadaṁsitā hoti idhekacco puggalo supaṭipadāya
sammāpaṭipadāya pasādaṁ janeti supaṭipadā itipi sammāpaṭipadā
itipīti evaṁ puggalo anuvicca pariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne
pasādaṁ upadaṁsitā hoti.
[127] Kathañca puggalo avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsitā hoti
bhūtaṁ tacchaṁ kālena no ca kho vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ
tacchaṁ kālena idhekacco puggalo vaṇṇopi saṁvijjati avaṇṇopi
Saṁvijjati yo tattha avaṇṇo taṁ bhaṇati bhūtaṁ tacchaṁ kālena yo
tattha vaṇṇo taṁ na bhaṇati bhūtaṁ tacchaṁ kālena evaṁ puggalo
avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena no ca
kho vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena.
Kathañca puggalo vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ
kālena no ca kho avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ
tacchaṁ kālena idhekacco puggalo vaṇṇopi saṁvijjati avaṇṇopi
saṁvijjati yo tattha vaṇṇo taṁ bhaṇati bhūtaṁ tacchaṁ kālena yo
tattha avaṇṇo taṁ na bhaṇati bhūtaṁ tacchaṁ kālena evaṁ puggalo
vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena no ca kho
avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena. Kathañca
puggalo avaṇṇārahassa ca avaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ
kālena vaṇṇārahassa ca vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena
idhekacco puggalo vaṇṇopi saṁvijjati avaṇṇopi saṁvajjati yo
tattha avaṇṇo taṁ bhaṇati bhūtaṁ tacchaṁ kālena yo tattha vaṇṇo
tampi bhaṇati bhūtaṁ tacchaṁ kālena tattha kālaññū hoti tassa
pañhassa veyyākaraṇāya evaṁ puggalo avaṇṇārahassa ca avaṇṇaṁ
bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena vaṇṇārahassa ca vaṇṇaṁ bhāsitā
hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena. Kathañca puggalo neva avaṇṇārahassa
avaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena nopi vaṇṇārahassa
Vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena idhekacco puggalo
vaṇṇopi saṁvijjati avaṇṇopi saṁvijjati yo tattha avaṇṇo taṁ
na bhaṇati bhūtaṁ tacchaṁ kālena yopi tattha vaṇṇo tampi na bhaṇati
bhūtaṁ tacchaṁ kālena upekkhako viharati sato sampajāno evaṁ
puggalo neva avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena
nopi vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena.
[128] Katamo ca puggalo uṭṭhānaphalūpajīvī no puññaphalūpajīvī
yassa puggalassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato ājīvo abhinibbattati
no puññato ayaṁ vuccati puggalo uṭṭhānaphalūpajīvī no puññaphalūpajīvī.
Katamo ca puggalo puññaphalūpajīvī no uṭṭhānaphalūpajīvī
paranimmitavasavattideve upādāya tatthupari devā puññaphalūpajīvīno
na uṭṭhānaphalūpajīvino. Katamo ca puggalo uṭṭhānaphalūpajīvī ca
puññaphalūpajīvī ca yassa puggalassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato ājīvo
abhinibbattati puññato ca ayaṁ vuccati puggalo uṭṭhānaphalūpajīvī ca
puññaphalūpajīvī ca. Katamo ca puggalo neva uṭṭhānaphalūpajīvī no
puññaphalūpajīvī nerayikā neva uṭṭhānaphalūpajīvino no puññaphalūpajīvino.
[129] Kathañca puggalo tamo hoti tamaparāyano idhekacco
puggalo nīce kule paccājāto hoti caṇḍālakule vā nesādakule vā
veṇakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā dalidde appannapānabhojane
Kasiravuttike yattha kasirena ghāsacchādo labbhati so ca
hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bahvābādho kāṇo vā
kuṇī vā khañjo vā pakkhahato vā na lābhī annassa pānassa
vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa so
kāyena duccaritaṁ carati vācāya duccaritaṁ carati manasā duccaritaṁ carati
so kāyena duccaritaṁ caritvā vācāya duccaritaṁ caritvā manasā duccaritaṁ
caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ
upapajjati evaṁ puggalo tamo hoti tamaparāyano. Kathañca
puggalo tamo hoti jotiparāyano idhekacco puggalo nīce kule
paccājāto hoti caṇḍālakule vā nesādakule vā veṇakule vā
rathakārakule vā pukkusakule vā dalidde appannapānabhojane kasiravuttike
yattha kasirena ghāsacchādo labbhati so ca hoti dubbaṇṇo duddasiko
okoṭimako bahvābādho kāṇo vā kuṇī vā khañjo vā pakkhahato
vā na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa
seyyāvasathapadīpeyyassa so kāyena sucaritaṁ carati vācāya sucaritaṁ
carati manasā sucaritaṁ carati so kāyena sucaritaṁ caritvā vācāya
sucaritaṁ caritvā manasā sucaritaṁ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā
sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati evaṁ puggalo tamo hoti jotiparāyano.
Kathañca puggalo joti hoti tamaparāyano idhekacco puggalo ucce
kule paccājāto hoti khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule
Vā gahapatimahāsālakule vā aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate
pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe so ca hoti abhirūpo
dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato lābhī
annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa
so kāyena duccaritaṁ carati vācāya duccaritaṁ carati
manasā duccaritaṁ carati so kāyena duccaritaṁ caritvā vācāya
duccaritaṁ caritvā manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā
apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati evaṁ puggalo joti hoti
tamaparāyano. Kathañca puggalo joti hoti jotiparāyano idhekacco
puggalo ucce kule paccājāto hoti khattiyamahāsālakule vā
brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā aḍḍhe mahaddhane
mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe so
ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya
samannāgato lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālagandhavilepanassa
seyyāvasathapadīpeyyassa so kāyena sucaritaṁ carati vācāya
sucaritaṁ carati manasā sucaritaṁ carati so kāyena sucaritaṁ caritvā
vācāya sucaritaṁ caritvā manasā sucaritaṁ caritvā kāyassa bhedā
parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati evaṁ puggalo joti
hoti jotiparāyano.
[130] Kathañca puggalo oṇatoṇato hoti .pe. Evaṁ puggalo
Oṇatoṇato hoti. Kathañca puggalo oṇatuṇṇato hoti .pe.
Evaṁ puggalo oṇatuṇṇato hoti. Kathañca puggalo uṇṇatoṇato
hoti .pe. Evaṁ puggalo uṇṇatoṇato hoti. Kathañca puggalo
uṇṇatuṇṇato hoti .pe. Evaṁ puggalo uṇṇatuṇṇato hoti.
Tattha katame cattāro rukkhūpamā puggalā.
[131] Cattāro rukkhā pheggu sāraparivāro sāro phegguparivāro
pheggu phegguparivāro sāro sāraparivāro.
[132] Evameva cattārome rukkhūpamā puggalā santo saṁvijjamānā
lokasmiṁ. Katame cattāro. Pheggu sāraparivāro sāro phegguparivāro
pheggu phegguparivāro sāro sāraparivāro. Kathañca puggalo pheggu
hoti sāraparivāro idhekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo
parisā ca khvassa hoti sīlavatī kalyāṇadhammā evaṁ puggalo pheggu
hoti sāraparivāro seyyathāpi so rukkho pheggu sāraparivāro
tathūpamo ayaṁ puggalo. Kathañca puggalo sāro hoti phegguparivāro
idhekacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo parisā ca khvassa
hoti dussīlā pāpadhammā evaṁ puggalo sāro hoti phegguparivāro
seyyathāpi so rukkho sāro phegguparivāro tathūpamo ayaṁ puggalo.
Kathañca puggalo pheggu hoti phegguparivāro idhekacco puggalo
dussīlo hoti pāpadhammo parisāpissa hoti dussīlā pāpadhammā
evaṁ puggalo pheggu hoti phegguparivāro seyyathāpi so rukkho
Pheggu phegguparivāro tathūpamo ayaṁ puggalo. Kathañca puggalo sāro
hoti sāraparivāro idhekacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo
parisāpissa hoti sīlavatī kalyāṇadhammā evaṁ puggalo sāro
hoti sāraparivāro seyyathāpi so rukkho sāro sāraparivāro
tathūpamo ayaṁ puggalo. Ime cattāro rukkhūpamā puggalā santo
saṁvijjamānā lokasmiṁ.
[133] Katamo ca puggalo rūpappamāṇo rūpappasanno idhekacco
puggalo ārohaṁ vā passitvā pariṇāhaṁ vā passitvā saṇṭhānaṁ
vā passitvā pāripūriṁ vā passitvā tattha pamāṇaṁ gahetvā pasādaṁ
janeti ayaṁ vuccati puggalo rūpappamāṇo rūpappasanno. Katamo
ca puggalo ghosappamāṇo ghosappasanno idhekacco puggalo
paravaṇṇanāya parathomanāya parapasaṁsanāya paravaṇṇahārikāya tattha
pamāṇaṁ gahetvā pasādaṁ janeti ayaṁ vuccati puggalo ghosappamāṇo
ghosappasanno. Katamo ca puggalo lūkhappamāṇo lūkhappasanno
idhekacco puggalo cīvaralūkhaṁ vā passitvā pattalūkhaṁ vā passitvā
senāsanalūkhaṁ vā passitvā vividhaṁ vā dukkarakārikaṁ passitvā tattha
pamāṇaṁ gahetvā pasādaṁ janeti ayaṁ vuccati puggalo lūkhappamāṇo
lūkhappasanno. Katamo ca puggalo dhammappamāṇo dhammappasanno
idhekacco puggalo sīlaṁ vā passitvā samādhiṁ vā passitvā paññaṁ
vā passitvā tattha pamāṇaṁ gahetvā pasādaṁ janeti ayaṁ vuccati
Puggalo dhammappamāṇo dhammappasanno.
[134] Kathañca puggalo attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya
idhekacco puggalo attanā sīlasampanno hoti no paraṁ sīlasampadāya
samādapeti attanā samādhisampanno hoti no paraṁ samādhisampadāya
samādapeti attanā paññāsampanno hoti no paraṁ paññāsampadāya
samādapeti attanā vimuttisampanno hoti no paraṁ vimuttisampadāya
samādapeti attanā vimuttiñāṇadassanasampanno hoti no paraṁ
vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti evaṁ puggalo attahitāya
paṭipanno hoti no parahitāya. Kathañca puggalo parahitāya paṭipanno
hoti no attahitāya idhekacco puggalo attanā na sīlasampanno
hoti paraṁ sīlasampadāya samādapeti attanā na samādhisampanno
hoti paraṁ samādhisampadāya samādapeti attanā na paññāsampanno
hoti paraṁ paññāsampadāya samādapeti attanā na vimuttisampanno
hoti paraṁ vimuttisampadāya samādapeti attanā na vimuttiñāṇadassanasampanno
hoti paraṁ vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti
evaṁ puggalo parahitāya paṭipanno hoti no attahitāya. Kathañca
puggalo attahitāya ceva paṭipanno hoti parahitāya ca idhekacco
puggalo attanā ca sīlasampanno hoti parañca sīlasampadāya
samādapeti attanā ca samādhisampanno hoti parañca samādhisampadāya
samādapeti attanā ca paññāsampanno hoti parañca paññāsampadāya
Samādapeti attanā ca vimuttisampanno hoti parañca
vimuttisampadāya samādapeti attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno
hoti parañca vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti evaṁ puggalo
attahitāya ceva paṭipanno hoti parahitāya ca. Kathañca puggalo
neva attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya idhekacco puggalo
attanā na sīlasampanno hoti no paraṁ sīlasampadāya samādapeti
attanā na samādhisampanno hoti no paraṁ samādhisampadāya samādapeti
attanā na paññāsampanno hoti no paraṁ paññāsampadāya samādapeti
attanā na vimuttisampanno hoti no paraṁ vimuttisampadāya samādapeti
attanā na vimuttiñāṇadassanasampanno hoti no paraṁ vimuttiñāṇadassanasampadāya
samādapeti evaṁ puggalo neva attahitāya paṭipanno
hoti no parahitāya.
[135] Kathañca puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto
idhekacco puggalo acelako hoti muttācāro
hatthāvalekhano na ehibhadantiko na tiṭṭhabhadantiko nābhihaṭaṁ na
udissa kataṁ na nimantanaṁ sādiyati so na kumbhīmukhā paṭiggaṇhāti
na kalopimukhā paṭiggaṇhāti na eḷakamantaraṁ na daṇḍamantaraṁ
na mūsalamantaraṁ na dvinnaṁ bhuñjamānānaṁ na gabbhiniyā na
pāyamānāya na purisantaragatāya na saṅkittīsu na yattha sā
upaṭṭhito hoti na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī na macchaṁ
Na maṁsaṁ na suraṁ na merayaṁ na thusodakaṁ pivati so ekāgāriko
vā hoti ekālopiko dvāgāriko vā hoti dvālopiko .pe.
Sattāgāriko vā hoti sattālopiko ekissāpi dattiyā yāpeti
dvīhipi dattīhi yāpeti .pe. Sattihipi dattīhi yāpeti ekāhikampi
āhāraṁ āhāreti dvīhikampi āhāraṁ āhāreti .pe.
Sattāhikampi āhāraṁ āhāreti iti evarūpaṁ aḍḍhamāsikampi
pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati so sākabhakkho vā hoti
sāmākabhakkho vā hoti nīvārabhakkho vā hoti daddulabhakkho
vā hoti haṭabhakkho vā hoti kaṇabhakkho vā hoti ācāmabhakkho
vā hoti piññākabhakkho vā hoti tiṇabhakkho vā hoti
gomayabhakkho vā hoti vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī so
sāṇānipi dhāreti masāṇānipi dhāreti chavadussānipi dhāreti
paṁsukūlānipi dhāreti tirīṭānipi dhāreti ajinampi dhāreti ajinakkhipampi
dhāreti kusacirampi dhāreti vākacīrampi dhāreti phalakacīrampi
dhāreti kesakambalampi dhāreti vālakambalampi dhāreti ulukapakkhampi
dhāreti kesamassulocakopi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto
ubbhaṭṭhakopi hoti āsanapaṭikkhitto ukkuṭikopi hoti ukkuṭikappadhānamanuyutto
kaṇṭakāpassayikopi hoti kaṇṭakāpassaye seyyaṁ
kappeti sāyaṁtatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto viharati iti
evarūpaṁ anekavihitaṁ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto
Viharati evaṁ puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto.
Kathañca puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto
idhekacco puggalo orabbhiko hoti sūkariko māgaviko
sākuṇiko luddo macchaghātako coro coraghātako goghātako
bandhanāgāriko ye vā panaññepi keci kurūrakammantā evaṁ
puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto. Kathañca
puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo
ca paraparitāpanānuyogamanuyutto idhekacco puggalo rājā vā
hoti khattiyo muddhābhisitto brāhmaṇo vā mahāsālo so
puratthimena nagarassa navaṁ santhāgāraṁ kārāpetvā kesamassuṁ
ohāretvā khurājinaṁ nivāsetvā sappitelena kāyaṁ abbhañjitvā
migavisāṇena piṭṭhiṁ kaṇḍuvamāno santhāgāraṁ pavisati saddhiṁ mahesiyā
brāhmaṇena ca purohitena so tattha anantarahitāya bhūmiyā
haritupalittāya seyyaṁ kappeti etissā gāviyā sarūpavacchāya yaṁ
ekasmiṁ thane khīraṁ hoti tena rājā yāpeti yaṁ dutiyasmiṁ thane
khīraṁ hoti tena mahesī yāpeti yaṁ tatiyasmiṁ thane khīraṁ hoti
tena brāhmaṇo purohito yāpeti yaṁ catutthasmiṁ thane khīraṁ
hoti tena aggiṁ juhati avasesena vacchako yāpeti so evamāha
ettakā usabhā haññantu yaññatthāya ettakā vacchatarā
haññantu yaññatthāya ettakā vacchatariyo haññantu yaññatthāya
Ettakā ajā haññantu yaññatthāya ettakā urabbhā haññantu
yaññatthāya ettakā assā haññantu yaññatthāya ettakā
rukkhā chijjantu yūpatthāya ettakā dabbā luyantu parihiṁsatthāyāti 1
yepissa te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā
tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni
karonti evaṁ puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto
parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto. Kathañca
puggalo neva attantapo ca hoti na attaparitāpanānuyogamanuyutto
na parantapo ca na paraparitāpanānuyogamanuyutto. So anattantapo
aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhapaṭisaṁvedī
brahmabhūtena attanā viharati. Idha tathāgato loke uppajjati
arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro
purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā so imaṁ lokaṁ
sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ
abhiññā sacchikatvā pavedeti so dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ
majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ
parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Taṁ dhammaṁ suṇāti gahapati
vā gahapatiputto vā aññatarasmiṁ vā kule paccājāto. So
taṁ dhammaṁ sutvā tathāgate saddhaṁ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena
1 parisanthāyātipi pāṭho.
Lābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati sambādho gharāvāso
rajāpatho abbhokāso pabbajjā na yidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā
ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikkhitaṁ brahmacariyaṁ
carituṁ yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni
acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyanti. So aparena
samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ
pahāya appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ
pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. So evaṁ pabbajito samāno
bhikkhūnaṁ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā
paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno
sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati adinnādānaṁ pahāya adinnādānā
paṭivirato hoti dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā
viharati abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī hoti ārācārī paṭivirato
methunā gāmadhammā musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti
saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa
pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti ito
sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya amutra vā
sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya iti bhinnānaṁ vā
sandhātā samāhitānaṁ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato
Samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti pharusaṁ vācaṁ pahāya
pharusāya vācāya paṭivirato hoti yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā
pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṁ
vācaṁ bhāsitā hoti samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato
hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṁ
vācaṁ bhāsitā kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasañhitaṁ. So
bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti ekabhattiko hoti
rattūparato virato vikālabhojanā naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato
hoti mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti
uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti jātarūparajatapaṭiggahaṇā
paṭivirato hoti āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti āmakamaṁsapaṭiggahaṇā
paṭivirato hoti itthīkumārīpaṭiggahaṇā paṭivirato
hoti dāsīdāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti ajeḷakapaṭiggahaṇā
paṭivirato hoti kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti
hatthigavassavaḷavapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti khettavatthupaṭiggahaṇā
paṭivirato hoti dūteyyapahīnagamanānuyogā paṭivirato hoti kayavikkayā
paṭivirato hoti tulākūṭakaṁsakūṭamānakūṭā paṭivirato hoti
ukkoṭanavañcananikatisāviyogā paṭivirato hoti chedanavadhabandhaviparāmosa-
ālopasahasākārā paṭivirato hoti. So santuṭṭho hoti
kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena so yena
Yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati seyyathāpi nāma pakkhī
sakuṇo yena yeneva ḍeti sapattabhārova ḍeti evameva bhikkhu
santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena
so yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. So iminā
ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṁ anavajjasukhaṁ paṭisaṁvedeti.
So cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī
yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā
pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjati
rakkhati cakkhundriyaṁ cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati sotena saddaṁ
sutvā .pe. Ghānena gandhaṁ ghāyitvā .pe. Jivhāya rasaṁ sāyitvā
.pe. Kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā .pe. Manasā dhammaṁ viññāya na
nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ
asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjati rakkhati manindriyaṁ manindriye
saṁvaraṁ āpajjati. So iminā ariyena indriyasaṁvarena samannāgato
ajjhattaṁ abyāsekasukhaṁ paṭisaṁvedeti. So abhikkante paṭikkante
sampajānakārī hoti ālokite vilokite sampajānakārī hoti
sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe
sampajānakārī hoti asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī
hoti uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti gate ṭhite nisinne
Sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. So
iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena
indriyasaṁvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena
samannāgato imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato vivittaṁ
senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ
vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto
nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya
parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena
cetasā viharati abhijjhāya cittaṁ parisodheti byāpādapadosaṁ
pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī
byāpādapadosā cittaṁ parisodheti thīnamiddhaṁ pahāya vigatathīnamiddho
viharati ālokasaññī sato sampajāno thīnamiddhā cittaṁ parisodheti
uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasantacitto
uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho
viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu vicikicchāya cittaṁ parisodheti.
So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya
dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ
savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati vitakkavicārānaṁ
vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ
avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati pītiyā
Ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena
paṭisaṁvedeti yantaṁ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti
tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati sukhassa ca pahānā
dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā
adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese
mudubhūte kammanīye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya
cittaṁ abhininnāmeti. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ
anussarati. Seyyathīdaṁ. Ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi
jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi
jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo
jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe
anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṁ evaṁnāmo
evaṁgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto
so tato cuto amutra udapādiṁ tatrāpāsiṁ evaṁnāmo
evaṁgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto
so tato cuto idhūpapannoti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ
pubbenivāsaṁ anussarati. So evaṁ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammanīye ṭhite
āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So
Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne
upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage
sutte pajānāti ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena
samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā
ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā te
kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā
ime vāpana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena
samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā
sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā
parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannāti. So iti dibbena
cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne
upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate
yathākammūpage satte pajānāti. So evaṁ samāhite citte
parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammanīye
ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti.
So idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ dukkhasamudayoti yathābhūtaṁ
pajānāti ayaṁ dukkhanirodhoti yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ dukkhanirodhagāminī
paṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti ime āsavāti yathābhūtaṁ
pajānāti ayaṁ āsavasamudayoti yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ āsavanirodhoti
yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadāti
Yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi
cittaṁ vimuccati bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati avijjāsavāpi
cittaṁ vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. Khīṇā jāti
vusitaṁ brahmacariyaṁ kataṁ karaṇīyaṁ nāparaṁ itthattāyāti pajānāti.
Evaṁ puggalo neva attantapo hoti na attaparitāpanānuyogamanuyutto
na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto so
anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto
sukhapaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati.
[136] Katamo ca puggalo sarāgo yassa puggalassa rāgo
appahīno ayaṁ vuccati puggalo sarāgo. Katamo ca puggalo sadoso
yassa puggalassa doso appahīno ayaṁ vuccati puggalo sadoso.
Katamo ca puggalo samoho yassa puggalassa moho appahīno
ayaṁ vuccati puggalo samoho. Katamo ca puggalo samāno
yassa puggalassa māno appahīno ayaṁ vuccati puggalo samāno.
[137] Kathañca puggalo lābhī hoti ajjhattaṁ cetosamathassa
na lābhī adhipaññādhammavipassanāya idhekacco puggalo lābhī hoti
rūpasahagatānaṁ vā arūpasahagatānaṁ vā samāpattīnaṁ na lābhī lokuttaramaggassa
vā phalassa vā evaṁ puggalo lābhī hoti ajjhattaṁ cetosamathassa
na lābhī adhipaññādhammavipassanāya. Kathañca puggalo lābhī hoti
adhipaññādhammavipassanāya na lābhī ajjhattaṁ cetosamathassa idhekacco
Puggalo lābhī hoti lokuttaramaggassa vā phalassa vā na lābhī
rūpasahagatānaṁ vā arūpasahagatānaṁ vā samāpattīnaṁ evaṁ puggalo
lābhī hoti adhipaññādhammavipassanāya na lābhī ajjhattaṁ cetosamathassa.
Kathañca puggalo lābhī ceva hoti ajjhattaṁ cetosamathassa lābhī ca
adhipaññādhammavipassanāya idhekacco puggalo lābhī hoti rūpasahagatānaṁ
vā arūpasahagatānaṁ vā samāpattīnaṁ lābhī lokuttaramaggassa vā phalassa
vā evaṁ puggalo lābhī ceva hoti ajjhattaṁ cetosamathassa lābhī ca
adhipaññādhammavipassanāya. Kathañca puggalo neva lābhī hoti
ajjhattaṁ cetosamathassa na lābhī adhipaññādhammavipassanāya idhekacco
puggalo neva lābhī hoti rūpasahagatānaṁ vā arūpasahagatānaṁ vā
samāpattīnaṁ na lābhī lokuttaramaggassa vā phalassa vā evaṁ
puggalo neva lābhī hoti ajjhattaṁ cetosamathassa na lābhī
adhipaññādhammavipassanāya.
[138] Katamo ca puggalo anusotagāmī idhekacco puggalo
kāme ca paṭisevati pāpañca kammaṁ karoti ayaṁ vuccati puggalo
anusotagāmī. Katamo ca puggalo paṭisotagāmī idhekacco puggalo
kāme ca na paṭisevati pāpañca kammaṁ na karoti so sahāpi
dukkhena sahāpi domanassena assumukhenapi rudamāno paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ
brahmacariyaṁ carati ayaṁ vuccati puggalo paṭisotagāmī. Katamo ca
puggalo ṭhitatto idhekacco puggalo pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ
Saññojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī
anāvattidhammo tasmā lokā ayaṁ vuccati puggalo ṭhitatto.
Katamo ca puggalo tiṇṇo pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo
idhekacco puggalo āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ
diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati
ayaṁ vuccati puggalo tiṇṇo pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo.
[139] Kathañca puggalo appassuto hoti sutena anupapanno
idhekaccassa puggalassa appakaṁ sutaṁ hoti suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ
gāthaṁ udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhūtadhammaṁ vedallaṁ so tassa
appakassa sutassa na atthamaññāya na dhammamaññāya na dhammānudhammapaṭipanno
hoti evaṁ puggalo appassuto hoti sutena
anupapanno. Kathañca puggalo appassuto hoti sutena upapanno
idhekaccassa puggalassa appakaṁ sutaṁ hoti suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ
gāthaṁ udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhūtadhammaṁ vedallaṁ so tassa
appakassa sutassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno
hoti evaṁ puggalo appassuto hoti sutena upapanno. Kathañca
puggalo bahussuto hoti sutena anupapanno idhekaccassa puggalassa
bahukaṁ sutaṁ hoti suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ gāthaṁ udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ
abbhūtadhammaṁ vedallaṁ so tassa bahukassa sutassa na atthamaññāya
na dhammamaññāya na dhammānudhammapaṭipanno hoti evaṁ puggalo
Bahussuto hoti sutena anupapanno. Kathañca puggalo bahussuto
hoti sutena upapanno idhekaccassa puggalassa bahukaṁ sutaṁ hoti suttaṁ
geyyaṁ veyyākaraṇaṁ gāthaṁ udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhūtadhammaṁ vedallaṁ
so tassa bahukassa sutassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno
hoti evaṁ puggalo bahussuto hoti sutena upapanno.
[140] Katamo ca puggalo samaṇamacalo idhekacco puggalo
tiṇṇaṁ saññojanānaṁ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo
niyato sambodhiparāyano ayaṁ vuccati puggalo samaṇamacalo. Katamo
ca puggalo samaṇapadumo idhekacco puggalo tiṇṇaṁ saññojanānaṁ
parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī hoti sakideva imaṁ
lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karoti ayaṁ vuccati puggalo samaṇapadumo.
Katamo ca puggalo samaṇapuṇḍarīko idhekacco puggalo
pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti
tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā ayaṁ vuccati
puggalo samaṇapuṇḍarīko. Katamo ca puggalo samaṇesu samaṇasukhumālo
idhekacco puggalo āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ
diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati
ayaṁ vuccati puggalo samaṇesu samaṇasukhumāloti.
Catukkaniddeso niṭṭhito.
------------
Pañcakaniddeso
[141] Tatra yvāyaṁ puggalo ārambhati ca vippaṭisārī ca hoti
tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa
te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti so
evamassa vacanīyo āyasmato kho ārambhajā āsavā saṁvijjanti
vippaṭisārajā āsavā pavaḍḍhanti sādhu vatāyasmā ārambhaje
āsave pahāya vippaṭisāraje āsave paṭivinodetvā cittaṁ paññañca
bhāvetu evamāyasmā amunā pañcamena puggalena samasamo bhavissatīti.
Tatra yvāyaṁ puggalo ārambhati na vippaṭisārī hoti tañca cetovimuttiṁ
paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā
akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti so evamassa vacanīyo
āyasmato kho ārambhajā āsavā saṁvijjanti vippaṭisārajā āsavā
nappavaḍḍhanti sādhu vatāyasmā ārambhaje āsave pahāya cittaṁ
paññañca bhāvetu evamāyasmā amunā pañcamena puggalena samasamo
bhavissatīti. Tatra yvāyaṁ puggalo na ārambhati vippaṭisārī hoti
tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa
te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti so
evamassa vacanīyo āyasmato kho ārambhajā āsavā na saṁvijjanti
Vippaṭisārajā āsavā pavaḍḍhanti sādhu vatāyasmā vippaṭisāraje
āsave paṭivinodetvā cittaṁ paññañca bhāvetu evamāyasmā
amunā pañcamena puggalena samasamo bhavissatīti. Tatra yvāyaṁ
puggalo na ārambhati na vippaṭisārī hoti tañca cetovimuttiṁ
paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā
akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti so evamassa vacanīyo
āyasmato kho ārambhajā āsavā na saṁvijjanti vippaṭisārajā
āsavā nappavaḍḍhanti sādhu vatāyasmā cittaṁ paññañca bhāvetu
evamāyasmā amunā pañcamena puggalena samasamo bhavissatīti.
Ime cattāro puggalā amunā pañcamena puggalena evaṁ ovadiyamānā
evamanusāsiyamānā anupubbena āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇanti.
[142] Kathañca puggalo datvā avajānāti idhekacco puggalo
yassa puggalassa deti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ
tassa evaṁ hoti ahaṁ dammi ayaṁ pana paṭiggaṇhātīti tamenaṁ
datvā avajānāti evaṁ puggalo datvā avajānāti. Kathañca
puggalo saṁvāsena avajānāti idhekacco puggalo yena puggalena
saddhiṁ saṁvasati dve vā tīṇi vā vassāni tamenaṁ saṁvāsena avajānāti
evaṁ puggalo saṁvāsena avajānāti. Kathañca puggalo ādheyyamukho
hoti idhekacco puggalo parassa vaṇṇe vā avaṇṇe vā bhāsiyamāne
khippaññeva adhimuccitā hoti evaṁ puggalo ādheyyamukho
Hoti. Kathañca puggalo lolo hoti idhekacco puggalo ittarasaddho
hoti ittarabhatti ittarapemo ittarappasādo evaṁ puggalo
lolo hoti. Kathañca puggalo mando momūho hoti idhekacco
puggalo kusalākusale dhamme na jānāti sāvajjānavajje dhamme
na jānāti hīnappaṇīte dhamme na jānāti kaṇhasukkasappaṭibhāge
dhamme na jānāti evaṁ puggalo mando momūho hoti.
Tattha katame pañca yodhājīvūpamā puggalā
[143] Pañca yodhājīvā idhekacco yodhājīvo rajaggaññeva
disvā saṁsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti saṅgāmaṁ otarituṁ
evarūpopi idhekacco yodhājīvo hoti ayaṁ paṭhamo yodhājīvo santo
saṁvijjamāno lokasmiṁ. Puna caparaṁ idhekacco yodhājīvo sahati rajaggaṁ
apica kho dhajaggaññeva disvā saṁsīdati visīdati na santhambhati
na sakkoti saṅgāmaṁ otarituṁ evarūpopi idhekacco yodhājīvo hoti
ayaṁ dutiyo yodhājīvo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. Puna caparaṁ
idhekacco yodhājīvo sahati rajaggaṁ sahati dhajaggaṁ apica kho ussādanaññeva
sutvā saṁsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti saṅgāmaṁ
otarituṁ evarūpopi idhekacco yodhājīvo hoti ayaṁ tatiyo yodhājīvo
santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. Puna caparaṁ idhekacco yodhājīvo sahati
rajaggaṁ sahati dhajaggaṁ sahati ussādanaṁ apica kho sampahāre haññati
byāpajjati evarūpopi idhekacco yodhājīvo hoti ayaṁ catuttho
Yodhājīvo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. Puna caparaṁ idhekacco
yodhājīvo sahati rajaggaṁ sahati dhajaggaṁ sahati ussādanaṁ sahati
sampahāraṁ so taṁ saṅgāmaṁ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṁ
ajjhāvasati evarūpopi idhekacco yodhājīvo hoti ayaṁ pañcamo
yodhājīvo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. Ime pañca yodhājīvā
santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
[144] Evameva pañcime yodhājīvūpamā puggalā santo saṁvijjamānā
bhikkhūsu. Katame pañca. Idhekacco bhikkhu rajaggaññeva
disvā saṁsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti brahmacariyaṁ santānetuṁ
sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Kimassa
rajaggasmiṁ. Idha bhikkhu suṇāti amukasmiṁ nāma gāme vā nigame
vā itthī vā kumārī vā abhirūpā dassanīyā pāsādikā paramāya
vaṇṇapokkharatāya samannāgatāti so taṁ sutvā saṁsīdati visīdati
na santhambhati na sakkoti brahmacariyaṁ santānetuṁ sikkhādubbalyaṁ
āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati idamassa rajaggasmiṁ.
Seyyathāpi so yodhājīvo rajaggaññeva disvā saṁsīdati visīdati na
santhambhati na sakkoti saṅgāmaṁ otarituṁ tathūpamo ayaṁ puggalo.
Evarūpopi idhekacco puggalo hoti. Ayaṁ paṭhamo yodhājīvūpamo
puggalo santo saṁvijjamāno bhikkhūsu. Puna caparaṁ idhekacco bhikkhu
sahati rajaggaṁ apica kho dhajaggaññeva disvā saṁsīdati visīdati na
Santhambhati na sakkoti brahmacariyaṁ santānetuṁ sikkhādubbalyaṁ āvikatvā
sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Kimassa dhajaggasmiṁ. Idha bhikkhu
na heva kho suṇāti amukasmiṁ nāma gāme vā nigame vā itthī
vā kumārī vā abhirūpā dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya
samannāgatāti apica kho sāmaṁ passati itthiṁ vā
kumāriṁ vā abhirūpaṁ dassanīyaṁ pāsādikaṁ paramāya vaṇṇapokkharatāya
samannāgataṁ so taṁ disvā saṁsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti
brahmacariyaṁ santānetuṁ sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya
hīnāyāvattati idamassa dhajaggasmiṁ. Seyyathāpi so yodhājīvo sahati
rajaggaṁ apica kho dhajaggaññeva disvā saṁsīdati visīdati na santhambhati
na sakkoti saṅgāmaṁ otarituṁ tathūpamo ayaṁ puggalo. Evarūpopi
idhekacco puggalo hoti. Ayaṁ dutiyo yodhājīvūpamo puggalo santo
saṁvijjamāno bhikkhūsu. Puna caparaṁ idhekacco bhikkhu sahati
rajaggaṁ sahati dhajaggaṁ apica kho ussādanaññeva sutvā saṁsīdati
visīdati na santhambhati na sakkoti brahmacariyaṁ santānetuṁ sikkhādubbalyaṁ
āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Kimassa
ussādanāya. Idha bhikkhuṁ araññagataṁ vā rukkhamūlagataṁ vā suññāgāragataṁ
vā mātugāmo upasaṅkamitvā ūhasati ullapati ujjagghati
upphaṇḍeti so mātugāmena ūhasiyamāno ullapiyamāno ujjagghiyamāno
upphaṇḍiyamāno saṁsīdati visīdati na santhambhati na sakkoti
Brahmacariyaṁ santānetuṁ sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya
hīnāyāvattati idamassa ussādanāya. Seyyathāpi so yodhājīvo
sahati rajaggaṁ sahati dhajaggaṁ apica kho ussādanaññeva sutvā saṁsīdati
visīdati na santhambhati na sakkoti saṅgāmaṁ otarituṁ tathūpamo ayaṁ
puggalo. Evarūpopi idhekacco puggalo hoti. Ayaṁ tatiyo yodhājīvūpamo
puggalo santo saṁvijjamāno bhikkhūsu. Puna caparaṁ idhekacco
bhikkhu sahati rajaggaṁ sahati dhajaggaṁ sahati ussādanaṁ apica kho sampahāre
haññati byāpajjati. Kimassa sampahārasmiṁ. Idha bhikkhuṁ araññagataṁ
vā rukkhamūlagataṁ vā suññāgāragataṁ vā mātugāmo upasaṅkamitvā
abhinisīdati abhinipajjati ajjhottharati so mātugāmena abhinisīdiyamāno
abhinipajjiyamāno ajjhotthariyamāno sikkhaṁ apaccakkhāya
dubbalyaṁ anāvikatvā methunaṁ dhammaṁ paṭisevati idamassa sampahārasmiṁ.
Seyyathāpi so yodhājīvo sahati rajaggaṁ sahati dhajaggaṁ sahati
ussādanaṁ apica kho sampahāre haññati byāpajjati tathūpamo
ayaṁ puggalo. Evarūpopi idhekacco puggalo hoti. Ayaṁ catuttho
yodhājīvūpamo puggalo santo saṁvijjamāno bhikkhūsu. Puna caparaṁ
idhekacco bhikkhu sahati rajaggaṁ sahati dhajaggaṁ sahati ussādanaṁ sahati
sampahāraṁ so taṁ saṅgāmaṁ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṁ
ajjhāvasati. Kimassa saṅgāmavijayasmiṁ. Idha bhikkhuṁ araññagataṁ vā
rukkhamūlagataṁ vā suññāgāragataṁ vā mātugāmo upasaṅkamitvā
Abhinisīdati abhinipajjati ajjhottharati. So mātugāmena abhinisīdiyamāno
abhinipajjiyamāno ajjhotthariyamāno viniveṭhetvā vinimocetvā yena
kāmaṁ pakkamati. So vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ
kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. So araññagato
vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā
ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṁ loke
pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati abhijjhāya cittaṁ parisodheti
byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī
byāpādapadosā cittaṁ parisodheti thīnamiddhaṁ pahāya vigatathīnamiddho
viharati ālokasaññī sato sampajāno thīnamiddhā cittaṁ
parisodheti uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ
vūpasantacitto uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti vicikicchaṁ pahāya
tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu vicikicchāya cittaṁ
parisodheti. So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese
paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi
savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati vitakkavicārānaṁ
vūpasamāya dutiyaṁ jhānaṁ tatiyaṁ jhānaṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja
viharati. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe
vigatūpakkilese mudubhūte kammanīye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya
cittaṁ abhininnāmeti. So idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ pajānāti
Ayaṁ dukkhasamudayoti yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ dukkhanirodhoti yathābhūtaṁ
pajānāti ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti
ime āsavāti yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ āsavasamudayoti yathābhūtaṁ
pajānāti ayaṁ āsavanirodhoti yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ āsavanirodhagāminī
paṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa evaṁ jānato evaṁ
passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati
avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti
khīṇā jāti vusitaṁ brahmacariyaṁ kataṁ karaṇīyaṁ nāparaṁ itthattāyāti
pajānāti. Idamassa saṅgāmavijayasmiṁ. Seyyathāpi so yodhājīvo sahati
rajaggaṁ sahati dhajaggaṁ sahati ussādanaṁ sahati sampahāraṁ so taṁ
saṅgāmaṁ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṁ ajjhāvasati
tathūpamo ayaṁ puggalo. Evarūpopi idhekacco puggalo hoti. Ayaṁ
pañcamo yodhājīvūpamo puggalo santo saṁvijjamāno bhikkhūsu.
Ime pañca yodhājīvūpamā puggalā santo saṁvijjamānā bhikkhūsu.
[145] Tattha katame pañca piṇḍapātikā. Mandattā momūhattā
piṇḍapātiko hoti pāpiccho icchāpakato piṇḍapātiko
hoti ummādā cittavikkhepā piṇḍapātiko hoti vaṇṇitaṁ buddhehi
buddhasāvakehīti piṇḍapātiko hoti apica appicchaṁyeva nissāya
santuṭṭhiṁyeva nissāya sallekhaṁyeva nissāya idamatthitaṁyeva nissāya
piṇḍapātiko hoti. Tatra yvāyaṁ piṇḍapātiko appicchaṁyeva nissāya
Santuṭṭhiṁyeva nissāya sallekhaṁyeva nissāya idamatthitaṁyeva nissāya
piṇḍapātiko ayaṁ imesaṁ pañcannaṁ piṇḍapātikānaṁ aggo ca
seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi nāma
gavā khīraṁ khīramhā dadhi dadhimhā navanītaṁ navanītamhā sappi sappimhā
sappimaṇḍo sappimaṇḍaṁ tattha aggamakkhāyati evameva yvāyaṁ
piṇḍapātiko appicchaṁyeva nissāya santuṭṭhiṁyeva nissāya sallekhaṁyeva
nissāya idamatthitaṁyeva nissāya piṇḍapātiko hoti ayaṁ
imesaṁ pañcannaṁ piṇḍapātikānaṁ aggo ca seṭṭho ca pāmokkho
ca uttamo ca pavaro ca. Ime pañca piṇḍapātikā.
[146] Tattha katame pañca khalupacchābhattikā pañca
ekāsanikā pañca paṁsukūlikā pañca tecīvarikā pañca āraññikā
pañca rukkhamūlikā pañca abbhokāsikā pañca nesajjikā pañca
yathāsanthatikā tattha katame pañca sosānikā. Mandattā
momūhattā sosāniko hoti pāpiccho icchāpakato sosāniko
hoti ummādā cittavikkhepā sosāniko hoti vaṇṇitaṁ buddhehi
buddhasāvakehīti sosāniko hoti apica appicchaṁyeva nissāya
santuṭṭhiṁyeva nissāya sallekhaṁyeva nissāya idamatthitaṁyeva nissāya
sosāniko hoti. Tatra yvāyaṁ sosāniko appicchaṁyeva nissāya
santuṭṭhiṁyeva nissāya sallekhaṁyeva nissāya idamatthitaṁyeva nissāya
sosāniko ayaṁ imesaṁ pañcannaṁ sosānikānaṁ aggo ca seṭṭho
Ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi nāma gavā khīraṁ khīramhā
dadhi dadhimhā navanītaṁ navanītamhā sappi sappimhā sappimaṇḍo
sappimaṇḍaṁ tattha aggamakkhāyati evameva yvāyaṁ sosāniko appicchaṁyeva
nissāya santuṭṭhiṁyeva nissāya sallekhaṁyeva nissāya idamatthitaṁyeva
nissāya sosāniko hoti ayaṁ imesaṁ pañcannaṁ sosānikānaṁ aggo
ca seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca. Ime
pañca sosānikāti.
Pañcakaniddeso niṭṭhito.
-------------
Chakkaniddeso
[147] Tatra yvāyaṁ puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṁ
saccāni abhisambujjhati tattha ca sabbaññutaṁ pāpuṇāti balesu ca
vasībhāvaṁ sammāsambuddho tena daṭṭhabbo. Tatra yvāyaṁ puggalo
pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṁ saccāni abhisambujjhati na ca tattha
sabbaññutaṁ pāpuṇāti na balesu ca vasībhāvaṁ paccekasambuddho tena
daṭṭhabbo. Tatra yvāyaṁ puggalo pubbe ananussutesu dhammesu
sāmaṁ saccāni anabhisambujjhati diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti
sāvakapāramiñca pāpuṇāti sārīputtamoggallānā tena daṭṭhabbā.
Tatra yvāyaṁ puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṁ saccāni
Anabhisambujjhati diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti na ca sāvakapāramiṁ
pāpuṇāti avasesā arahanto tena daṭṭhabbā. Tatra yvāyaṁ
puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṁ saccāni anabhisambujjhati
na ca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti anāgāmī hoti anāgantvā
itthattaṁ anāgāmī tena daṭṭhabbo. Tatra yvāyaṁ puggalo pubbe
ananussutesu dhammesu sāmaṁ saccāni anabhisambujjhati na ca diṭṭheva dhamme
dukkhassantakaro hoti āgantvā itthattaṁ sotāpannasakadāgāmino
tena daṭṭhabbā.
Chakkaniddeso niṭṭhito.
---------
Sattakaniddeso
[148] Kathañca puggalo sakiṁ nimuggo nimuggova hoti idhekacco
puggalo samannāgato hoti ekantakāḷakehi akusalehi dhammehi evaṁ
puggalo sakiṁ nimuggo nimuggova hoti. Kathañca puggalo ummujjitvā
nimujjati idhekacco puggalo ummujjati sāhusaddhākusalesu dhammesu
ummujjati sāhuhirikusalesu dhammesu ummujjati sāhuottappakusalesu
dhammesu ummujjati sāhuviriyakusalesu dhammesu ummujjati sāhupaññākusalesu
dhammesūti tassa sā saddhā neva tiṭṭhati no vaḍḍhati
hāyatiyeva tassa sā hiri neva tiṭṭhati no vaḍḍhati hāyatiyeva
Tassa taṁ ottappaṁ neva tiṭṭhati no vaḍḍhati hāyatiyeva tassa
taṁ viriyaṁ neva tiṭṭhati no vaḍḍhati hāyatiyeva tassa sā paññā
neva tiṭṭhati no vaḍḍhati hāyatiyeva evaṁ puggalo ummujjitvā
nimujjati. Kathañca puggalo ummujjitvā ṭhito hoti idhekacco
puggalo ummujjati sāhusaddhākusalesu dhammesu ... Sāhuhirikusalesu dhammesu
sāhuottappakusalesu dhammesu sāhuviriyakusalesu dhammesu sāhupaññākusalesu
dhammesūti tassa sā saddhā neva hāyati no vaḍḍhati
ṭhitā hoti tassa sā hiri neva hāyati no vaḍḍhati ṭhitā hoti
tassa taṁ ottappaṁ neva hāyati no vaḍḍhati ṭhitaṁ hoti tassa taṁ
viriyaṁ neva hāyati no vaḍḍhati ṭhitaṁ hoti tassa sā paññā
neva hāyati no vaḍḍhati ṭhitā hoti evaṁ puggalo ummujjitvā
ṭhito hoti. Kathañca puggalo ummujjitvā vipassati viloketi
idhekacco puggalo ummujjati sāhusaddhākusalesu dhammesu ...
Sāhuhirikusalesu dhammesu sāhuottappakusalesu dhammesu sāhuviriyakusalesu
dhammesu sāhupaññākusalesu dhammesūti so tiṇṇaṁ saññojanānaṁ
parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano
evaṁ puggalo ummujjitvā vipassati viloketi. Kathañca puggalo
ummujjitvā patarati idhekacco puggalo ummujjati sāhusaddhākusalesu
dhammesu ... Sāhuhirikusalesu dhammesu sāhuottappakusalesu dhammesu
sāhuviriyakusalesu dhammesu sāhupaññākusalesu dhammesūti so tiṇṇaṁ
Saññojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī hoti
sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantakaro hoti evaṁ puggalo
ummujjitvā patarati. Kathañca puggalo ummujjitvā paṭigādhappatto
hoti idhekacco puggalo ummujjati sāhusaddhākusalesu dhammesu ...
Sāhuhirikusalesu dhammesu sāhuottappakusalesu dhammesu sāhuviriyakusalesu
dhammesu sāhupaññākusalesu dhammesūti so pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ
saññojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo
tasmā lokā evaṁ puggalo ummujjitvā paṭigādhappatto
hoti. Kathañca puggalo ummujjitvā tiṇṇo hoti pāragato thale
tiṭṭhati brāhmaṇo idhekacco puggalo ummujjati sāhusaddhākusalesu
dhammesu ummujjati sāhuhirikusalesu dhammesu ummujjati sāhuottappakusalesu
dhammesu ummujjati sāhuhirikusalesu dhammesu ummujjati
sāhupaññākusalesu dhammesūti so āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ
paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja
viharati evaṁ puggalo ummujjitvā tiṇṇo hoti pāragato thale
tiṭṭhati brāhmaṇo.
[149] Katamo ca puggalo ubhatobhāgavimutto idhekacco puggalo
aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati paññāya cassa disvā āsavā
parikkhīṇā honti ayaṁ vuccati puggalo ubhatobhāgavimutto. Katamo
ca puggalo paññāvimutto kāyasakkhī diṭṭhippatto saddhāvimutto
Dhammānusārī. Katamo ca puggalo saddhānusārī yassa puggalassa
sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannassa saddhindriyaṁ adhimattaṁ hoti
saddhāvāhiṁ saddhāpubbaṅgamaṁ ariyamaggaṁ bhāveti ayaṁ vuccati puggalo
saddhānusārī. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo saddhānusārī.
Phale ṭhito saddhāvimuttoti.
Sattakaniddeso niṭṭhito.
------------
Aṭṭhakaniddeso
[150] Katame cattāro maggasamaṅgino cattāro phalasamaṅgino
puggalā sotāpanno sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno sakadāgāmī
sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno anāgāmī anāgāmiphalasacchikiriyāya
paṭipanno arahā arahattāya paṭipanno ime cattāro maggasamaṅgino
ime cattāro phalasamaṅgino puggalā.
Aṭṭhakaniddeso niṭṭhito.
--------------
Navakaniddeso
[151] Katamo ca puggalo sammāsambuddho idhekacco puggalo
pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṁ saccāni abhisambujjhati tattha ca
Sabbaññutaṁ pāpuṇāti balesu ca vasībhāvaṁ ayaṁ vuccati puggalo
sammāsambuddho. Katamo ca puggalo paccekasambuddho idhekacco
puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṁ saccāni abhisambujjhati
na ca tattha sabbaññutaṁ pāpuṇāti na ca balesu vasībhāvaṁ ayaṁ vuccati
puggalo paccekasambuddho. Katamo ca puggalo ubhatobhāgavimutto
idhekacco puggalo aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati paññāya
cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti ayaṁ vuccati puggalo
ubhatobhāgavimutto. Katamo ca puggalo paññāvimutto idhekacco
puggalo na heva kho aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati paññāya
cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti ayaṁ vuccati puggalo
paññāvimutto. Katamo ca puggalo kāyasakkhī idhekacco puggalo
aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati paññāya cassa disvā ekacce
āsavā parikkhīṇā honti ayaṁ vuccati puggalo kāyasakkhī. Katamo
ca puggalo diṭṭhippatto idhekacco puggalo idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ
pajānāti .pe. Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti
tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā
paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti ayaṁ
vuccati puggalo diṭṭhippatto. Katamo ca puggalo saddhāvimutto
idhekacco puggalo idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ pajānāti .pe. Ayaṁ
dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti tathāgatappaveditā
Cassa dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā paññāya cassa
disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti no ca kho yathā
diṭṭhippattassa ayaṁ vuccati puggalo saddhāvimutto. Katamo ca
puggalo dhammānusārī yassa puggalassa sotāpattiphalasacchikiriyāya
paṭipannassa paññindriyaṁ adhimattaṁ hoti paññāvāhiṁ paññāpubbaṅgamaṁ
ariyamaggaṁ bhāveti ayaṁ vuccati puggalo dhammānusārī.
Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo dhammānusārī. Phale ṭhito
diṭṭhippatto. Katamo ca puggalo saddhānusārī yassa puggalassa
sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannassa saddhindriyaṁ adhimattaṁ hoti
saddhāvāhiṁ saddhāpubbaṅgamaṁ ariyamaggaṁ bhāveti ayaṁ vuccati puggalo
saddhānusārī. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo saddhānusārī.
Phale ṭhito saddhāvimutto.
Navakaniddeso niṭṭhito.
---------
Dasakaniddeso
[152] Katamesaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā. Sattakkhattuṁparamassa
kolaṁkolassa ekabījissa sakadāgāmissa yo ca diṭṭheva dhamme arahā
imesaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā. Katamesaṁ pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā.
Antarāparinibbāyissa upahaccaparinibbāyissa asaṅkhāraparinibbāyissa
Sasaṅkhāraparinibbāyissa uddhaṁsotassa akaniṭṭhagāmino imesaṁ pañcannaṁ
idha vihāya niṭṭhāti.
Dasakaniddeso niṭṭhito.
Ettāvatā puggalānaṁ puggalapaññatti.
Puggalapaññattippakaraṇaṁ chabhāṇavāraṁ niṭṭhitaṁ.

Abhidhammapiṭake kathāvatthu (เล่ม 37)

Abhidhammapiṭake kathāvatthu
--------
namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
puggalakathā

Abhidhammapiṭake kathāvatthu (เล่ม 37)

[1] Puggalo upalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti. Āmantā.
Yo sacchikaṭṭho paramaṭṭho tato so puggalo upalabbhati
sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti. Na hevaṁ vattabbe. Ājānāhi niggahaṁ hañci
puggalo upalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhena tena vata re vattabbe
yo sacchikaṭṭho paramaṭṭho tato so puggalo upalabbhati
sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti yaṁ tattha vadesi vattabbe kho puggalo upalabbhati
sacchikaṭṭhaparamaṭṭhena no ca vattabbe yo sacchikaṭṭho paramaṭṭho
tato so puggalo upalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti micchā no
ce pana vattabbe yo sacchikaṭṭho paramaṭṭho tato so puggalo
upalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti no vata re vattabbe puggalo
upalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti yaṁ tattha vadesi vattabbe kho
puggalo upalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhena no ca vattabbe yo
sacchikaṭṭho paramaṭṭho tato so puggalo upalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti
micchā.
Anulomapañcakaṁ.

Abhidhammapiṭake kathāvatthu (เล่ม 37)

[2] Puggalo nūpalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti. Āmantā.
Yo sacchikaṭṭho paramaṭṭho tato so puggalo nūpalabbhati
sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti. Na hevaṁ vattabbe. Ājānāhi paṭikammaṁ hañci
puggalo nūpalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhena tena vata re vattabbe
yo sacchikaṭṭho paramaṭṭho tato so puggalo nūpalabbhati
sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti yaṁ tattha vadesi vattabbe kho puggalo nūpalabbhati
sacchikaṭṭhaparamaṭṭhena no ca vattabbe yo sacchikaṭṭho paramaṭṭho
tato so puggalo nūpalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti micchā no
ce pana vattabbe yo sacchikaṭṭho paramaṭṭho tato so puggalo
nūpalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti no vata re vattabbe puggalo
nūpalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti yaṁ tattha vadesi vattabbe kho
puggalo nūpalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhena no ca vattabbe yo
sacchikaṭṭho paramaṭṭho tato so puggalo nūpalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti
micchā.
Paṭikammacatukkaṁ

Abhidhammapiṭake kathāvatthu (เล่ม 37)

[3] Tvañce pana maññasi vattabbe kho puggalo nūpalabbhati
sacchikaṭṭhaparamaṭṭhena no ca vattabbe yo sacchikaṭṭho paramaṭṭho
tato so puggalo nūpalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti tena tvaṁ
tattha hetāya paṭiññāya hevaṁ paṭijānantaṁ hevaṁ niggahetabbe atha
taṁ niggaṇhāma suniggahitova hosi hañci puggalo nūpalabbhati
Sacchikaṭṭhaparamaṭṭhena tena vata re vattabbe yo sacchikaṭṭho
paramaṭṭho tato so puggalo nūpalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti yaṁ
tattha vadesi vattabbe kho puggalo nūpalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhena
no ca vattabbe yo sacchikaṭṭho paramaṭṭho tato so puggalo
nūpalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti micchā no ce pana vattabbe
yo sacchikaṭṭho paramaṭṭho tato so puggalo nūpalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti
no vata re vattabbe puggalo nūpalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti
yaṁ tattha vadesi vattabbe kho puggalo nūpalabbhati
sacchikaṭṭhaparamaṭṭhena no ca vattabbe yo sacchikaṭṭho paramaṭṭho tato
so puggalo nūpalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti idaṁ te micchā.
Niggahacatukkaṁ

Abhidhammapiṭake kathāvatthu (เล่ม 37)

[4] Ese ce dunniggahite hevameva tattha dakkha vattabbe
kho puggalo upalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhena no ca vattabbe
yo sacchikaṭṭho paramaṭṭho tato so puggalo upalabbhati
sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti no ca mayaṁ tayā tattha hetāya paṭiññāya hevaṁ
paṭijānantā hevaṁ niggahetabbā atha maṁ niggaṇhāsi dunniggahitāva
homa hañci puggalo upalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhena tena vata
re vattabbe yo sacchikaṭṭho paramaṭṭho tato so puggalo upalabbhati
sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti yaṁ tattha vadesi vattabbe kho puggalo
upalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhena no ca vattabbe yo sacchikaṭṭho
Paramaṭṭho tato so puggalo upalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti
micchā no ce pana vattabbe yo sacchikaṭṭho paramaṭṭho tato
so puggalo upalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti no vata re
vattabbe puggalo upalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti yaṁ tattha
vadesi vattabbe kho puggalo upalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhena
no ca vattabbe yo sacchikaṭṭho paramaṭṭho tato so puggalo
upalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti idaṁ te micchā.
Upanayanacatukkaṁ

Abhidhammapiṭake kathāvatthu (เล่ม 37)

[5] Na hevaṁ niggahetabbe tena hi yaṁ niggaṇhāsi hañci
puggalo upalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhena tena vata re vattabbe
yo sacchikaṭṭho paramaṭṭho tato so puggalo upalabbhati
sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti yaṁ tattha vadesi vattabbe kho puggalo upalabbhati
sacchikaṭṭhaparamaṭṭhena no ca vattabbe yo sacchikaṭṭho paramaṭṭho
tato so puggalo upalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti micchā no
ce pana vattabbe yo sacchikaṭṭho paramaṭṭho tato so puggalo
upalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti no vata re vattabbe puggalo
upalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti yaṁ tattha vadesi vattabbe
kho puggalo upalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhena no ca vattabbe yo
sacchikaṭṭho paramaṭṭho tato so puggalo upalabbhati
sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti idaṁ te micchā tena hi ye kate niggahe se
Niggahe dukkaṭe sukate paṭikamme sukatā paṭipādanāti.
Niggamacatukkaṁ.
Paṭhamo niggaho.

Abhidhammapiṭake kathāvatthu (เล่ม 37)

[6] Puggalo nūpalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti. Āmantā.
Yo sacchikaṭṭho paramaṭṭho tato so puggalo nūpalabbhati
sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti. Na hevaṁ vattabbe. Ājānāhi niggahaṁ hañci
puggalo nūpalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhena tena vata re vattabbe
yo sacchikaṭṭho paramaṭṭho tato so puggalo nūpalabbhati
sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti yaṁ tattha vadesi vattabbe kho puggalo nūpalabbhati
sacchikaṭṭhaparamaṭṭhena no ca vattabbe yo sacchikaṭṭho paramaṭṭho
tato so puggalo nūpalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti micchā no
ce pana vattabbe yo sacchikaṭṭho paramaṭṭho tato so puggalo
nūpalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti no vata re vattabbe puggalo
nūpalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti yaṁ tattha vadesi vattabbe
kho puggalo nūpalabbhati sacchikaṭṭhaparamaṭṭhena no ca vattabbe
yo sacchikaṭṭho paramaṭṭho tato so puggalo nūpalabbhati
sacchikaṭṭhaparamaṭṭhenāti micchā.
Paccanīkapañcakaṁ